Pēteris Apinis atbild:

Pāreja uz eiro Latvijai notiks kā zirgu maiņa uz pārmijām. Nākošā gada budžets būs priekšvēlēšanu budžets, kuru būs grūti pieņemt, pie kam visi ar šo budžetu būs neapmierināti vai vismaz savu neapmierinātību skaļi paudīs. Pret gada budžetu iebildīs skolotāji, policisti, mediķi, kultūras darbinieki, autotransporta pakalpojuma sniedzēji un pašvaldības. Visi pūlēsies pagrābt lielāko kumosu. Šādā situācijā eiro ieviešana vēl vairāk saduļķos ūdeni, jo pārrēķini būs iespējami subjektīvi.

Latvijas medicīnas raksturlielums ir fakts, ka solidārā maksājuma daļa (caur valsts budžetu) ir relatīvi maza un nedaudz pārsniedz pusi no visiem medicīnas maksājumiem. Otra daļa ir pacientu līdzmaksājumi, iemaksas, maksas pakalpojumi, izdevumi par zālēm un instrumentiem no pacienta paša kabatas.

Dažus mēnešus notiks mērens haoss, kad lāga nebūs saprotams– vai pacientu iemaksa ir 7.13 eiro vai 7 eiro, pie kam šī gluži nav lielveikala „Rimi” desa, kur katru dienu var uzlikt nedaudz citu cenu, un atbilstoši tirgus konjunktūrai cenu celt vai mazināt. Domāju, ka nonāksim līdz politiski un nepamatoti noteiktam pacientu iemaksu un līdzmaksājumu cenrādim.

Vislielākās grūtības pārejot uz eiro būs mazajam un vidējam uzņēmējam, kam nav naudas rezervju, vai kurš daļēji strādā pelēkajā zonā, proti, ar skaidras naudas līdzekļiem. Slimnīcai tas nozīmēs mērenu haosu sadarbībā ar celtniekiem, remontniekiem, veļas mazgātājiem, atkritumu apsaimniekotājiem. Protams, mēs varam paziņot, ka Latvijā visa šī pelēkā ekonomika rīt uz pēcpusdienu ir iznīcināma, bet realitātē vismaz trešdaļa (ja ne puse) Latvijas uzņēmēju vairāk vai mazāk rosās pelēkajā ekonomikas zonā, un šīs zonas nešūpošana ir viens no Latvijas relatīvās stabilitātes stūrakmeņiem.

 

Katrā ziņā pāreja uz eiro būs viegla un lēta tikai Ilmāra Rimševica vadītam Latvijas Bankas kolektīvam, jo funkcijas samazināsies, bet darbinieku skaits pieaugs.