Viltotas zāles Latvijā un pasaulē

Ineses Sviestiņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Beidzot arī pie mums noķerts viltotas viagras tirgotājs. Beidzot arī pie mums ir viltotas zāles, un Veselības ministrijas un Zāļu valsts aģentūras u.c. citu iestāžu birokrāti vairs nevarēs atrunāties, ka pie Latvijā viltotu zāļu nav, ka esam laimes saliņa Eiropas malā, kuru viltotu zāļu problēma neskar. Latvijā nav speciālu tiesību normu vai arī attiecīgās uzraudzības sistēmas, kas vērstas tikai un vienīgi zāļu viltojumu atklāšanai ražošanā, importēšanā vai izplatīšanā.
Pēc ASV Medicīnas informācijas centra ziņām ienākumi no viltotu medikamentu pārdošanas 2010.gadā pasaulē sasniedza 75 miljardus ASV dolārus. Par viltotām zālēm uzskata ar iepriekšēju nodomu viltotas zāles kā no identitātes un sastāva, tā arī marķējuma viedokļa. Viltotas tiek gan patenbrīvās zāles, gan oriģinālpreparāti. Pasaules Veselības organizācija, dažādas farmācijas organizācijas un ārstu biedrības jau vismaz desmit gadus vērš sabiedrības uzmanību viltotu zāļu problēmai, pie kam 2011. gadā visvairāk. Protams, atbalstu konferencēm un pētījumiem par zāļu viltošanu sniedz lielās farmācijas kompānijas, jo viltojumi viņām rada lielus zaudējumus.

Viltojumi ir dažādi: pirmkārt, zāles var nesaturēt oriģinālās sastāvdaļas. Nereti viltotas tiek aktīvās vielas– tās ražotas nelegālā uzņēmumā, izmantojot  citas izejvielas, citu sintēzes ceļu, viltotas var būt arī palīgvielas, bet zāles var saturēt nekontrolētus piemaisījumus. Mēdz būt medikamenti bez aktīvās vielas vai ar nepareizu aktīvās vielas daudzumu. Austrumeiropas telpā sastopami tādi viltojumi kā viltots iepakojums vai viltoti sertifikāti par aktīvo vielu, palīgvielu un galaprodukta analīžu sertifikātiem. Procentuāli viltojumi visbiežāk ir zāles bez aktīvām vielām – 32,1%; zāles ar nepietiekamu aktīvo vielu  daudzumu – 20,2% un zāles ar maldīgām sastāvdaļām – 21,4%.
Bagātajās valstīs visbiežāk vilto dārgos medikamentus dzīvesveida nodrošināšanai, piemēram, līdzekļus erektīlās disfunkcijas uzlabošanai, anabolos steroīdus un ļoti dārgas terapijas līdzekļus. Jaunattīstības valstīs Jaunattīstības valstīs biežāk vilto izdzīvošanai nepieciešamos medikamentus pret malāriju, antibiotiskos līdzekļus pret infekcijām un ķīmijterapijas preparātus pret HIV/AIDS.
Vai Latvijā medikamentu viltojumi ir reāls drauds? Jā un nē. Pasaules literatūrā valda uzskats, ka internetā pārdotie medikamenti aptuveni 50% gadījumu ir viltoti. Interneta medikamentu tirdzniecība vieglāk attīstās valstīs, kur šaurā tirgus dēļ daudzi medikamenti netiek reģistrēti vai zināmai daļai medikamentu mākslīgi tiek uzturētas augstas cenas.
Kāpēc zāles vilto?
Zāļu viltošana ir fantastiskas peļņas iespējas. Investējot 1 000 ASV dolāru izejvielās heroīna ražošanai, ienākumi ir 200%. Investējot 1 000 ASV dolārus plaši lietotu medikamentu viltošanai, ienākumi ir vairāk kā 2 000%. Zāles vilto gan mazi uzņēmumi, piemēram Ziemeļamerikā un Austrumeiropā, gan labi organizēti lieli uznēmumi, kas, iespējams, mitinās lielajās Āzijas valstīs. Piemēram, Indijā aptuveni 30-50% no izmantotajām vienreizējām šļircēm, pēc to izskalošanas, tiek pārpakotas un nonāk atpakaļ pārdošanā. Ir aprakstīti gadījumi, kad Ķīnā veterinārie medikamenti ir pārpakoti lietošanai cilvēkiem.
Pēdējo 20 gadu laikā 8 masu saindēšanās gadījumus (ar daudziem simtiem nāves gadījumu) visā pasaulē ir izsaucis sīrups, kura saturā bijis ļoti indīgais dietilēnglikols, literatūrā norādīts, ka vismaz pēdējos 3 gadījumos šis sīrups ticis ražots Ķīnā.
Panamā tika atklāti 260 000 pretsaaukstēšanās sīrupu, kuros bija izmantots dietilēnglikols. Ķīnas kompānijas eksportēja šo dietilēnglikolu kā 99.5% tīru glicerīnu. Viltotais glicerīns šķērsoja vairākus kontinentus, 3 medikamentu firmas, kas pārpirka šo izejvielu, neviena no tām nepārbaudīja, vai tas patiešām ir glicerīns.
No ziņas, ka Latvijā beidzot pieķerts viltotu zāļu tirgotājs, mēs varam izdarīt vienu secinājumu– cilvēkiem jābūt uzmanīgākiem, nekad nedrīkst pirkt medikamentus ārpus aptiekas. Pagaidām vairākkārtējā zāļu kontrole pasargā Latvijas aptiekas no viltotu zāļu ieplūšanas Latvijā. Interneta aptiekā nav zināms– kādu medikamentu Tu saņem.

(03.11.2011)