Laimdotai Straujumai, Ministru prezidentei, Veselības ministres v.i.
Dainai Mūrmanei Umbraško, Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniecei
Par Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020. gadam izlietošanas plānošanas dokumentu
Aicinu nekavējoties pārstrādāt dokumentu, kas nosaka aktivitātes no ES fondiem atbalstāmajām prioritātēm veselības nozarēm 2014.– 2020. gada plānošanas periodā.
Dokumentā iestrādāti četri vecmodīgi, pretrunīgi un situācijai neatbilstoši virzieni, kas ir nekavējoties jāpārstrādā. Šie dogmatiskie virzieni radušies, Veselības ministrei raugoties uz veselības jomu no mazas slimnīcas vadītāja skatpunkta, un uzspiežot savu viedokli politikas izstrādātāju komandai.
1. Infrastruktūras attīstībai paredzētie līdzekļi koncentrējami nevis pēc principa 9+ 22, bet gan universitāšu un reģionālajām slimnīcām.
Veselības pakalpojumu centralizāciju nākamajā plānošanas periodā nosaka Latvijas lauku iedzīvotāju skaita ievērojama samazināšanās, medicīnas darbinieku cilvēkresursu problēmas, kā arī starptautiskā situācija. Karš Austrumukrainā, Latvijas militārās medicīnas neesamība un modernās kara doktrīnas nosaka nepieciešamību koncentrēt lielākus resursus atsevišķās slimnīcās.
Šobrīd mūsu rīcībā ir informācija par notikumiem Ukrainā, par slaktiņiem Dombasā, par „zaļajiem cilvēciņiem” Krimā, par jaunajām kara doktrīnām. Patīk kādam vai ne– ar jaunām agresijas realitātēm Austrumeiropā ir jārēķinās, un tas ir ne tikai militāristu, bet arī mediķu uzdevums. Šobrīd Latvijā nav kara medicīnas koncepcijas, bet NATO stratēģiskajos principos katra karavīra dzīvība ir primārā prioritāte, un visā NATO valda princips– intensīvas ārstēšanas iespējas „zelta” stundas laikā. Austrumukrainā galvenokārt cietušajiem ir plašas šautas, spridzinātas traumas, kas prasa vienlaikus anesteziologa, ķirurga, neiroķirurga nekavējošu rīcību– ne vēlāk kā stundas laikā. Patīk kādam vai ne– Latvijā nāksies pastiprināt reģionālo slimnīcu (Daugavpils, Rēzekne, Valmiera u.c.) kapacitāti, jo visās slimnīcās mēs vienlaikus pilnu speciālistu komplektu nodrošināt nevarēsim, un nebūtu jau arī jēga bezgalīgi turēt katrā slimnīcā plaša profila brigādi. Vienīgais papildinājums reģionālajām slimnīcām varētu būt Kuldīgas slimnīca. Kara medicīnas loģika liktu plašu speciālistu komplektu turēt ne tikai Liepājā un Ventspilī, bet arī Kuldīgā, jo kara doktrīna vispirms Latvijā iznīcinātu ostas pilsētas. Dombasa pieredze pagaidām liecina, ka neviena no karojošām pusēm neaiztiek slimnīcas, kurās palīdzību saņem abu pušu karotāji. Dombasā var gūt arī pilnu informāciju, kas visvairāk pietrūkst, kas visvairāk vajadzīgs (narkotisko presāpju līdzekļu un šķidrumu rehidratācijai).
Pieredze rāda, ka Latvija par saviem līdzekļiem nekad neveidos normālas, mūsdienīgas medicīnas rezerves, tās vienmēr nedaudz atgādinās otrā pasaules kara nestuvju un telšu komplektus. Vienīgā iespēja sagatavoties stundai X ir Eiropas struktūrfondu līdzekļus ieguldīt Universitāšu slimnīcu un reģionālo slimnīcu modernizācijā šādā virzienā:
• moderna, lēta elpināšanas aparatūra;
• moderna rehidratācijas (šķidruma ievades) nodrošināšana ar ļoti nopietnām rezervēm;
• moderna pretsāpju līdzekļu un antibakteriālo līdzekļu banka reģionālajās slimnīcās;
• vieglu, saliekamu gultu– nestuvju, kā arī imobilizācijas ierīču un materiāla bāze.
Šodien izkaisīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus jaunu kompjūtertomogrāfu, magnētiskās rezonanses aparātu un citas tehnoloģijas iegādei visās bijušās rajonu slimnīcās ir neracionāli, lai neteiktu vairāk– muļķīgi. Pēc Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pirmās kārtas celtniecības pabeigšanas nav racionāla jebkāda jauna celtniecība, bet gan racionāla esošo slimnīcu gultu noslodze.
2. 22% infrastruktūras attīstībai paredzētie līdzekļi „lauku rajoniem” jānovirza primārās veselības aprūpes materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai.
Vienīgā iespēja Latvijā nodrošināt pilnvērtīgu pieejamību lauku rajonos ir stiprināt primārās aprūpes ārstu dienestu, bet specializētu ambulatorisko un sekundāro stacionāro aprūpi sniegt pilsētās, kurās ir reģionālās vai neatliekamās palīdzības/ aprūpes slimnīcas.
Latvijas likumdošanā veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana un sabiedrības veselība uzticēta pašvaldībām. Šo formulu Ārstniecības likumā iestrādāja Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kurš fatāli baidījās no veselības jomas kā tādas. Latvija ir pārāk maza valsts, lai veselības aprūpē, kaut vai pieejamības nodrošināšanā, mums būtu 119 dažādi veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas modeļi uz nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju. Šobrīd pašvaldības ar likumā ierakstīto normu– nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, lielākoties saprot slimnīcu remontu, kā arī jaunas aparatūras un datoru iegādi.
Iepriekšējos struktūrfondos tika labi izremontēta arī Aizputes slimnīca, tiesa, šajā ēkā vairs nav slimnīcas. Esam iegādājušies izcilus „dzelžus”, tiesa, Latvijas reģionos vairs nav ārstu un māsu, kas ar tiem strādā.
Lai paplašinātu pieejamību lauku rajonos, vienīgā iespēja ir paplašināt primārās pieejamības ārstu (ģimenes ārstu) materiāli tehniskos resursus, palielināt ģimenes ārstu kapacitāti, nodrošināt ar struktūrfondiem viņiem transportu, modernas diagnostikas aparatūru, pirmās palīdzības iespēju materiāli tehnisko bāzi. Ingrīdas Circenes sapnis par mobiliem, tehnikas piekrautiem autobusiem, ar kuriem ginekologi, zobārsti vai okulisti braukās pa rajoniem ir no Rietumāfrikas aizņemtas atziņas. Lētākais variants ir nodrošināt labu speciālistu pieejamību lielākajās pilsētās, bet pacientu aizvešanu uz turieni nodrošināt, paredzot speciālu transportu. Palielinot ģimenes ārstu skaitu (samzainot apkalpojamo iedzīvotāju skaitu un palielinot samaksu) ģimenes ārstu dienestam var uzticēt arī ievērojami plašāku sabiedrības izglītošanas un sabiedrības veselības nodrošināšanas darba apjomu.
3. Veselības veicināšanas līdzekļi nav izmantojami kā dotācijas pašvaldībām, bet centralizēti veikti veselības veicināšanas pasākumi, kas notiek visās pašvaldībās.
Eiropas struktūrfondi iedzīvotāju veselības uzlabošanai jaunajos dokumentos paredzēti tērēt caur pašvaldībām. Tas nozīmētu– pašvaldībām izdomāt– kā tās veselībai tērē līdzekļus. Sabiedrības veselība ir joma, kas ir ne tikai jāmācas, bet arī jāstudē un jāsaprot. Pašvaldību atbildīgo amatpersonu, kā arī sabiedrības izpratni par veselību lielā mērā nosaka interneta portālu, žurnālu „Ko ārsti Jums nestāsta”, „Astroloģija” un „Kas Jauns”, kā arī kaitīgu uzturbagātinātāju reklāmu pārsātināti raidījuma „Dzīvīte” padomi. Latvijas Ārstu biedrība ļoti daudz spēku un resursu ieguldījusi pašvaldību atbildīgo amatpersonu izglītošanā sabiedrības veselībā, tomēr šie speciālisti ļoti strauji mainās, viņiem lielākoties nav pat priekšzināšanu sabiedrības veselības jomās, gandrīz vienmēr viņu uztvere par sabiedrības veselību ir skatīta caur viņa paša vai viņa paziņu slimības prizmu. Gluži tāpat līdzekļi iedzīvotāju mazkustības samazināšanai, fizisko aktivitāšu un tautas sporta organizēšanai virzāmi caur Latvijā atzītām sporta federācijām, kuras jau pilda valsts funkcijas– organizē Latvijas čempionātus, organizē Latvijas dalību starptautiskās sacensībās, organizē bērnu jaunatnes sportu.
4. Tērēt vairāk nekā 4 miljonus eiro Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ārstniecības kvalitātes kontrolei ir ņirgāšanās par medicīnas darbinieku darba samaksu un veselības finansējumu kopumā.
Brīdī, kad vispārējā veselības jomas apmaksa ir ļoti nepietiekama, nav racionāli ieguldīt lielus līdzekļus kvalitātes kontrolē, kas izsauks plašu medicīnas darbinieku neapmierinātību, jo paredzētie risinājumi ir formāli, birokrātiski, neko nepalīdz ne pacientam, ne ārstam. Pašreizējā situācijā Veselības ministrija jau ir radījusi desmitiem veidlapu, milzīgu atskaišu dokumentu un datorizētu atskaišu, kuru aizpildīšana aizņem vairāk nekā trešo daļu no ārsta un citu medicīnas profesionāļu darba laika, bet kuru apstrādei Veselības ministrijai vienkārši nav resursu. Vienkāršākā metode– salīdzināt Nacionālā Veselības dienesta un Slimību kontroles un profilakses centra datus jebkurā jomā– tie ir pilnībā atšķirīgi. Mēģinājums tērēt vairāk nekā 4 miljonus eiro ārstniecības kvalitātes kontroles nodrošināšanai atbilst iepriekšējā plānošanas perioda notrallinātajiem e–veselības 6.5 miljoniem. Vēl pārsteidzošāka ir Veselības ministrijas apņemšanās par struktūrfondu līdzekļiem izstrādāt vadlīnijas, neiesaistot Ārstu biedrību un profesionālās asociācijas.
Veselības ministrija darbu pie Eiropas struktūrfondu dokumentācijas veikusi formāli, ar Google Translator vai citu instrumentu tulkojot svešvalodas dokumentus, iestrādājot tos formālās tabulās, prasot nevalstiskajām organizācijām iestrādāt savus labojumus tabulās. Mēģinājumi izvairīties no principiālu jautājumu apspriešanas, kā arī nevēlēšanās ieklausīties argumentos, liecina par situācijas neizpratni, neorientēšanos Latvijas veselības aprūpes realitātēs.
Ja Veselības ministrija nemainīs pamatuzstādījumus Eiropas Struktūrfondu apgūšanai 2014.– 2020. gadam, Latvijas Ārstu biedrība būs spiesta vērsties pie atbildīgām Eiropas struktūrām ar atbilstošiem skaidrojošiem dokumentiem. Esam gatavi izmantot Eiropas starptautiskās ārstu organizācijas, lai to veiktu nekavējoši.
Ar cieņu,
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri