Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas paziņojums presei :
“Juris Bārzdiņš: Necaurspīdīgā atlaižu sistēma medikamentiem ir izdevīga visiem, izņemot pacientus” ir melīgs pēc būtības. Ministru kabineta grozījumu projekts sastāv no trīs atsevišķām tiesiskā regulējuma jomām:

1) grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar Veselības ekonomikas centra un Veselības norēķinu centra reorganizāciju un apvienošanu jaunizveidotā valsts iestādē Nacionālais veselības dienests;

2) grozījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību ieslodzījuma vietās;

3) grozījumi, kas attiecas uz references zāļu sistēmas būtiskām izmaiņām (izrakstīšanas kārtība, pacientu tiesības iegādāties medikamentus, zāļu piegāžu un pieejamības nodrošināšana, u.c.).

Farmācijas jomas konsultatīvās padome vienbalsīgi atbalstīja pirmās un otrās Grozījumu jomas virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā, taču kategoriski lēma neatbalstīt trešās Grozījumu jomas virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pret trešo Grozījumu jomu iebildumi un protesti Veselības ministrijā ir iesniegti no visām sociālajām un profesionālajām grupām, kuras skars Grozījumu pieņemšana, – no pacientu un patērētāju organizācijām, no aptiekām un zāļu lieltirgotavām, no zāļu ražotājiem, turklāt gan no oriģinālpreparātu ražotājiem, gan patentbrīvo medikamentu ražotājiem, kā arī no visām nozīmīgākajām ārstu profesionālajām asociācijām. Turklāt trešā Grozījumu joma ietver virkni normu, kas ir pretrunā ar Ārstniecības likumu, Farmācijas likumu un Pacientu tiesību likumu. Latvijas Ārstu biedrība aicinājusi Ministru kabinetu sadalīt MK noteikumu projektu.
Grozījumu strīdīgās daļas virzīšana apstiprināšanai situācijā, kad Grozījumos piedāvātās references zāļu sistēmas būtiskās izmaiņas neatbalsta neviena no sociālajām un profesionālajām grupām, liecina par to, ka Veselības ministrija vai kādas tās amatpersonas realizē savas intereses, taču atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta 4. daļai “valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.”
Jautājums ir– kādas grupas intereses atbalsta Juris Bārzdiņš? Atbilde ir– atsevišķas zāļu vairumtirdzniecības radītu vertikālās integritātes struktūras. Ministru kabineta noteikumi ir radīti, lai tos nedaudz pieciešot varētu izpildīt ar vairumtirgotājiem sasitītās aptieku ķēdes, kā Mēness aptiekas, bet nevarētu– individuālās, aptiekāriem piederošās aptiekas. Pēc tam, kad šīs aptiekas būs pārdotas vairumtirgotājiem, Ministru kabineta noteikumi tiks atkal grozīti.
Kas liecina par Jura Bārzdiņa nedalīto mīlestību pret vertikālās integritātes ķēdi, kurā formāli vairumtirgotāji, aptiekas, slimnīcas, doktorāti un poliklīnikas ir dažādas firmas, bet pat īpaši neslēpj savstarpējo saistību. Par iegūto peļņu no zāļu tirdzniecības ar Repharm, Recipe, Sentorfarm, Centrālo laboratoriju saistīts Veselības fonds uzpērk medicīnas iestādes. Ar Jura Bārzdiņa svētību šā fonda personas ir ieceltas valdē Gulbenes un Balvu slimnīcas, proti nododot vertikālai intgritātei šīs abas slimnīcas. Farmācijas pārstāve Anda Čakša, ilggadēja Jura Bārzdiņa kolēģe zāļu firmā, iecelta par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju, arī Stradiņa KUS tika veikts mēģinājums valdes priekšsēdētāja funkcijai ievdabūt cilvēkus no Big Pharma.
Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas profesionālās ārstu asociācijas, pacientu organizācijas un aptiekāru organizācijas savu viedokli ir paudušas arī Ministru kabinetam.