Vairākkārt esmu braucis ar mašīnu pāri Latvijas robežai austrumu virzienā. Atceļā vienmēr esmu maksājis lielāku vai mazāku naudas summu kādam, kas stāv garās automašīnu rindas priekšpusē un laipni atvēl man savu vietu. Nācies arī parunāties ar cilvēkiem, kas šajā rindā stāv, lādē slinkos robežsargus un muitniekus, un visai labprāt izstāsta par saviem ikdienas braucieniem. Savukārt muitnieki brīnas, ka es mašīnā neesmu lējis lēto Baltkrievijas benzīnu, bet cenšos tikt līdz tuvākajam benzīntankam Krāslavā vai Pededzē.

Brīdī, kad Latvijā samilzis jautājums par aizliegumiem ikdienas vadāt no Krievijas vai Baltkrievijas šnabi un cigaretes, aktuāls kļūst jautājums – kas tad īsti ir šie braucēji, kas ikdienā stāv uz Latvijas austrumu robežas? Kas ir šo cilvēku ikdienas braucieni– bizness vai izdzīvošanas iespēja?

Pāri robežai parasti ved akcīzes preces – degvielu, alkoholu un cigaretes, kas Krievijā un Baltkrievijā ievērojami lētākas. Daļu no pāri vestā lieto paši, pārdod draugiem un paziņām, daļu– pārdod turpat pie robežas uzpircējiem, kas tad nu visu optimizē un ved uz Rīgas Centrāltirgu pārdošanai. Tiesa, daļa šīs produkcijas vēlāk nonāk citās ES valstīs, kurp tās gādā ar automašīnām.

 

Kaut degvīna ražošanā krievi un baltkrievi ir izcili meistari, un pāri robežai plūstošais šnabis esot gana labas kvalitātes, man Latgales kolēģi ir teikuši, ka saindēšanās bijusi arī no kontrabandas šnabja. Acīm redzot arī otrpus robežai mājās ļergu tecina paši, lej vietējās pudelēs un pārdod uz Latviju kā īstu mantu. Diezgan droša nāve no metilspirta, tiesa – šādi gadījumi ir retāki kā nāve no pārdzeršanās vai nāve dzērumā nositoties ar automašīnu.

Ja cilvēks no Baltkrievijas vai Krievijas vestu maizi un desu (kas otrpus robežai arī lētākas), Baltkrievu linu audumus, sadzīves tehniku, tas būtu izdzīvošanas jautājums. Diemžēl galvenokārt tiek ievestas cigaretes un alkohols – tātad nāve no plaušu un kuņģa vēža, infarkta, insulta vai vienkārši aknu cirozes. Un te nu nedrīkst liet krokodila asaras par nabaga cilvēkiem, kas mirtu badu, ja nebūtu šī izdevīgā kontrabandas biznesa. Tie, kas aizstāv šnabja un cigarešu kontrabandu, ir savas valsts un tautas ienaidnieki, jo vēl savas valsts iedzivotājiem slimības un agru galu.

Tomēr man vēl lielālakas bažas rada lielā zāļu kontrabanda no Krievijas un Baltkrievijas. Tam pamatā ir iedzīvotāju nostalģija pēc vecajām, labajām, lētajām zālēm, kā arī reālā cenu atšķirība. Pēc internetā pieejamās informācijas, NVS telpā zāļu viltojumu skaits pārsniedz 25%, kaut liela daļa ir vienkārši virs plāna saražotas zāles normālā rūpnīcā un tūlīt nozagtas.

Iegādāties kontrabandas zāles no NVS nedaudz atgādina krievu ruleti. Ja paveiksies, iegādāsieties vajadzīgās zāles. Ja nedaudz mazāk paveiksies – Jums tiks viltojums bez bīstamiem piemaisījumiem un mazāku (varbūt pavisam nemaz) ārstnieciskās vielas koncentrāciju, tad izdevumi Jums pieaugs no it kā ārstētās, bet faktiski neārstētās un ielaistās slimības. Savukārt, ja nu veiksme neuzsmaidīs, kontrabandas zālēs būs cits saturs. Tad kontrabandas zāļu pircējam nāksies piemaksāt ne tikai par pamatslimības, bet arī par viltoto zāļu nodarīto kaitējumu veselībai.

 

(09.02.2012)