Latvijas klusajai politiskajai vasarai piezagusies negaidīta politiska jezga, ko sauc par Veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas projektu. Ingrīda Circene ar izcilu oratora talantu un kamerāliju studenta degsmi mēģina pierādīt, ka veselības pakalpojuma saņemšana jāsaista ar nodokļu (ne)maksāšanu, proti – tam, kas nemaksā nodokļus būs jāmirst nost.
Būdams viens no retajiem, kas Veselības ministrijas dokumentus lasa, dažkārt ar sarkanu tinti labo gramatikas un sintakses kļūdas, esmu iepazinies ar šo dokumentu. Dokuments balstīts uz pārlieku optimistiskas ekonomiskas prognozes, kas paredz, ka līdz 2020. gadam Latvijas IKP ik gadu pieaugs par 6%. Šādu ekonomisku prognozi nespēj uzrakstīt neviens cits pasaulē, pat Ķīnas kompartijas līderi ne. Jaunais dokuments paredz, ka veselības jomai būs jāpilda Valsts ienēmumu dienesta funkcijas iekasēt naudu, kā arī pacientu dalīšana pēc principa – nodokļu maksātājs – nemaksātājs turpmāk būs veselības speciālista nevis ekonomiskās policijas vai ieņēmuma dienesta kompetence.
Ingrīdas Circenes plānā ir pārlieku daudz neskaidrību, kas neļauj to realizēt, bet manuprāt Eiropas savienība neatzīs pacientu dalīšanu pēc sociālās determinances principiem – jo realitātē tieši pašiem nabadzīgākiem nebūs lemts saņemt veselības pakalpojumu.
Kāda sakritība – tieši pirms divsimt gadiem tolaik piecdesmit gadus vecais Kristaps Hūfelands ieteica tieši šādu sistēmu nabadzīgajā Veimāras provincē. Tamdēļ vēl līdz šai dienai Hūfelandu uzskata par apdrošināšanas medicīnas tēvu.
12. augustā pasaules medicīna atzīmē pasaules veselības organizācijas lielā reformatora, ārsta Kristapa Hufelanda (Christoph Wilhelm Hufeland 1772.–1836.) 250. dzimšanas dienu. No Latvijas skatpunkta Hufelands ir nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ:
• bija draugs un tuvs kolēģis izcilākajam Latvijas izcelsmes ārstam Justam Kristiānam fon Loderam (Justus Christian Loder), tam pašam, kas slimnīcas Eiropā sadalīja ķirurģiskā, terapeitiskā, ginekoloģiskā (dzemdniecības) un gara slimību nodaļās. Viņu draugu pulkā ietilpa arī Johans Volfgangs fon Gēte (Johann Wolfgang von Goethe), kas pie Hūfelanda un Lodera izstudēja medicīnu un aistāvēja doktora disertāciju, kā arī Frīdrihs Šillers (Friedrich Schiller), kas to nepaveica;
• bija pirmais Šaritē slimnīcas galvenais ārsts Berlīnē;
• bija Prūsijas armijas galvenais ārsts Napoleona kara laikos, kad Prūsijas (nevis Francijas) armija okupēja Latviju 1812. gadā. Atsevišķi avoti saka, ka Hūfelands kara laikā pabijis Jelgavā;
• lika pamatus sabiedrības veselības mācībai ar daudzām paublikācijām un grāmatu 1796. gadā „Cilvēka dzīves pagarināšanas māksla” (Die Kunst, das menschliche Leben zu verlängern), kur deklarēja, ka veselības pamatā ir harmonisks dzīvesstils un veselīgs uzturs. Šeit jāpiebilst, ka Hūfelands licis pamatus arī makrobiotikai, ko vēl šobaltdien plaši iezīmē dietoloģijas pamatos, tiesa, arī makrobiotika ir 200 gadīga zinātne bez reālas nozīmes 21. gadsimtā;
• ieviesa vakcināciju (tiesa, tolaik tikai pret bakām) kā nozīmīgu sabiedrības veselības sadaļu un valstisku rīcību;
• izstrādāja pamatus apdrošināšanas medicīnai, kas kļuva par pamatu Bismarka apdrošināšanas sistēmai, un ko pēc vairāk nekā 200 gadiem lauzītā un saputrotā veidā Latvijas Veselības ministrija piedāvā kā modernu un revolucionāru veselības aprūpes finansēšanas risinājumu. Tikai viena piebilde – ne Kristapa Hūfelanda, ne Ingrīdas Circenes veselības finansēšanas modelī nav tā, ko mēs šodien saprotam kā obligātu apdrošināšanu, kā solidaritāti starp veselo un slimo, jauno un veco, nabago un bagāto. Hūfelanda gadījumā šo solidaritāti ar dzelzs roku ieviesa Bismarks, Latvijas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana prasīs labu veselību un izturību finanšu ministram Andrim Vilkam, jo pašreizējais uz Ministru kabinetu virzītais Veselības ministrijas stratēģiskais dokuments rada vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Daudz laimes Dzimšanas dienā, Veselības apdrošināšanas sistēma uz Zemeslodes!
(12.08.2012.)
Jaunākie komentāri