Klusi no aizkrāsnes izvilkts nākamais premjera kandidāts– glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs „Prudentia” direktors Jānis Reirs. Izklausās pēc tāda kā kompromisa ar „Prudentiju”– neiedevām Jums miljonu par „AirBaltic” investora meklējumiem, būs jūsējais „pie teikšanas”.

Pamēģināšu atsaukt atmiņā pērnā gada notikumus. Ministrs Guntis Belēvičs cenšas atteikties no sanitāro automašīnu īres no uzņēmēja Adigjozala Mamedova A/S Rīgas sanitārā transporta autobāzes Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju glābšanai. Šai iecerei agresīvi pretojas finanšu ministrs Jānis Reirs. Nelabvēļi izplatīja ziņas, ka šīs autobāzes politiskā aizmugure esot bijusi gatava atteikties no pusotra miljona, lai tikai Guntis Belēvičs neatņemtu viņiem maizes kumosu, bet veselības ministrs izrādījās stingrs kā krams un savu panāca. Neatliekamās palīdzības mašīnas traucas pa Rīgas ielām, palīdzības kvalitāte nav pasliktinājusies vai palēninājusies.

Pavasarī, kad kļuva skaidrs, ka Stradiņa klīniskās slimnīcas būvniecībā pieļautas rupjas celtniecības kļūdas, celtniecība tika apturēta. Rīgas būvvaldes vadība un slimnīcas mediķi savām acīm redzēja, ka ēka būvēta šķība kā Pizas tornis, bet būvuzņēmuma “SBRE” vadība un Jānis Reirs teica– taisna un pareiza kā Eifeļa tornis.

 

Publiski izskanēja viedoklis, ka nepieciešams Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Paula Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (tostarp Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas. VAS Valsts nekustamie īpašumi ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. Kaut gan VAS Valsts nekustamie īpašumi vēlējās pārņemt celtniecības procesu, šai nodošanai pretojās atbildīgā amatpersona – finanšu ministrs Jānis Reirs. Tik ļoti pretojās, ka nelabvēļi mēģināja noskaidrot, kurš ir īstenais celtniecības „otkata” saņēmējs, un raudzījās Finanšu ministrijas virzienā.

Vasaras sāga – Valsts vides dienests cenšas nepieļaut valsts finansējuma šķērdēšanu– papildus daudzmiljonu finansējumu uzņēmumam Skonto būve, kas nav izpildījis saistības un nav atbilstošā apjomā sanējis Inčukalna gudrona dīķus. Vienīgais, kas agresīvi iestājas par papildu valsts naudas virzīšanu uzņēmumam Skonto būve, ir Jānis Reirs.

Jānis Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, vēlāk – finanšu ministrs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazināts proporcionāli pret valsts iekšzemes kopproduktu (mazāk par 3%) un valsts budžeta ieņēmumiem.

Savukārt tieši Jānis Reirs aktīvi iestājies pret iespējamiem finansējuma avotiem – akcīzes nodokli alkoholam un tabakai vismaz līdz Igaunijas līmenim. Jānis Reirs vairākkārt personiski cīnījies pret pārmaiņām tabakas ierobežošanas likumdošanā, cenšoties nepieļaut aizliegumu smēķēt citu cilvēku (tostarp bērnu) klātbūtnē, nepieļaut cigarešu tirdzniecības ierobežojumus.

Par Jāņa Reira cīņu pret jebkādām veselības iniciatīvām man ir paprāvs materiāls, īpaši par dotajiem solījumiem un pretdarbību šiem solījumiem. Man nekad nav bijuši saprotami cilvēki, kas vēl citiem sāpes, slimības. Kolēģi saka – tā dara tikai tie, kam apsūbējis vērdiņš dārgāks par cilvēcību.

Stāstam par Reira premjerēšanu ir arī labā puse – man visu gadu būs ko rakstīt un aprakstīt.

 

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents