Šaurākā nozīmē par globalizāciju mēs saucam starptautiskus kontaktus, kā arī cilvēku un cilvēku grupu atkarību no starptautiskām aktivitātēm. Starptautiski kontakti pasaules vēsturē nav nekas jauns. Jau no senseniem laikiem tirdzniecība, migrācija un kari saveda kopā cilvēkus no dažādām vietām. Jēdziens “pasaules pilsonis” pieder grieķu filosofam Diogēnam 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.
Termins “globalizācija” un koncepcija par globālu attīstību parādījās astoņdesmitajos gados, un šo terminu pirmais plašāk 1981. gadā lietoja J.Mcleen, bet šo terminu izvērsa R.Robertson 1983.gadā. Plašāki pētījumi par globalizāciju kā par procesu vai parādību parādījās deviņdesmitajos gados. 1992. gadā iznāca R.Robertsona grāmata “Globalization”, bet 1995. gadā iznāca fundamentālā M. Votersa grāmata “Globalization”.
Galvenie 20. gadsimta sasniegumi– dators un kosmosa izpēte, globalizācija un saskarsme, antibiotikas un hormonālie preparāti medicīnā.
20. gadsimtā cilvēce pārdzīvoja milzīgas pārmaiņas un satricinājumus, karus, epidēmijas, atklājumus, attīstību, cilvēces prātu un neprātu. Cilvēces attīstībā gadsimtā bija daudz jaunumu nekā iepriekšējā gadu tūkstotī. Rādās lietas, kuras bija ļoti svarīgas jaunas kultūras un pasaules veidošanā.
Globalizācijai šajā uzskaitījumā ir liela nozīme. Cilvēka dzīve strauji mainījās, īpaši strauji pieauga uzņemamās informācijas apjoms. Viens no galvenajiem globalizācijas stūrakmeņiem bija jaunu sakaru līdzekļu attīstība: internets, mobilais telefons, televizors palīdz cilvēkiem saņemt informāciju. Tas radīja arī atkarību no informācijas un informācijas nesējiem, kā arī cilvēciskās saskarsmes izmaiņas.
Globalizācija 21. gadsimtā nozīmē ekonomiskas atšķirības.
Pasaule ir sadalījusies ekonomiski attīstītajā un ekonomiski stagnējošā daļā. Pie tam ekonomiski attīstītās valstis vārdos cenšas situāciju izlīdzināt, bet darbos plaisu padziļina. Attīstīto valstu intereses nosaka pasaules zinātnes un tehnikas attīstības virzību uz pilnīgu ekonomikas privatizāciju, decentralizāciju un liberalizāciju.
Pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma kontekstā globalizāciju raksturo nelīdzsvarota demogrāfiskā situācija – Āzijas iedzīvotāju skaitliskā dominante un Āfrikas iedzīvotāju nabadzība. Vienlaikus tas nozīmē ekonomisku attīstību demogrāfiski augošās valstīs Ķīnā, Indijā, Nigērijā uc., kas agri vai vēlu izraisīs ekonomisko centru pārbīdi.
Sociālā stratēģija gandrīz visā pasaulē svārstas robežās starp brīvu tirgus ekonomiku un ierobežotu sociālā tirgus ekonomiku ar mērena protekcionisma devu. Lielie uzņēmumi arvien aktīvāk kļūst par sadarbības tīklu dalībniekiem, bet vidējie un mazie tiek pakļauti lielām organizatoriskām izmaiņām un tirgus izvirzītajām prasībām. Vienlaikus palielinās plaisa starp sociāli integrēto un sociāli izstumto iedzīvotāju daļu, bezdarba līmenis uz visas zemeslodes aug un pārvietojas ekonomiski attīstīto valstu virzienā. Veselības aprupē un medicīnā profilakses, diagnostikas, ārstniecības un rehabilitācijas apjomu un kvalitāti lielā mērā nosaka finansiālas iespējas. Nabadzīgajās valstīs iedzīvotāji slimo ar kaitēm, kas Eiropas ārstam liekas neiespējamas, jo tās izraisa uztura nepilnvērtība vai pat vispār bads.
Globalizācija nozīmē ātrumu. Ātri izplatās informācija, ātri izplatās slimības, ātri pārvietojas cilvēks, kas slimību izplata, ātri pārvietojas zāles.
Vēl 19.gadsimtā gripas epidēmija pārvietojās ar pajūga ātrumu, taču tagad tās pārvietošanās ātrumu nosaka laineru lidojums. Jebkurš pārlidojums uz attālu zemeslodes punktu ir īsāks nekā jebkuras infekciju slimības inkubācijas periods.
Slimību izplatību globalizācijas laikmetā nosaka cilvēka dzīvesveida izmaiņas, iedzīvotāju skaita pieaugums un urbanizācijas process, kā arī tautu staigāšana karu, rūpniecības un dabas izraisītu katastrofu gadījumā, bet, jo īpaši, migrācija ekonomisku problēmu iespaidā.
Nozīmīga globalizācijas tendence ir starptautisko zāļu kompāniju izstrādāto un ražoto medikamentu tirdzniecība, internacionālās shēmas un vadlīnijas. Globalizācijas laikmetā ārsta un farmaceita lomu sāk uzņemties internets. Interneta aptiekas cenšas uzņemties farmaceita un pat ārsta lomu, un sevi reklamē kā priekšrocības– nevajag iet pie ārsta, nevajag recepti, ietaupās laiks un nauda, jo zāles esot lētākas. Zāļu tirdzniecība internetā iet rokrokā ar zāļu viltošanu. Literatūras dati liecina, ka 20–50% internetā nopērkamo zāļu ir viltojumi.
Šādas globālpragmāzijas sekas ir antibakteriālā rezistence, kuru, tiesa, lielā mērā nosaka arī nekontrolēta pesticīdu lietošana un antibakteriālo līdzekļu nekontrolēta lietošana lopkopībā un zivkopībā.
Globalizācija ietekmē cilvēka veselību caur nekotrolētu ķīmisko produktu izmantošanu mājsaimniecībā, veļas, trauku, tualetes, automašīnu mazgāšanā, mašīnu eļļās, biotehnoloģijās, kā rezultātā ķīmiski produkti nonāk okeānā un tos saņem planktons, caur to– garneles, zivis, vēži, ūdensputni, bet vēlāk– cilvēks.
Ļoti lielā mērā cilvēka veselību ietekmē cilvēka ļaunprātīgā ietekme uz dabu. Mežu izciršana, apūdeņošanas projekti, ģenētiskā lauksaimniecība rada pārmaiņas gan cilvēka organismā, gan slimību pārnēsātājos.
Globalizācija kā ģeogrāfiskās segmentācijas zudums uzturā.
Tieši tāpat kā ceļo cilvēks, ceļo arī pārtikas produkti. Pārtikas piegāde kļūst globāla– cilvēki uz zemeslodes arvien vairāk ēd internacionālu, mazāk lokāli audzētu, ražotu un pārstrādātu pārtiku. Tas nozīmē, ka jūras produktus ēd visas sauszemes iedzīvotāji, tropiskos augļus visvairāk lieto ziemeļos– Skandināvijā, bet visas pasaules iedzīvotāji ēd Dienvidaustrumāzijas putnu gaļu, Jaunzēlandes jēra gaļu un Dienvidamerikas liellopu gaļu. Līdz ar globalizāciju visā pasaulē ienākušas nepamatotas uztura shēmas, viegli izgatavojams, nepilnvērtīgs uzturs, ko pasaulē mēdz saukt par jankfood– dažāda veida makburgeri, čipši, frī kartupeļi, hotdogi.
Pasaulei ir tendence atkārtot visas ASV kļūdas. 20. gadsimta beigās ASV uzsāka tendenci uz visas nācijas aptaukošanos, tad varam prognozēt, ka 21. gadsimtā zemeslodes slimība Nr.1. būs aptaukošanāskombinācijā ar diabētu un sirds asinsvadu sistēmas slimībām.
Globalizācija kā ideju un dzīvesveida izmaiņas un izplatība. Tabakas piemērs.
Klasisks globalizācijas piemērs ir smēķēšana. Bradfords Hills, Ričards Dolls, Edvards Kennevejs un Persijs Stoks 1951. gadā (šogad atzīmējam 60 gadus!) pierādīja, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi. Toreiz tas bija satriecošs atklājums, jo pēc otrā pasaules kara gandrīz visi vīrieši Eiropā smēķēja. Sākot no septiņdesmitajiem gadiem mediķi cīnījās ar smēķēšanas postu, bet astoņdesmitajos un deviņdesmitajos ASV un Rietumeiropā sākās nesaudzīga cīņa ar smēķēšanu. Tabakas kompānijas tiesās zaudēja miljonus, zaudēja reklamēšanās iespējas, sāka maksāt milzīgus nodokļus. Likās – smēķēšana pasaulē tiks uzvarēta. Patiesībā izrādījās pretēji. Tabakas kompānijas jutās apdraudētas un sāka izmisīgu cīņu par citu tirgu iekarošanu. Vislabāk tabakas tirgotājiem veicās, iekarojot Austrumeiropu, Dienvidāziju, Ziemeļāfriku un Latīņameriku. Jaunattīstības valstīs tabakas kompānijas ienāca ar izcilu mārketinga stratēģiju, pievilcīgām reklāmām, precīzu politisku ietekmi, ļoti draudzīgu attieksmi pret masu medijiem. Un smēķētāju skaits pasaulē trīskārt pieauga.
Globalizācija mūsdienās ir ekonomiska stratēģija, kas proponē neierobežotu brīvu tirdzniecību un brīvā tirgus ekonomiku.
Globalizācija 20. gadsimta beigās pasaulē ienāca ar patentētu ekonomisko recepti visām dzīves situācijām – privatizācija pāri visam. Valsts no ražotāja un darba devēja kļuva par tiesnesi, kontrolieri un spēles noteikumu diktētāju. Globalizācijas process līdz ar tirgus ekonomikas ekspansiju radīja izmaiņas pasaules politiskajā kartē, kā arī ekonomiskas svārstības. Pasaules izejvielu tirgus pārsadales procesā sabruka Padomju savienība un Dienvidslāvija, veidojās virkne neatkarīgu valstu. Jebkura ekonomikas divdesmit gadu laikā ir piedzīvojusi nopietnas problēmas, bet nozīmīgākās ekonomiskas krīzes bija arī Meksikā (1995), Taivānā, Korejā (1997), Taizemē (1998), Brazīlijā (2000), Argentīnā (2002), Baltijas valstīs (2008), Grieķijā (2009). Visās šajās valstīs līdz ar ekonomiskām problēmām radās arī sociālas un veselības problēmas, turklāt Meksikā un Taizemē tas visvairāk iespaidoja bērnu veselību (bērniem bija jāstrādā, nevarēja apmeklēt skolu un medicīnas iestādes), bet Argentīnā – vecus cilvēkus (pensiju sistēmas sabrukums, sociālo māju bankrots).
Ekonomiskās krīzes individuāli un valstiski izpaužas kā depresija, alkoholisms, ģimenes nestabilitāte, stresa determinētas slimības, kā arī mirstības ar sirds un asinsvadu slimībām palielināšanās, liels pašnāvību un nelaimes gadījumu skaits. Pasaules literatūrā pat parādījies termins – pārejas laika zaudējumi.
Medicīnā mainījās pacienta loma – tagad pacients vairs nebija pateicīgs palīdzības saņēmējs, bet tirgus klients – ārsta, medicīnas māsas, rehabilitologa, laboranta darba un pakalpojuma pircējs. Veselības aprūpē ienāca patērētāja filosofija. Patērētāju filosofija kā normu nosaka divas aksiomas: “vairāk medicīnas – tātad labāk veselībai” un “dārga medicīna – tas ir labāk nekā lēta medicīna”. Līdz ar to maksātspējīgi pacienti tiek apkalpoti kā karaliski klienti, nevis kā slimi ļaudis. Patērētāju filosofija noved pie situācijas, kad vienlīdzības zīmi liek starp slimu cilvēku un salauztu auto.
Medicīna, ja vien tai ir pietiekami daudz līdzekļu, var pagarināt katra indivīda dzīvi ļoti ievērojami.
Katrs indivīds mūsdienās pretendē uz ļoti lielu kopējās naudas daudzumu, lai pagarinātu savu individuālo dzīvi. Neatkarīgi no valsts bagātības medicīnas sektorā visur katastrofāli trūkst naudas. Jebkurš resurss (mediķa zināšanas, intuīcija, pieredze, darba laiks, telpas, aparatūra, medikamenti, nauda), kas tiek ieguldīts veselības aprūpē, specifiskajā profilaksē, diagnostikā, ārstniecībā un rehabilitācijā, pagarina cilvēka dzīves ilgumu un uzlabo dzīves kvalitāti. Te rodas medicīnas pamatparadokss – jo vairāk naudas tiek ieguldīts veselības aprūpē, jo cilvēki dzīvo ilgāk, jo lielāki resursi vajadzīgi veselības aprūpei (hronisku slimnieku ārstēšanai).
Visās valstīs, kas nonāk šajā ekonomiskās attīstības stadijā, novērojama iedzīvotāju neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu un veselības aprūpes finansēšanu.
Globālajā ekonomikā pēdējos trīsdesmit gadus medicīnas īpatsvars pieaug. Pasaulē kopumā medicīnai un veselības aprūpei tērēto līdzekļu kopapjoms pieaug par 3–5% gadā, tātad ievērojami straujāk nekā visas zemeslodes ekonomiskais kopprodukts. To, ka veselības aprūpē grozas liela nauda, vislabāk saprot farmācijas, medicīnas tehnoloģiju, apdrošināšanas kompānijas. Medicīna kļūst par lielo biznesu.
Tirgus sacensības gars, privatizācija, konkurence, informācijas aprite, informātikas tehnoloģijas, mediji un cita veida globalizācijas ikdiena ir ienākusi medicīnā kā komercializācija, kas atšķirīgi izpaužas lielajās varenajās kapitālistiskajās valstīs, Austrumeiropā, kā arī Dienvidamerikā un pat Āfrikā.
Lielākais globālais medicīnas spēlētājs– the BIG PHARMA. Zāļu firmas sev radījušas jaunus uzstādījumus– nonākt līdz katram planētas iedzīvotājam un likt viņam katru dienu patērēt medikamentus.
Zāļu bizness ir trešais vai sestais nozīmīgākais pasaulē– atkarā no uzskaites metodikas. Zāļu bizness ir nozīmīgākais spēlētājs reklāmas tirgū, zāles pasaulē tieši un netieši reklamē par lielākām naudām nekā automašīnas, ceļojumus un modes preces kopā. Farmācija tērē 5 biljonus dolāru (30–35% izdevumus) marketingam /Gagnon M Legchin, 2008/
Zāļu tirgus pasaulē ir ļoti neviendabīgs. No pasaulē kopā medicīnai tērētajiem līdzekļiem 89% patērē 11% cilvēku ārstēšanai. Vairāk nekā 80% pasaules iedzīvotāju pamatā iztiek ar tautas medicīnas līdzekļiem un nesaņem modernos medikamentus. Tradicionālais ārstniecības modelis (profesionālis ārstniecībā– pacients, kam nepieciešama profesionāļa palīdzība) tiek apdraudēts, pašārstēšanās pieaug.
Eiropā 2/3 zāļu tiek izrakstītas pacientiem, kas vecāki par 66 gadiem. Vecāku cilvēku ārstēšanā noteicošā ir polipragmāzija– vidēji 6 (2.7– 9.3) medikamenti. Visas vecāku cilvēku slimību blaknes ir vērojamas uz daudzu medikamentu lietošanas fona. Vairāk nekā 50% vecāku cilvēku novērojama kombinācija– polipragmāzija + nieru funkcijas traucējumi= blaknes. Lielākās problēmas vecākiem cilvēkiem ir neeksistējošs zāļu lietošanas monitorings.
Ārstēšana ar zālēm samazinājusi citu ārstniecības veidu lomu. Vēl 20. gadsimta otrajā pusē Eiropā līdzvērtīgi ārstniecībā tika izmantota ķirurģija, ārstniecība ar zāļlīdzekļiem, fizikālā terapija un psihoterapija.
20. gadsimta beigās farmācijas biznesa ietekmē samazinājās ķirurģijas loma (piemēram, izzuda kuņģa rezekcija, samazinājās apendektomiju skaits), ievērojami samazinājās fizikālās terapijas un psihoterapijas loma. Zāļu lietošana pieauga eksponenciāli .
Valda uzskats, ka zāļu firmas savus aktīvus un peļņu iegulda lielākajās pasaules ziņu aģentūrās. Līdz ar to lielais farmācijas bizness un lielais mēdiju bizness uz zemeslodes ir saplūdis. Farmācijas industrija atbalsta slimību žurnalistiku.
2001.gadā mums bija C hepatīts,
2003. gadā mums bija sūkļveida encefalopātija jeb Kreicfelda Jakoba slimība,
2005. gadā – SARS,
2007. gadā – Putnu gripa,
2009.– Cūku gripa.
Varam atskatīties, ka ik pa diviem gadiem tiek radīts jauns mērķis, pēc kā tiekties, kur tērēt naudu. Te vietā salīdzinājums. Pēdējos 10 gados parastās gripas un putnu gripas izpētei patērēta līdzvērtīga naudas summa. Katru gadu no parastās gripas nomirst pusmiljons cilvēku. Putnu gripa nogalināja 250 cilvēkus 10 gadu laikā.
Zāļu firmu cenšas iedot zāles katram planētas iedzīvotājam katru dienu. Kā spilgts piemērs tam ir uzstādījums, ka visām sievietēm būtu ikdienā jālieto kontracepcijas līdzekļi, bet tām, kam menopauze– jālieto hormontabletes katru dienu, kaut vai osteoporozes profilaksei. Mērķis būtu jau 2015. gadā sasniegt, ka katru dienu tiek patērēti divi miljardi tablešu hormonālo tablešu.
Ļoti nopietnas izmaiņas skārušas saslimstību.
21. gadsimta ārsts daudz vairāk nekā agrāk piedalās neizārstējamo, hroniski slimo pacientu ārstēšanā. Lielākā daļa no tiem, kas kādreiz tika uzskatīti par nāvei nolemtiem, šodien tiek pieskaitīti pie izdzīvojušajiem, pārtopot par hroniski slimajiem. Tie ir cilvēki, kuriem atlikušo mūža daļu nāksies sadzīvot ar savu slimību, no kuras nevar atbrīvoties ar terapeitiskām vai ķirurģiskām metodēm. Attiecīgi pilnīgi izmainījies arī dažādu tipu slimību biežums: šodien hroniski slimnieki ir kā likums, bet akūtie- izņēmums.
Tipisks pacients, piemēram, 65 gadus veca kundze. Viņai ir otrās – trešās pakāpes adipozitāte, līdz ar to viņai ir 2. tipa cukura diabēts, hipertonija, sirds asinsvadu mazspēja, arī elpošanas mazspēja. Liekā svara problēmas rada sāpes ceļa un gūžas locītavās. Viņai ir izrakstīti astoņi līdz 12 dažādu nosaukumu medikamenti, lai ārstētu katru no slimībām.
Polipragmāzija ir 21. gadsimta problēma.
Task shiffting un medicīnas darbinieku globāla migrācija ir medicīnas globalizācijas sekas 21. gadsimtā
Vēl 20. gadsimta sākumā neviens nevarēja iedomāties Riva Roči aparātu un fonendoskopu neārsta rokās. Vēl desmit gadus atpakaļ neviens nevarēja iedomāties, ka ar ultraskaņas diagnostiku strādātu kāds cits, nevis ļoti augsti kvalificēts speciālists. Tomēr ārsta izglītošana kļūst ar katru brīdi dārgāka, ārsta darbs kļūst arvien dārgāks, bet planētas iedzīvotāju novecošanās dēļ ārstu arvien pietrūkst. Lētāk ir sagatavot „ārsta aizstājējus”– funkcionālos speciālistus, optometristus, logopēdus, ergoterapeitus, tehniskos artopēdus. Daudzās valstīs māsām ir tiesības izrakstīt recepti.
Vienlaikus pasauli pārviļņo medicīnas darbinieku migrācijas viļņi, Vismaz 70% Filipīnu medicīnas māsu strādā ārvalstīs. Tipiskākās smadzeņu eksportvalstis ir Indija, Pakistāna, Malaizija, Filipīnas, kā arī Austrumeiropas valstis. No Austrumeiropas ārstus un medicīnas māsas aizvilina masīva reklāma un profesionālas vervēšanas kompānijas.
Globalizācija ļauj ārstiem iegūt jebkuru pasaules mācību literatūru internetā dažu minūšu laikā, gandrīz visu starptautisko medicīnas kongresu materiāli ir atrodami globālajā tīmeklī. Gluži tāpat neierobežotas ir kontakta un konsultāciju iespējas nevienam nav grūti palūgt konsultāciju vai nodoties telemedicīnai.
Globalizāciju medicīnā 21. gadsimtā mēdz dēvēt par globalizētu veselības aprūpes krīzi. Uz medicīnas darbiniekiem tiek izdarīts psiholoģisks spiediens, plaši aprakstot un izrādot negācijas veselības aprūpē.
Civilizētās valstīs pieaug izdevumi veselības aprūpei gan absolūtos skaitļos, gan relatīvi pret nacionālo kopproduktu. Jo vienlaikus tā nozīmē vidējā dzīves ilguma pagarināšanos. Un ilgāk dzīvot grib katrs cilvēks, vienalga vai viņš ir strādnieks, ārsts, žurnālists vai politiķis. Pēdējie divi vēlas to sasniegt, nemaksājot par medicīnu.
Visai raksturīgi, ka politiķi, lāga nezinādami, ko teikt, mēģina izteikties par medicīnu un iejaukties tajā, no valsts budžeta maksājot par e-veselību, dārgu tehnoloģiju, dārgām ēkām, bet iespēju robežās nemaksājot medicīnas profesionāļiem.
Visai raksturīgi, ka žurnālisti nekad neraksta par 100 veiksmīgām operācijām, bet par vienīgo neveiksmīgo.
Ārstu (slimnīcu, visas medicīnas) profesionālā prestiža līmenis 21. gadsimtā krītas.
Samazinājies ārsta profesijas nozīmīgums, pieaug birokrātija medicīnā, profesija zaudējusi autonomiju. Ārsts 50–75% darba laika spiests tērēt veidlapu vai datorizētu atskaišu aizpildīšanai.
Vai ārstu profesijas prestiža samazināšanai ir objektīvi iemesli? Ārsti strādā labāk un profesionālāk, par ko liecina iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanās visā civilizētajā pasaulē. Ārsti strādā ar jaunām tehnoloģijām, kas ātri un precīzi diagnosticē slimības, atraumatiski operē un droši dod narkozi. Katru gadu tiek radīti jauni zāļlīdzekļi – drošāki un efektīvāki, bet farmācija ik pēc desmit gadiem veic jaunu kvalitatīvu lēcienu. Vēzis vairs nav obligāti mirstama kaite, nemaz nerunājot par tām infekcijas slimībām, kas cilvēkus biedēja daudzus gadsimtus.
Paaudzes vai divu laikā kvalitatīvi mainījies dzīvesveids, ekonomiskā formācija, attieksme pret veselību un līdz ar to mainījušies uzskati par pincipiālām lietām. Piemēram, 20. gadsimta sākumā ar jēdzienu diēta saprata vajadzību “kārtīgi paēst”, 21. gadsimta sākumā ar diētu saprot galvenokārt nepieciešamību “ēst mazāk”.
20. gadsimta sākumā par spēcinošu režīmu uzskatīja krāsns sakurināšanu un likšanos slimības gultā. 21. gadsimta sākumā par spēcinošu uzskata aktīvu kustību režīmu. Arī medicīnā daudz kas mainījies – diagnostikā ārsta un pacienta sarunu, inspekciju un auskultāciju aizstājuši vizuālās diagnostikas megadatori un laboratorijas analīžu kombaini.
Mūsdienās ārsta viedoklis tiek aizstāts ar apstiprinātu pētījumu rezultātiem uz pierādījumiem balstītas medicīnas (evidence based medicine) ietvaros.
Ārsts, kas par savu darbu nesaņem ne finansiālu, ne morālu gandarījumu, ar savu profesiju un sistēmu ir ļoti neapmierināts. Ārstu pulgošana un nomelnošana presē un televīzijā samazina ārstu pašapziņu, pacientu uzticību ārstam, savstarpējo ārsta un pacienta sadarbību pacienta veselības uzlabošanā. Ārstu neapmierinātība ietekmē veselības aprūpes kvalitāti.
Uz visas zemeslodes ārstu aizsargā ārstu biedrības vai kameras.
Ārsti ievēl savus priekšstāvjus, kam uztic aizsargāt savas intereses. Tai pašā laikā ārsti ir neapmierināti ar savām biedrībām, jo tās ar šo uzdevumu netiek galā. Izveidojas paradokss– pret ārstu biedrībām ir valdība un ministrija, pacienti, žurnālisti un ierindas ārsti.
Nacionālo ārstu biedrību uzdevumi ir:
• ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība;
• ārsta profesijas kā brīvās profesijas prestiža un cieņas veicināšana;
• ārstu ētikas kodeksa pilnveide un rūpes par profesionālo ētiku;
• pēcdiploma izglītības procesa veicināšana;
• ārstu kvalifikācijas celšanas un profesionālo zināšanu pilnveidošanas veicināšana;
• ārzemju ārstu un zobārstu profesionālās kvalifikācijas atbilstības novērtēšana;
• veselības aprūpes organizācijas uzlabošana;
• sabiedrības veselības veicināšanas pasākumu veicināšana;
• sertifikācija un licencēšana;
• sadarbība likumdošanas jomā utt.
Ārstu biedrības dažādās valstīs darbojas pilnīgi atšķirīgi un savas funkcijas veic dažādiem līdzekļiem.
Nacionālo ārstu biedrību finansu avoti ir biedru naudas, ieņēmumi par licencēšanu vai sertifikāciju, ieņēmumi par žurnālu un grāmatu izdevējdarbību, kā arī citu masu informācijas līdzekļu veidošanu, ieņēmumi par pēcdiploma izglītību, ieņēmumi no kongresu un konferenču biznesa, ieņēmumi no dažādu starptautisku vides veselības un sabiedrības veselības fondiem, ieņēmumi no starptautisku projektu izstrādes pārrobežu veselības aprūpē, ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī dažāda veida sadarbībām ar zāļu firmām, uzturlīdzekļu ražotājiem utt. Bagātākās ir Austrumāzijas un Rietumeiropas ārstu biedrības.
Ārstu nevalstiskās organizācijas uz zemeslodes spēlē galveno lomu sabiedrības veselības jomā un vides veselības jomā
Uz zemeslodes tikai 7% iedzīvotāju aizdomājas par vides veselību, bet tikai 1% ir gatavs par to iestāties. Interesanti, ka lielākā interese no visiem cilvēkiem pasaulē par apkārtējo vidi ir klīnikās strādājošiem ārstiem. Nacionālās ārstu biedrības ir nopietnākais sabiedrības veselības spēks un vides veselības spēks, bet dažās valstīs– pat vienīgais.
Sabiedrības veselība ir zinātne nepārtrauktā attīstībā. Sabiedrības veselība balstās uz zinātni, tādēļ tikai ārstu veikta zinātne virza dzīves kvalitāti un veselību.
Galvenā ārstu biedrības funkcija ir būt par starpnieku starp ārstiem un valdību– mēģināt izskaidrot ārstu idejas politiķiem.
Politiķi mīl spēlēties ar frāzi, ka ārsti esot ieinteresēti pacienta slimībā, tādēļ nevirzot sabiedrības veselību. Ir tieši otrādi– visā pasaulē sabiedrības veselības virzītāji ir ārsti, jo mūsu profesija ar savu humānismu meklē risinājumus ne tikai cilvēka, bet arī cilvēces veselībai. Šim virzošajam spēkam ir nācies un nāksies strādāt sistēmā, kur cilvēka veselību nosaka likumdošana un valsts sistēma.
Nozīmīgākais mērķis uz zemeslodes: tīrs gaiss un tīrs ūdens, kā arī samazināt toksisku vai nepārbaudītu ķīmisku produktu lietošanu ikdienā
Pats būtiskākais cilvēkam ir tīrs gaiss un tīrs ūdens, nepiesārņota vide. Gaisa piesārņojumu visvairāk nosaka fosīlais kurināmais, automašīnas, vulkāni.
Parasti runājot par tīru ūdeni mēs domājam dzidru un tīru dzeramūdeni. Pasaulē ik gadus 1.5 miljoni bērnu mirst līdz gada vecumam diarejas dēļ, kam galvenais iemesls ir piesārņots ūdens.
Pasaule šodien ķīmiskā saindējuma ziņā atbilst jēdzienam– ķīmiskais karš. Vislielākā pasaules pērnā gada katastrofa bija Ungārijā– alumīnija rūpnīcas avārija. Neviens nekad nav gaidījis ķīmiskas katastrofas. Neviens nekad nav gaidījis ķīmiskas vai radioloģiskas katastrofas. Neviens nekad nav gaidījis Černobiļu un Fukušimu.
Katra bagātāka valsts mēģina tikt vaļā no savām ķīmiskām vielām vai izlietotās kodoldegvielas, vislabprātāk noglabājot tās citās valstīs vai jūrā.
Pēdējos 60 gados ir ieviestas 70 000 jaunas ķīmiskas vielas. 15 000 ķīmiskas vielas, kas tiek lietotas sadzīvē, nav pārbaudītas un nav izpētīta to toksiskā ietekme. Vairāk nekā 90% gadījumu nav zināma to ietekme uz bērnu veselību.
Vidējā statistiskā sieviete savas dzīves laikā, regulāri lietojot dažādus kosmētiskos līdzekļus sejas un ķermeņa ādas kopšanai, organismā caur ādu ievada ap 80 kilogramu dažādu ķīmisko vielu. Aptuveni 200 dažādi savienojumi, kas ietilpst kosmētikas sastāvā, ir ar kaitīgu vai vismaz negatīvu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību. Cilvēka organisma audi un orgāni kļuvuši par toksisko vielu mērķi.
Šodien audzējot dzīvniekus un zivis ar intensīvās nobarošanas metodēm, barībai tiek pievienotas antibiotikas, hormonu preparāti, u.c vielas ar mērķi maksimāli paātrināt augšanas procesus, novērst jebkuru saslimšanu.
Uz veikala letes ir ģenētiski modificēti augi (graudaugi, saknes, soja).
21. gadsimtā uz zemeslodes strauji uzplaukst zinātne par veselību un dzīvību
Zinātnes izaugsmes prognozēšana ir visai sarežģīta lieta. Piemēram, vēl 20. gadsimta 70. gados zinātnieki prognozēja, ka cilvēka genoms tiks izlasīts tikai 21. gadsimta beigās, taču to izdevās veikt 21. gadsimta sākumā, tātad par gadsimtu ātrāk.
21. gadsimta lielākie sasniegumi un atklājumi būs saistīti ar zinātnēm par dzīvību. Sacensība biomedicīnisko un genoma tehnoloģiju izpētē būs ļoti dārga un līdzvērtīga kosmosa izpētes sacensībai 20. gadsimtā. Pagājušajā gadsimtā cilvēks radīja kosmisko kuģi, atomstaciju, internetu un mobilo telefonu, un tad attapās, ka izmaiņas skārušas tikai viņa apkārtni, bet nav reāli pagarinājušas viņa dzīvi un uzlabojušas veselību. 21. gadsimtā zinātne ievērojami virzīs medicīnu.
Mēs dzīvojam ļoti perspektīvā laikmetā. Mums būs daudz ko darīt
Jaunākie komentāri