Ierunāju savu viedokli par to, ka cilvēkiem vajag uzlabot imunitāti, jo nekas cits no koronavīrusa (ne ministrija, ne maskas, ne internetā nopērkami brīnumlīdzekļi) mūs nepasargās kā tikai paša imunitāte, ko iegūstam ar kustībām, vingrošanu, racionālu uzturu, D vitamīnu, minerālvielām.
Savu uzrunu ieliku facebookā, to noskatījās visai daudz Latvijas iedzīvotāju. Saņēmu arī dažus tūkstošus jautājumu, kurus sagrupēju – sanāca trīs simti.
Nolēmu atbildēt uz dažiem jautājumiem dienā, jo uzrakstīt vienu atbildi man nozīmē dažas stundas. Nolēmu pastāstīt par mītiem un viedokļiem. Tas nav tādēļ, ka es Latvijā vislabāk vai visvairāk par zinu vīrusu, par diagnostiku, terapiju vai profilaksi. Tas ir tāpēc, ka mani gudrie un zinošie kolēģi reti raksta un viņu rakstītais nereti pazūd interneta informācijas jūklī.
Ārstu viedoklis atšķiras pēc tā – kādus literatūras avotus viņi vairāk izmanto. Lasāmvielas par Covid–19 ir daudz. Es pieturos pie burta un gara, ko publicē viens no pasaules ietekmīgākajiem un vecākajiem medicīnas žurnāliem Lancet. Manas atbildes uz lasītāju jautājumiem nav mans viedoklis, nav mans pētījums vai orģināldoma, bet šā Lancet autoru viedokļa apkopojums.
Vai mums jāpotējas ar BCG vakcīnu lai izvairītos no Covid–19?
BCG vakcīna ir paredzēta lai radītu imunitāti pret tuberkulozi. Tā ir vakcīna, kas satur speciāli apstrādātas dzīvas, bet novājinātas tuberkulozes mikobaktērijas. Vakcīna nosaukta franču zinātnieku Kalmeta un Gerēna – vārdā (Bacillus Calmette – Guerin – BCG). Novājinātās baktērijas sauc par BCG celma mikobaktērijām. BCG mikobaktērijas nespēj izraisīt saslimšanu ar tuberkulozi, bet sagatavo imunitātes šūnas (T limfocītus un makrofāgus), lai tās atpazītu un iznīcinātu bērna organismā nonākušās slimību izraisošās tuberkulozes mikobaktērijas. Pirmo reizi BCG vakcīna tika izmantota 1921. gadā – vairāk nekā desmit gadus pēc tās atklāšanas.
Vakcinācija ar BCG vakcīnu tiek veikta lielākajā daļā pasaules valstu. PVO iesaka vakcinēt visus veselos jaundzimušos bērnus pret tuberkulozi valstīs, kur saslimstība ir tuberkulozi ir augsta. Latvijā BCG vakcinācija ir iekļauta potēšanas kalendārā. Vakcīnu ievada jaundzimušajam no otrās līdz piektajai dzīves dienai dzemdību nodaļā. Atkārtotu vakcināciju turpmākās dzīves laikā parasti neveic.
Vakcinācija pret tuberkulozi ar BCG netiek veikta Austrijā, Šveicē, Vācijā, Itālijā un citās valstīs, kur ir maz tuberkulozes slimnieku un tāpēc inficēšanās risks ir ļoti zems. Līdz Vācijas apvienošanai 1990. gadā demokrātiskajā Vācijas republikā vakcinācija bija obligāta, bet federatīvajā republikā – izvēles kārtā. Arī pēc Vācijas apvienošanas „jaunajās vācu valstīs” ilgstoši saglabājās BCG vakcinācija. Savukārt ar Covid–19 Vācijā vairāk inficējas, slimība smagāk noris un mirstība lielāka ir tieši „veco valstu” iedzīvotājiem. Tieši šis apstāklis lika domāt, ka BCG vakcīnai ir nozīme nespecifiskās imunitātes radīšanā arī attiecībā pret SARS–CoV-2.
Nedaudz par tuberkulozi
Tuberkuloze ir lipīga infekciju slimība, ko izraisa tuberkulozes mikobaktērijas (baktērijas nevis vīrusi!). Izplatīšanās ceļš ir tāds pats kā mūs interesējošam koronavīrusam – baktērijas klepojot, runājot, šķaudot un dziedot gaisā izdala plaušu tuberkulozes slimnieki. Infekcija izplatās pa gaisu ļoti mazu aerosola daļiņu sastāvā. Inficēšanās notiek, ieelpojot tuberkulozes mikobaktērijas saturošas inficētā aerosola daļiņas. Nonākot plaušu alveolās, tuberkulozes ierosinātājs sāk vairoties un izraisa iekaisumu.
Tuberkuloze var skart jebkuru orgānu un sistēmu, bet visbiežāk cieš plaušas. Ja imūnsistēma nav pietiekami aktīva, tuberkulozes mikobaktērija no plaušām var nonākt asinsritē un izplatīties tālāk, izraisot citu orgānu tuberkulozi – smadzeņu, smadzeņu apvalku, kaulu, ādas, nieru un vispārēju visa organisma tuberkulozi.
Vakcinējot bērniem BCG vakcīnu, iespējams viņus pasargāt no īpaši smagajām tuberkulozes formām, taču BCG vakcīna nepasargā no inficēšanās ar tuberkulozes izraisītāju un ne vienmēr pasargā no plaušu tuberkulozes formu attīstības. Pret tuberkulozi vakcinēti bērni, pat ja saslimst, ar tuberkulozi slimo vieglāk. Tiek uzskatīts, ka BCG vakcīna ir efektīva 80% gadījumu.
BCG vakcīnai piemīt labvēlīga nespecifiska ietekme uz imūnsistēmu
Papildus specifiskajai ietekmei pret tuberkulozi BCG vakcīnai ir labvēlīga nespecifiska ietekme uz imūnsistēmu. Pasaulē ir daudz pētījumu par to, ka vakcīna mēdz aizsargāt pret citām infekcijām, kā arī tiek izmantota urīnpūšļa vēža ārstēšanā.
Randomizēti kontrolēti pētījumi mums ir snieguši pierādījumus, ka BCG vakcīnas imūnmodulējošās īpašības var aizsargāt pret elpceļu infekcijām. Pētījumi Āfrikā, kur vispārēja vakcinācija ar BCG tiek veikta pēdējos gadu desmitos, liecina, ka samazinās bērnu mirstība arī ar citām slimībām. Piemēram, Gvinejā Bisavā jaundzimušo mirstība pēc BCG vakcinācijas uzsākšanas mazinājās par 38%, jo samazinājās pneimoniju (arī vīrusu pneimoniju) un sepses gadījumu skaits. Savukārt Dienvidāfrikas Repblikā un tās satelītvalstīs vakcinācija ar BCG samazināja bērnu elpceļu slimības par 73%.
Diezgan daudz pētījumu pasaulē pierāda, ka vakcinēšanās ar BCG vakcīnu samazina RNS vīrusu aktivitāti un atvieglo slimību gaitu. Pētījumi Nīderlandē liecināja, ka pacientiem samazinās dzeltenā drudža virēmija.
Mans mērķis nav nogurdināt godāto lasītāju ar citiem pētījumiem, bet vakcinācija ar BCG pētījumos ar pelēm ir devusi izcilus rezultātus dažādu vīrusu slimību ārstēšanā,
SARS-CoV-2 vīruss ir RNS vīruss. Patiesībā mūsu zināšanas par SARS-CoV-2 vīrusu ir gauži vājas, jo mēs to pazīstam 4 mēnešus. BCG vakcīnu mēs pazīstam 110 gadus, un pētīta tā ir daudzpusīgi. Varētu pat teikt, ka BCG vakcīnas labvēlīgās ietekmes mehānismi ir izprasti. BCG vakcīna un dažas citas dzīvas vakcīnas izraisa metaboliskas un epiģenētiskas izmaiņas, tādējādi pastiprina imūno atbildes reakciju uz dažādām infekcijām. Šo procesu sauc par apmācīto imunitāti. Mums ir visai liels pamats uzskatīt, ka apmācītā imunitāte ir pietiekami efektīva arī pret RNS vīrusiem, kuri bojā plaušaudus.
Šobrīd Nīderlandē, Dānijā, Austrālijā notiek randomizēti kontrolēti pētījumi ar brīvprātīgiem medicīnas darbiniekiem lai novērtētu, vai BCG vakcīna samazina veselības aprūpes darbinieku saslimstību ar Covid–19 un slimības smagumu. Tiek uzskatīts, ka priekšroka dodama BCG-Tokyo celmam, nevis mums vairāk pazīstamajam BCG-Danish celmam. Šobrīd literatūrā par šiem pētījumiem var atrast optimisma pilnus pieņēmumus, ka BCG izraisa mazāk smagu Covid–19 un ātrāku atveseļošanos no šīs slimības. Ir lasāmi pat ieteikumi un secinājumi, ka vakcinācijai ar BCG varētu būt nozīme medicīnas darbinieku, sociālās sfēras darbinieku un citu apdraudētu personu (kam ir lielāks iespējamais saslimšanas risks) aizsardzībā pret Covid–19.
BCG vakcinācija pret Covid–19 šobrīd izmantojama tikai pētījumos
Kamēr pētījumi nav pabeigti, viss šis stāsts attiecas tikai uz konkrētajiem randomizētajiem pētījumiem. Protams, katram ir iespēja doties uz Nīderlandi, stāties darbā slimnīcā, kļūt par brīvprātīgo un saņemt BCG vakcīnu. Es pats tā nedarītu, jo man ir daži argumenti atturēties:
• nav pietiekamu pierādījumu, ka parastai imunizācijai ar BCG ir korelācija ar Covid–19 saslimstību. Šie pētījumi ir balstīti uz populācijas, nevis individuāliem datiem, un šajos pandēmijas apstākļos populācijas pētījumi ir nedaudz spekulatīvi;
• pat, ja pētījumi liecinās, ka BCG vakcīna ir nedaudz efektīva Covid–19 profilaksei un samazina slimības smagumu, šī pozitīvā ietekme var radīt nepatiesu drošības sajūtu tiem, kas būs pamanījušies vakcinēties;
• Covid–19 slimības patoģenēze ir visai sarežģīta, un nereti ļoti smagu slimības gaitu izraisa tieši pastiprināta atbildes reakcija. Imunitātes stiprināšana ar BCG varētu saasināt Covid–19 slimību tam pacientu mazākumam, kam vīruss SARS–CoV-2 izraisa smagu slimību ar citokīnu vētru. Tieši šim aspektam šobrīd visvairāk uzmanību pievērš pētījumos – lai neapdraudētu brīvprātīgos.
• man nav skaidrs, cik lielā mērā BCG vakcīna, ko mēs saņēmām Padomju savienības gados, bija līdzīga šobrīd izmantojamajai BCG–Danish. Neviens nevar apgalvot, ka BCG vakcīnas labvēlīgā ietekme nevarētu mainīties, vēlāk ievadot citu vakcīnu.
Secinājums – nav jāsteidz iegādāties BCG vakcīnu un ar to potēties
Tad, kad no Latvijas aptiekām pazuda hidroksihlorohīna sulfāts, Latvijā visbiežāk pazīstams ar nosaukumu plakvenils, kļuva skaidrs, ka iedzīvotāji paši lasa globālajā tīmeklī informāciju par Covid–19 ārstēšanu un paši nozīmē sev medikamentus. Par citiem preparātiem (ko izmanto Covid–19 ārstēšanā vai par kuriem notiek pētījumi) man šeit pat negribas rakstīt, lai kādam neienāk prātā iegādāties arī tos.
BCG vakcīnai ir visai īss lietošanas termiņš, un Latvijā ne reizi vien īslaicīgi novērots vakcīnas trūkums. Nekritiska BCG lietošana var apdraudēt apgādi, bet šī vakcīna ir nepieciešama, lai aizsargātu bērnus pret tuberkulozi.
Attiecībā uz randomizetajiem pētījumiem tiešām raugos ar optimismu. Ja pierādīsies, ka BCG vakcīna vai cits imunitātes induktors nodrošina nespecifisku aizsardzību, tas nozīmēs novērst laika plaisu pirms slimības specifiskās vakcīnas izstrādāšanas. Tas būtu svarīgs līdzeklis gan cīņā Covid–19, gan ar citām – daudz bīstamākām nākotnes pandēmijām.