Vasaras saulainākais un siltākais laiks ir klāt. Internetā un televizora ekrānos kā uz burvju mājienu parādījušies padomi cīņai pret pārkaršanu. Vairums autoru brīdinājumus radījuši, izmantojot copy–paste metodi vai Tildes tulkotāju.
Nozīmīgākie priekšlikumi un ieteikumi karsta laika un saules pārciešanai portālos un sociālajos tīklos veltīti bērniem, sirds slimniekiem, resnvēderiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem: uzturēties ēnā, nelīst saulē un nenodarboties ar smagu darbu vai sportu. Lasot priekšlikumus, rodas iespaids, ka labāk uzturēties ēnā būtu jebkuram, bet atbalstot ekonomikas sildīšanu, iegādāties un biezā slānī apziest savu ķermeni ar pretsauļošanās krēmu. Protams, vēl bija jāņi ar ieteikumiem neapdedzināties, nenoslīkt un nebraukt dzērumā.
Kaut kādā mērā šie padomi nāk kā atraugas uz kovidiānas „paliec mājās”. Jāņos valdība bija paģērējusi, ka svinības drīkst ilgt līdz pusnaktij, jo tad vīruss varētu kļūt negantāks un jau līdz ar pirmajiem saules stariem aplipināt jāņabērnus, kas devušies papardes ziedu meklējumos.

Nav ne mazākā iemesla nesportot karstā laikā

Sportosim un aktīvi rosīsimies arī 31– 33 grādu temperatūrā gan pludmalē, gan pļavā, gan sporta laukumā, bet daudz dzersim ūdeni (es ieteiktu – izoosmolāru šķidrumu) un nedaudz ieklausīsimies tradicionālās latvieša vasaras ieražās.
Latvieša dzīve gadsimtiem bijusi saistīta ar dabas zinībām. Gadu latvieši dalīja saules ritma iespaidā. Vasarā cēlās agri– četros vai piecos, gāja zāli pļaut (rasā izkapts labāk kož). Dienas karstajā laikā gāja klētiņā gulēt diendusu, un, kas nav mazsvarīgi – tieši šajā laikā risināja tautas demogrāfiskas problēmas. Latviešiem gadu simtiem visvairāk bērnu dzimuši martā – aprīlī, un nebūtu ne mazākā iemesla šo tradīciju lauzt.
Sauļoties, sportot, strādāt siena pļavā vai rosīties piemājas dārziņā vajadzētu līdz 11.00 un pēc 16.00, bet pa vidu radīt sev nelielu siestu. Dienvideiropā siestas laikā nestrādā neviens – ne valsts, ne privātajā biznesā.
Vasaras vakarā mūsu senči jāja pieguļā un gulēt gāja itin vēlu. Pieguļa varētu būt bijusi itin sadzīviska patusēšana.
Latvietis vasarā mēdza ēst četras reizes, bet ziemā – trīs reizes dienā. Augustā dzērves aiznesa launagu. Vasarā karstā laikā vajadzētu ēst nedaudz biežāk, bet mazāk sātīgi.
Sporta slodze karstajā laikā būtu nedaudz jāmazina: ja ēnā ir 25 grādi – jāsamazina par 10%, ja 30 grādi – vēl 10% slodzes nost. Šajā ziņā es domāju nevis slodzes apjomu, bet intensitāti. Bērniem līdz 12 gadiem es ieteiktu samazināt ne tikai intensitāti, bet arī apjomu.
Vēl kāds ieteikums aktīvai atpūtai karstā laikā, ko es gribētu saukt par 15 minūšu likumu. Uzsākot sauļošanos, vajadzētu ievērot 15 minūšu likumu. Pēc pirmās 15 minūšu tiešu saules staru devas vajadzētu iet peldēties, atpūsties ēnā vai apģērbties, tas dod iespēju ādas un zemādas kapilāriem, nervgaļiem un vienkārši ādas šūnām atgūties no ultravioletā starojuma. Visērtāk to ievērot pie pludmales volejbola tīkla – nospēlē vienu spēli un – marš, ūdenī.
Šo rindu autors savulaik, skrienot maratonu vai garas treniņdistances karstā laikā, allaž aplējās ar ūdeni (proti, sev gatavoja un dažādos kilometros izvietoja ne tikai sporta dzērienu, bet arī ūdeni atvēsināšanai).
Pēc pārslodzēm un lielām slodzēm izcila ir auksta pelde (avots), bet pirms šādām izklaidēm noderētu saruna ar sporta ārstu vai fizioterapeitu.

Dzert izoosmolārus (izotoniskus) šķidrumus

Atgriezīšos pie galvenā ieteikuma vasaras karstajā laikā – dzert daudz šķidruma, īpaši fiziskas slodzes laikā. Sportojot un strādājot, būtu jālieto iespējami fizioloģisks – izoosmolārs šķidrums, ko mēs nereti saucam par sporta dzērienu. Limonāde ar uzrakstu „sports” nav sporta dzēriens. Alus arī nav sporta dzēriens, vēl trakāk– alus, alkohols, kafija palielina diurēzi un mēs šķidrumu zaudējam, pie kam alus „sadzen” šķidrumu šūnā. Ja dzer alu, iesaku papildus izdzert tikpat daudz ūdens.
Sporta dzērienu var pagatavot arī pats. Vieglāk pagatavojamais sporta dzēriens, ko lietoju pats, ir vīnogu (plūmju, persiku) sula sašķaidīta attiecībās 1:3 vai pat 1:4 ar Boržomi minerālūdeni. Tiesa, ar tiem Boržomiem ir tā, ka sāls sastāvs un koncentrācija atšķiras dažādās pudelēs, un pat ražotāji nespēj pateikt, cik daudz kuru jonu šoreiz jums tiek.
Ja garāks skrējiens vai nopietnāks treniņš, ieteicams Latvijā pieejamākais Isostar sporta dzēriens. Ja skrējiena vai riteņbrauciena laikā kļūst smagi, nogurums, krampji, reibonis, tad nekavējoties jādzer izoosmolārs šķidrums, kas ātri un labi uzsūcas. Lai arī internetā kādi gudri padomi doti, es neieteiktu dzeramajam šķidrumam likt klāt sāli.
Jādzer stunda pirms treniņa un divdesmit minūtes pirms treniņa, karstā laikā noteikti arī treniņa laikā, arī nelielās devās bieži pēc treniņa.

Pretiedeguma krāms kā vienīgā vasaras kosmētika. Krēmu pirkt aptiekā nevis lielveikalā

Par ultravioletajiem stariem visčaklāk raksta tie, kas izplata vai pārdod pretiedeguma krēmus. Man pašam vislabāk iedeg plikais pakausis, ko es ar krēmu nesmērēju (citiem es iesaku vasarā tomēr nēsāt cepuri vai lakatu, bet pats to nedaru).
Cilvēki vēlas saulē iegūt skaistu iedegumu, ko panāk gozējoties ultravioletajos staros. Saules jeb ultravioletā starojuma indekss ir starojuma līmenis uz Zemes virsmas. Indeksu aprēķina robežās no 0 līdz 11+, jo lielāka ir indeksa vērtība, jo lielāks iespējamais kaitējums cilvēka ādai un acīm. Sākot no 6 šis indekss ir augsts, un šo indeksu apzīmē ar oranžu krāsu, bet vēl augstāku indeksu– ar sarkanu vai purpursarkanu. Bīstamības līmeni vislabāk apskatīties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā. Nesauļosimies, ja indekss ir 8 vai augstāks!
Ultravioletais starojums attiecas uz viļņu garumu 100-400 nm, tas ir trīs veidu– A starojums (UVA no 315– 400 nm) iet dziļāk ādā (dermas slānī) un ietekmē kolagēnās šķiedras. Šis starojums rada pastāvīgo iedegumu. B starojums (UVB no 260–315 nm) ir īsāki viļņi, tie paliek ādas ārējā slānī, bet tieši tie rada apdegumu pirmajā sauļošanās dienā. C starojums līdz mums praktiski nenonāk – to aiztur zemes ozona slānis. Visi ultravioletie starojumi lielākā vai mazākā mērā ir vēzi izraisoši – kancerogēni. Latvijā 30% cilvēku ir risks, ka dzīves laikā viņiem attīstīsies bazaliomas audzējs. Cilvēkam novecojot, vairāk ādas tiek pakļautas ādas vēža riskam.
Te nu man Jums jāiesaka lietot aizsargkrēmu, kas paredzēts gan UVA, gan UVB staru slodzes mazināšanai, un vajadzētu izvēlēties tādu, kam uz anotācijas norādīts, ka SPF (sun protective factor– saules aizsardzības faktors) ir pāri par 30%. Šeit gan jāpiebilst, ka pigments (iedegums) arī ir saules aizsardzības faktors vismaz 5–8% apmērā.

Nenoberzt ar šrubi ādas virskārtu!

Vasarā pārlieka tīrība ir kaitīga. Proti, kārtīgi mazgājoties vairākas reizes dienā, tiek noberzta ārējā ādas kārtiņa, ārējās šūnas, kuras ir ļoti vajadzīgs organisma aizsargmehānisms. Lielā mērā uz šās šūnu kārtas saglabāšanu bija balstīts latviešu paradums pirtī iet reizi nedēļā, nevis noberzt šo ādas virskārtu katru dienu vairākas reizes. Ieteikums būtu sauļoties un peldēties, bet necensties katru reizi ar šrubi un ziepēm dabūt nost ādas virskārtu.
Un vēl viens ieteikums, vairāk attiecināms uz meitenēm – kosmētiku un cita veida smāķus, dezodorantus un smaržīgus šķidrumus vasarā lietot iespējami maz – ļaut ādai no šīs ķīmijas attapties. Vidējā Eiropas sieviete dzīves gadā uz ādas uzklāj 80 kg dažādu ķimikāliju, pie kam vīrieši mūža laikā no sieviešu lūpām kādu kilogrammu– pusotrus apēd. Neticu, ka uz šīs zemeslodes ir izgudrota veselīga kosmētika, iespējams, ka ir tāda, kas ir mazāk kaitīga.
Tātad– kustēsimies un sportosim, strādāsim pļavā un piemājas dārziņā arī karstā vasaras dienā. Pretējā gadījumā agri vai vēlu būs pludmalē pašam netīkami ģērbt peldbikses vai peldkostīmu un citiem rādīt savus daudzos liekos ļumīgos kilogrammus.