27. un 28. oktobrī piedalījos ENGSO forumā Baltijas jūrā. ENGSO ir Eiropas nevalstisko sporta organizāciju organizācija, kas ir Somijas – Zviedrijas radīta, izdomāta un vadīta. Šī iemesla dēļ organizatori bija nolēmuši atbalstīt savu ekonomiku un rīkoja forumu uz prāmja Stokholma– Helsinki– Stokholma. Rūpes ir pamatotas, jo citādi braucēju uz prāmja rudenī būtu par maz– vēsture liecina, ka Tallink prāmji šajā gadalaikā grimst Baltijas ūdeņos.
Paldies Diānai Zaļupei par rūpēm, ka man līdzbraucējos Egila Puriņa vietā tika nozīmēta Diānas vedekla limbažniece Sandija Zaļupe– skaistule, gudriniece, komjauniete un pie tam vēl sportiste. Lai piespiestu Jūs šo dokumentu lasīt līdz galam, interesantākās detaļas par manu braucienu ar šo jauko būtni izklaidēšu pa visu atskaiti.
Forums bija organizēts maksimāli neprasmīgi– viena sēde pirmdienas vakarā Stokholmā, viena– otrdienas rītā Helsinkos, trešā– otrdienas vakarā Helsinkos. Labākos lektorus iztērēja uzreiz un viņi garlaikoti braukāja līdzi.
Nedaudz interesantākās atziņas, kas galvenokārt attiecās uz bērnu– jaunatnes sportu:
1. Eiropā gadu no gada vairāk runā par kustību nozīmi, bet gadu no gada pieaug aptaukošanās, mazkustība, liekais svars bērniem. Nav valsts Eiropā, kuras valdība šādā vai citādā veidā nebūtu savā programmā ierakstījusi sporta nepieciešamību bērniem.
Politiķi un ierēdņi nav ieinteresēti skolu fizkultūru kvalitātē. Politiķi visā Eiropā uzrāda interesi par profesionālo sportu un finansēm, bet ne par skolu sportu
2. Jo sportiski aktīvāks bērns ir pirms pubertātes, jo aktīvāks– pēc tās (visu mūžu). Pirmie 10 gadi ir kritiskais logs fiziskām aktivitātēm. Ja bērns nav pieradināts pie sporta šajā laikā, pēc 10 gadiem šis logs aizveras. Līdz 10 gadiem bērns veic 6 dažādus sportus pie iespējas, no 10– 30 gadiem– trīs dažādus, vecumā galvenokārt– vienu.
Tomijs Blērs izdalīja milzīgus līdzekļus bērnu un jaunatnes sportam (infrastruktūrai, treneriem, apmācībai utt.), bet 80% no tiem– vidusskolēniem. Būtiski būtu resursus izdalīt 5–10 gadus vecu bērnu specializētai sporta apmācībai. Patiesībā visu Eiropas valstu valdības salīdzinoši lielu naudu iegulda vidusskolēnu sportā, nevis bērnudārznieku sportā
3. Tradicionāli sieviešu sports (meiteņu piedalīšanās sporta stundās) tiek uztverta nenopietni. Tikai 1978. gadā parādījās ziņa (pirmais globālais dokuments), ka sievietēm vajadzētu būt fiziski aktīvām (apmēram 100 gadus pēc atziņas, ka vīriešiem jānodarbojas ar sportu). Sporta spēles ir radušās no vīrišķīgo īpašību hegemonizācijas.
4. Aktivitātes zēniem un meitenēm ļoti atšķiras. Ar aprīkotiem raidītājiem var viegli noteikt, kur starpbrīžos, sporta stundās, pēcstundās darbojas zēni un meitenes (meitenes pastaigājas pa celiņiem, zēni spēlē sporta laukumos). Ir daudz vietu, kur sportot, bet, ja tās nav specifiskas meitenēm, tās agri vai vēlu ieņem zēni.
5. Attiecībā uz fizisko aktivitāti – bērni nav mazi pieaugušie, viņi nespēj ilgstoši izpildīt kustību no punkta A uz punktu B. Bērns kustas, jo vienkārši mīl kustības, pieaugušajam kustības ir motivācija. Pārāk daudz vienveidīgu sacensību bērnā nogalina sportu.
6. Bērni nav mazi pieaugušie. Bērniem būtu aktīvi jāsporto, jākustas 2 reizes dienā– minimums veselībai 1 reizi dienā 7 reizes nedēļā 60 minūtes katru reizi sasniedzot anaerobas slodzes slieksni (pulss >150x minūtē). Atjaunošanās bērnu vecumā ir ļoti ātra. Mērķtiecīgi ir treniņslodzi bērniem dažādot, bet treniņu skaitu palielināt. Divas stundas nedēļā nedod iespējas palielināt bērnu fizikālo aktivitāti, un jebkādā veidā samazināt mazkustību, adipozitāti bērnu vecumā.
7. Dānijas pieredze– pamatskolas klases dalīt nevis pēc spējām apgūt angļu valodu, bet pēc vecāku pieprasījuma– 2 vai 5 sporta stundas nedēļā
8. Talantu identificēšana un sporta nodarbības skolā parasti ir kontraversāli jēdzieni
9. Arī citās valstīs vairāk nekā 50% bērnu mēdz regulāri kavēt sporta nodarbības skolā. Uzdevums būtu– nevis skaidrot vai un kāpēc bērns ir slims, bet gan– kādus resursus izmantot, lai bērns būtu vesels. Atbilde– sportot.
10. Apgalvojums, ka testēšana stundās ir nepieļaujama, ir kaitīgs apgalvojums. Testēšana palielina motivāciju, un korelē ar kognitivitāti (vairāk nekā 70% bērnu). Negatīvi testēšanas rezultāti, protams, samazina motivāciju (30% bērnu). Mūsdienās uzdevums ir bērna testēšanu individualizēt. Testēšanai ir nozīme bērna seksualitātes attīstīšanā un hormonālās sistēmas veicināšanā
11. Bērnam ir jākustas un jāsporto (viņa rezultātiem jāpieaug un tas jāmonitorē), jo fiziski aktīvāki bērni ir ar labākām sekmēm un labāku perspektīvu. Bez tam sports ir vienīgā nodarbe bērnu vecumā, kas pilnībā nojauc barjeras starp nācijām un ļaužu grupām. Bērniem, kas nodarbojušies ar sportu, ir veiksmīgāka dzīves kontrole (piemēram, sports palīdz kontrolēt nākošo grūtniecību– sportistēm ir ievērojami mazāk pirmo abortu).
12. Sporta nodarbības ir izcilas iespējas svešvalodu apmācībai. Sportisti, kas nonāk svešās valstīs komandu sporta veidos, ļoti ātri apgūst svešvalodas. Maziem bērniem svešvalodas ļoti labi mācīt sporta stundās, jo tas izcili korelē, ir pamatoti, ja, angļu valodas skolotājs vienlaikus ir fizkultūras skolotājs.
Galvenais secinājums– kā piesaistīt bērnus sportam visā Eiropā, bija– nepieciešams spēcīgs lobijs. Lobijam jābalstās uz vecāku interesi (vecāki pret skolu, vecāki pret izglītības ministriju). Nepieciešama skaidra sporta politika un mērķi, kam jābalstās uz pierādījumiem balstītām zināšanām sporta apmācībā. Galvenā atziņa– sports ir laime, sports padara bērnus aktīvākus citās stundās (matemātikā, valodas mācībās).
Savukārt ģimenes loma bērna sportiskumā ir pārspīlēta. Lielāka nozīme ir skolai un videi. Eiropā vēl papildus pēdējo gadu īpatnība ir sportošanas paradumu atšķirība starp pamatnāciju un imigrantiem. Iebraucējiem ir citas fizikālas intereses, piemēram, Kaukāza iedzīvotājiem ir papildus interese par cīņas sportu.
Anglijā indiešu bērni nepiedalās (ierobežoti piedalās) fizkultūras stundās. Savukārt Vācijā migrantu zēni ievērojami vairāk nodarbojas ar sportu kā vāciešu zēni, bet meitenes– otrādi.
Liela daļa lekciju bija dažādu projektu apraksti, lāga nestāstot– kur, kam, kādā veidā atņemta nauda. Nereti ziņotāji paši pētījumos nebija klāt stāvējuši, tāpēc pievērsa pārlieku vērību nebūtiskiem sīkumiem pētījumu metodikā. Pētījumi bija ar ļoti ierobežotu dalībnieku skaitu, un pierādīja, ka sportot ir labi. Dažas no lekcijām bija tik dzīvīgas, ka zāle aizmiga pirmajās piecās minūtēs un nemodās vēl ENGSO prezidentei cenšoties uzdot bezjēdzīgus jautājumus. Tā nu man jāatzīst, ka ar skaisto Diānas vedeklu Sandiju esmu blakus gulējis un kopā modies uz kuģa, pie kam mēs sēdējām vienā no beidzamajām rindām.
Tiesa, bija mēģinājums Sandiju no zāles padzīt– notika sēde tikai ENGSO dalībnieku pārstāvjiem. Šajā sēdē sanākušie sprieda par ENGSO nākotni. ENGSO nākotne prezidentei un ģenerālsekretārei saistās ar vienu aspektu– biedru naudas palielināšanu: biedriem no ES līdz 2000 Eiro, biedriem, kas nav no ES valstīm 1500 Eiro (jo ENGSO lielāko darba daļu veicot, lobējot ES likumdošanu Briselē), dažāda līmeņa asociētiem biedriem līdz un 1000 Eiro. Labā ziņa, ka tagad par asociētā biedra statusu maksās arī Eiropas Sieviešu sporta organizācija, Geju un lezbiešu sporta organizācija, organizācija „Sports un miers”, neticami tuklu jauniešu pārstāvētas starptautiskas sporta asociācijas un citas viņiem līdzvērtīgas organizācijas. Sliktā ziņa būtu, ka Latvijai nāktos maksāt divreiz vairāk. Tamdēļ es ieteicu diversificēt maksājumus, piemēram lielajām valstīm– Anglijai un Vācijai maksāt 10 reiz vairāk, pie kam es ieteicu rēķināt pēc iedzīvoāju skaita vai sporta klubu skaita. Šis piedāvājums, šķiet, neguva atsaucību, bet pārtrauca diskusijas. Tagad diskusijas turpināšoties rakstveidā. Mans piedāvājums LSFP būtu uzturēt šo manu piedāvājumu. Pašlaik biedru maksa ir 1000 Eiro, sponsoru naudu maksā Eiropas lotereju asociācija, bet lielāku naudu iemaksā Somijas izglītības un sporta ministrija, lai somieti kā ENGSO pārstāvi uzturētu Briselē.
Nākampavasar ENSO prezidenta vēlēšanas. Viss jau bija labi saplānots, viceprezidentam vajadzēja kļūt par prezidentu, bet prezidentei atgriezties viceprezidenta amatā. Nelaime tāda, ka šis viceprezidents piesmēja organizācijas plānus un nomira. Viņam paredzētās rozes tika noliktas uz galda un traucēja poverpointa prezentācijām līdz novīta šo divu dienu laikā. Būtu labāk paklausījuši manam priekšlikumam iesviest tās rozes jūrā.
Bet te nu esam nonākuši līdz lielajam Latvijas izaicinājumam. Prezidente ir jāmaina, statūti paredz tikai divus termiņus. Pie vīna glāzes es gan prezidentei ieteicu nomainīt statūtus, paredzēt viņai arī trešo prezidentūras termiņu. Šajā brīdī sapratu, ka viņa šo priekšlikumu tik ļoti bija gaidījusi, žēl, ka nebiju to pateicis publiski zālei. Šajā brīdī Latvija jau varēja izvirzīt ENGSO viceprezidentu un ierēdņa palīgu, tie noteikti būtu akceptēti. Prezidente apstaigāja visus galdiņus un izstāstīja, ka es esot tik interesantu ideju pateicis, bet viņai gan esot jādod jaunākam vieta.
Savukārt es izlikos, ka man ir ļoti žēl, ka viņa pati nevēlas palikt uz trešo termiņu, un tagad nāksies šai superorganizācijai (tiesa, bez jēgas, vīzijas, naudas un mērķa) virzīt jaunu prezidentu. Un Latvija var, var arī atrast vīziju, mērķi, manuprāt– arī naudu. Kaut vai tālab, lai varētu savējo biznesu lobēt (piemēram, rīkot ENGSO forumus Siguldā un visiem dalībniekiem organizēt maksas nobraucienus ar bobsleju). Man ir priekšlikums– izvirzīt Sandiju Zaļupi par ENGSO prezidenti, nevis kā Diānas vedeklu, bet kā skaistuli un gudrinieci, kas ļoti labi vervelē angļu valodā, ir aktīva, enerģiska un gana godkārīga. Domāju, ka visi ENGSO dalībnieki par viņu nobalsotu, jo patiesībā jau šie tāds pats LSFP vien ir. Kā Jums liekas, par ko balsotu Jānis N., Atis S., Ilvis P. un citi, ja viņiem vajadzētu izvēlēties starp vecāku vīru un interesantu būtni?
Būtiskākā ENGSO pazīme 2014. gadā ir skaidras stratēģijas trūkums. Ir ļoti liels to cilvēku, valstu, finanšu grupu un organizāciju skaits, kas vēlas nopelnīt uz lielā sporta rēķina, viņi sabrauc kopā un skatās viens uz otru– kurš nopelnīs to lielo naudu, ko pēc tam kopēji sadalīt. Lielajam sportam atvēlēto līdzekļu daudzums uz zemeslodes pieaug pa 3–7% gadā, un ceturtā daļa no šiem līdzekļiem tiek novirzīti festivāliem, kas vienlaikus apvieno daudzus sporta veidus, proti olimpiskās spēles, pasaules spēles, prāta spēles utt. ENGSO pagaidām nav sava produkta, ko pārdot (piemēram, Eiropas čempionāts neolimpiskajiem sporta veidiem vai kādas no sacensībām, kas populāras Āzijā– Āzijas pludmales sporta spēles, Āzijas iekštelpu sporta spēles, Āzijas prāta spēles utt.) Līdz ar to realitātē ENGSO darbojas bez saviem līdzekļiem. Paņemot ENGSO prezidentūru (man šķiet, ka to es varētu sakārtot itin vienkārši), mums nāksies izgudrot Eiropas birokrātu, izglītības un sporta darbinieku spēles. Vai vēl labāk– sākt pārdot jēdzienu „Eiropas sporta galvaspilsēta”. Tas nebūs tik vienkārši, kā tirgot jēzienu „Eiropas kultūras galvaspilsēta”. Šeit būs ļoti sarežģīti uzstādījumi. Nāksies izstrādāt nolikumu, kurā pateikts, ka Eiropas sporta galvaspilsētā jābūt ne tikai sieviešu sports, bet arī grūtnieču sports, lezbiešu sports un feministu sports. Eiropas sporta galvaspilsētai būs jāorganizē ne tikai maratons, bet arī minitons, jāaizraujas ar visiem pasaulē zināmajiem paralimpiskajiem sporta veidiem. Un tomēr– visā Eiropā ir gana daudz mēru, kas no latviešu vadītas ENGSO šādas tiesības– būt par Eiropas sporta galvaspilsētu– nopirks.
Jaunākie komentāri