Š.g. 27.augustā “Latvijas Avīze” publicēja rakstu “Rūpes par veselību vai klusēšanas nauda?”, kurā žurnālists Ģirts Zvirbulis izteica viedokli, ka Apinis pēc “Coca-Cola” ziedojuma vairs nav tik skaļi nekritizē šo dzērienu”. Uzskatu, ka šāds apgalvojums ir nepareizs un ļauj man atbildēt ar rakstu, lai ieviestu skaidrību. Īpaši jau tālab, ka rakstā tika izmantotas no konteksta izrautas intervijas frāzes. Un vēl tādēļ, ka viens no Ģirta Zvirbuļa pamanītajiem noziegumiem par The Coca– Cola Foundation naudu ir pērnā gada RIGA FOOD izstādē rīkotā „Latvijas Avīzes” diskusija par ģenētiski modificētiem un ķīmiski audzētiem dāŗzeņiem.
Kā visus iepriekšējos gadus, tā arī šodien par Coca-Colu varu teikt vienu un to pašu – neuzstāju, ka vajag kategoriski aizliegt, bet uzstāju, ka dzert var tikai nedaudz. Svarīgākais, ka pie kolas, kā to tautā sauc, nedrīkst pieradināt bērnus. Turpino iesākto, arī šogad Tieši Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) bija tā, kas visneatlaidīgākk iestājās par to, lai nodrošinātu veselīga un līdzsvarota uztura lietošanu bērnudārzos un skolās. Rezultātā tika pieņemti Ministru kabineta (MK) noteikumi “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, kas tagad jau stājušies spēkā.
Tātad kas ir Coca-cola? Kaut kolas saturs it kā tiek glabāts rūpīgā noslēpumā, tas ir gāzēts ūdens, cukurs, krāsviela (amonija sulfīta karamele), skābuma regulētājs (fosforskābe), dabīgi aromatizētāji un kofeīns. Neviena no šīm sastāvdaļām nav neveselīga pati par sevi, taču šīs sastāvdaļas kļūst neveselīgas pie pārdozēšanas. Neveselīga ir pārmērīga kolas deva. Mazā pudelīte kolas pēc 10 km skrējiena ir pieņemama izvēle. Taču LĀB ir strikti noteikusi, ka kola nav lietojama bērniem līdz 12 gadu vecumam, grūtniecēm, zīdītājām, cilvēkiem ar lieku svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, iekšējās sekrēcijas, kā arī sirds un asinsvadu slimībām.
Salīdzinājumam – visas Latvijā rūpnieciski izgatavotās tortes satur transtaukskābes. Transtaukskābes tiešām ir kaitīgas veselībai pat mazā devā, jo stipri veicina aterosklerozi. Tad nu, mīļie žurnālisti, – uz priekšu cīņā ar „Staburadzi” vai citiem kūku cepējiem! Pārmēru kūku ēšana noteikti ir kaitīgāka par mērenu alus vai kolas dzeršanu. Latvijas maizē un sierā ir pārlieku liels sāls saturs, vai tādēļ mēs to aizliegsim? Nē, mēs iesakam ikvienu produktu lietot ar mēru.
Runājot par kolu, būtu mērķtiecīgi vienlaikus runāt par sporta dzērieniem un enerģijas dzērieniem. Saldinātie dzērieni (kola, kvass, tarhūns, spraits), enerģijas dzērieni un sporta dzērieni ir lietas, par kurām neviens neizsakās jēdzienos „kaitīgi” vai „veselīgi”, jo kaitīga ir tikai un vienīgi pārmērīga deva vai specifiska piedeva. Mēs visi zinām, cik labs ir izotonisks sporta dzēriens pirms un pēc distances, bet labi saprotam, ka puišiem, kas brauc ar velosipēdu „Tour de France”, sporta dzēriens satur virkni papildvielu, ko nesportistam es neieteiktu. Daži sporta dzērieni satur kofeīnu lielās devās, bet citi – enerģētiskas vielas.
Nelielās devās enerģijas dzēriens vērtīgs tonusa atjaunošanai, bet tos nav ieteicams lietot bērniem, kam nav nobriedusi limbiskā sistēma, bez tam tas kategoriski nav lietojams kombinācijā ar alkoholu. Saeimas mēģinājums aizliegt enerģijas dzērienus ir vienkārši muļķīgs, tas liecina tikai un vienīgi par informācijas trūkumu un neziņu.
Būtu labi mūsdienu mazkustīgajam cilvēkam ar uzturu dienā uzņemt 2000 kcal, ko lietosim aprēķiniem. Katra 250 ml glāze kolas satur 105 Kcal, kas ir 5% no dienas enerģētiskās normas, bet 29% no dienas ieteicamā cukura daudzuma. Visvieglāk tātad pārdozēt ar kolu var kofeīnu un cukuru. 6– 8 gadu vecuma grupā maksimālā pieļaujamā dienas deva kofeīnam ir 500 ml kolas, bet ja nu tas bērns vēl apēd kādu šokolādi vai kofeīnu saturošu preiekaisuma tableti? Pusaudzim maksimālā dienas kofeīna deva varētu būt 1000 ml kolas. Tā kā Latvijā nav definētas kofeīna diennakts devas, ko drīkst uzņemt ar uzturu, tad iesaku lietot kanādiešu paraugu (http://www.hc-sc.gc.ca/hl-vs/iyh-vsv/food-aliment/caffeine-eng.php#he).
Taču Latvijas Ārstu biedrība turpina darbu jautājumā par saldināto dzērienu reklāmas aizliegumu bērnu auditorijai, un esam pārliecināti– mums tas agri vai vēlu izdosies. Pasaulē plaši notiek diskusija par nepieciešamību aizliegt tumšo saldināto dzērienu tirdzniecību lielākās pudelēs par 1 litru, jo viens litrs saldināto dzērienu tiešām nozīmē visas dienas cukura devu. Latvijas Ārstu biedrībai kopā ar Veselības ministriju (paldies ministram Gundaram Bērziņam !) izdevās izņemt kolu no skolām par spīti nenormālai antireklāmai un nomelnošanas kampaņai Latvijas presē.
Un tagad par ziedojumu, kas tā ieinteresēja visus, kas alkst izlasīt kādu “sliktu” ziņu. Ziedojums ir saņemts no The Coca-cola Fondation (tas nav ražotājs, bet labdarības fonds, kurš jau gandrīz 20 gadus ziedo naudu dažādām sociāli atbildīgām programmām, tostarp Eiropā atbalsta veselības projektus. Katru gadu Eiropā ir noteikta prioritāteveselības ministrijām un lielākajām nevalstiskām organizācijām. 2011. gadā Eiropā tika prioritizēta uztura paradumu maiņa – cīņa pret aptaukošanos, šogad – aktīva novecošana.
Gan pērn, gan šogad Latvijas ārstu biedrība – nevalstiska organizācija, kas nesaņem valsts naudu, rīko Eiropas ieteiktās kampaņas, piesaistot to fondu līdzekļus, kuru funkcija ir atbalstīt veselīgu dzīvesveidu. Par šiem līdzekļiem (2011.gadā – vairāk kā 30000 latu, tai skaitā 19000 latu no The Coca-cola Fondation), LĀB sarīkoja 20 preses konferences– diskusijas par veselīga uztura jautājumiem (gandrīz visās aktīvi piedalījās un savā avīzē atspoguļoja „Latvijas Avīzes” žurnālisti), arī „Dienas” diskusija par skolēna uzturu un Zaļās ceturtdienas. Pateicoties LR 2, LNT, PBK un citu mediju atbalstam kampaņas mērogi ievērojami pārsniedza tai atvēlētās naudas ekvivalentu.
Būtu visai dīvaini, ja gadā, kad Eiropa pārliecina savus iedzīvotājus lietot uzturā vairāk saknes un dārzeņus (Latvijā šo vēstījumu lokalizējām un aicinājām lietot uzturā tieši Latvijā audzētus dārzeņus un augļus 5 reizes dienā), Latvija atteiktos no līdzekļiem un to nedarītu. Ja kampaņu rīkotu Veselības ministrija, tad nedrīkstētu likt uzsvaru uz „LATVIJĀ AUDZĒTĀM saknēm un dārzeņiem, bet LĀB šo uzsvaru lika lietā.
Un varu skaidri un gaiši paziņot, ka Latvijas Ārstu biedrība arī pašlaik aktīvi meklē līdzekļus savai šāgada kampaņai par sporta un kustību nozīmi vecāka gadagājuma cilvēku dzīvē, un noteikti pieņemsim arī Coca-cola Fondation ziedojumu, ja vien fonds būs gatavs ziedot. Cocacola ir lielākais olimpisko spēļu sponsors un nevienam nenāk prātā atņemt tai sponsorēšanas vai reklamēšanās tiesības. Cocacola iezīmē sevi kā ražotāju, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu un sportu.
Bet varbūt ziedojumu varētu atvēlēt, piemēram, Latvijas Mobilais telefons, kurš šobrīd, reklamējot internetu telefonā, atļaujas runāt pilnīgas muļķības. Viņu kampaņas seja – kāds blogeris – uzskata, ka bērniem nav jāiet mežā skatīt lapas un kukaiņus, bet tās var meklēt internetā vai mobilajā telefonā. Izskatās, ka kampaņa pret mazkustīgu dzīves veidu drīz būs aktuālaka mūsu bērniem, nevis veciem cilvēkiem.Būtiskais jautājums – kaut ko darīt vai nedarīt neko? Uzbrukumi Ārstu biedrībai par to, ka tā ir pildījusi Eiropas Savienības vai Latvijas valsts funkcijas, iztiekot bez valsts naudas, rada iespaidu, ka kāds ļoti vēlas piespiest mūs apklust par sabiedrības veselības jautājumiem. Mēs, protams, apzināmies, ka mūsu draugu skaits, īpaši biznesa aprindās, nevairojas. Šogad vien LĀB ir izdevies rosināt divas Saeimas komisijas un darba grupas cīņai ar bērnu un jauniešu alkoholismu, kā arī Ministru kabinetu veikt izmaiņas tabakas aprites likumā, Taču mēs savu darbu turpināsim – gan cīņā ar alkohola ražotājiem, gan tabakas ražotājiem, Tas notiks saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja jaunajām politikas plānošanas dokumenta “Veselība 2020” nostādnēm, ko tuvākajā laikā PVO apstiprinās.
Kā jau minēju, pasaulē, īpaši PVO piederīgajās organizācijās, un tāda ir arī LĀB, ir pieņemta precīza gradācija sadarbībai ar dažādām struktūrām, tai skaitā ziedotājiem. Ir pilnīgi neiespējami sadarboties ar tabakas ražotājiem un tirgotājiem, praktiski izslēgtas sadarbības iespējas ar alkohola ražotājiem un tirgotājiem, bet var notikt atvērta diskusija ar tiem ražotājiem, kas ražo produktus, kuri mazās devās ir nekaitīgi.
Lai pamostos un domātu līdz, cilvēkam nereti vajadzīgs kofeīns. Tādēļ es Ģirtam Zvirbulim un citiem žurnālistiem, kuri labprāt vienkārši pārspiež šķietami skandalozas ziņas, nozīmēju kokakolu par ēdamkarotei četras reizes dienā, kas atbilst kofeīna devai, ko satur kafijas krūzīte.
(05.09.2012. Latvijas Avīze)
Jaunākie komentāri