Ūdens.

Par ūdeni šoreiz nevis tādēļ, ka politiķi lej ūdeni pirms tuvojošajām vēlēšanām, bet tamdēļ, ka sākoties jaunajam mācību gadam, saprotam– bērni par maz dzer ūdeni. Nereti bērnu sūdzības par galvas un muguras sāpēm, nogurumu, vājumu, vienkārši ir dehidratācija– ūdens zaudējums. Iespējams, ūdens trūkums raksturo arī skolotāju, kas arī mocas ar galvassāpēm. Tikai skolotājai atgādināšu, ka ūdens ķīmiskā formula ir H2O, molmasa 18.01528 g/mol, blīvums 1000 kg/m3, kušanas temperatūra O0 C vai 273.15 K, bet viršanas temperatūra 1000 C vai 373.15 K. Glāzē dzeramā ūdens ir 99.8% ūdens, glāzē sulas– 87%, glāzē kolas– 81%, bet glāzē konjaka– tikai 60%.
Ūdens sastāda 70% cilvēka svara: plaušās ūdens ir 90%, asinīs– 84%, ādā– 80%, smadzenēs– 80%, muskuļos– 75%, bet kaulos– tikai 20%. Zīdaiņu organismā ūdens ir vairāk nekā pieaugušiem cilvēkiem, un sasniedz 75–80%. Ko labu dara ūdens cilvēka organismā? Pirmkārt, jau šķīdina ķīmiskus elementus, minerālus un barības vielas, lai tās būtu izmantojamas organismā, pārnes barības vielas un skābekli uz šūnām. Otrkārt, aizsargā cilvēka orgānus un audus, regulē ķermeņa temperatūru. Treškārt, uztur gremošanas funkciju un veic galaproduktu izvadi caur nierēm un aknām. Ceturtkārt, mitrina gļotādu acīs, nāsīs, mutē, mitrina locītavas.

Vidējais eiropietis ūdeni uzņem dzerot dažādus šķidrumus: 40% ūdeni, 22% saldinātus dzērienus un sulas, 18% tēju un kafiju, 12% pienu un piena produktus, 5% alu, 2% citus alkoholiskus dzērienus, 3% citus šķidrumus. Mūsdienu ražotājs un tirgotājs dažādām metodēm cīnas, lai vidējais patērētājs dzertu saldinātos dzērienus, alu un alkoholu, nevis ūdeni.
Normālā temperatūrā sievietei vajag dienā aptuveni 2300 ml, bet vīrietim– 2800 ml ūdens, karstā laikā attiecīgi 3000 un 3800 ml, bet lielas slodzes gadījumā– pat 6 vai 7 litrus šķidruma. No sākotnēji– vīrietim normālas temperatūras apstākļos paredzētajiem 2800 ml ūdens aptuveni 1600 ml izdalās ar urīnu, 150 ml ar fēcēm, 150 ml ar svīšanu. Nepārtraukti no ķermeņa ādas iztvaiko ūdens, nodrošinot termoregulāciju– vēl 400 ml. Aptuveni 500 ml mēs pazaudējam ar elpošanas procesu– ieelpojam sausu gaisu, bet izelpojam– mitru.
Kā mēs saņemam ūdeni organismam? Tikai ar iedzerto šķidrumu? Nē. Vismaz trešo daļu ūdens mūsu ķermenī nonāk ar apēsto pārtiku, bet vēl 300 ml rodas, sadaloties cukuriem, taukiem, olbaltumiem.
Nedaudz par dzeramo ūdeni. Latvija ir viena no retajām valstīm uz zemeslodes, kur no krāna ūdeni var dzert jebkurā apdzīvotā vietā, un šis ūdens ir kvalitatīvs. Ja latvietis nezin ar ko lepoties par pagājušajiem 20 gadiem, tad atbilde ir– Latvijā ir ļoti kvalitatīva ūdens attīrīšana un kanalizācija. Atcerieties, ka deviņdesmitajos gados visas mūsu pilsētas savu kanalizācijas ūdeni nopludināja Daugavā, Gaujā vai Ventā, bet šobrīd Latvijas upes ir tīras. Tas– salīdzinājumā ar citām „jaunajām” ES valstīm, tādām kā Polija, Slovākija vai Lietuva. Un der atcerēties, ka šis reālais panākums sasniegts divu vides ministru– Induļa Emša un Raimonda Vējoņa vadībā.
Gandrīz viss dzeramais ūdens Latvijā nāk no pazemes ūeņiem, izņemot Rīgas Pārdaugavas iedzīvotāji spiesti dzert kvalitatīvi attīrītu Daugavas ūdeni, kas, tiesa, tiek sajaukts ar dziļurbumu ūdeni. Ūdens tīrības kritērijus nosaka EK Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīva 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti un Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.235. „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
Dzeršanai un ēdiena gatavošanai mēs patērējam tikai 8% no mūsu krāna ūdens. 22% aiziet vannai, dušai vai privātajam baseinam, 6%– roku mazgāšanai un privātajai tualetei, 10%– trauku mazgāšanai, 12%– veļas mazgāšanai, 8%– dārza darbiem, 18%– tualetes skalošanai, 16%– dzīvokļa uzkopšanai un citiem mājas darbiem. Modernu cilvēka labsajūtu nosaka spodra māja, baltas drēbes, smaržīga un tīra tualetes telpa, silta vanna un duša. Katra Latvijas iedzīvotāja vannas istabā un virtuvē atrodas veļas pulveri, trauku mazgāšanas līdzekļi, tualetes tīrīšanas līdzekļi, balinātāji, proti, ķimikālijas, kas ar ūdeni tiks aizskalotas kanalizācijā, bet nelielā daudzumā nonāks upēs, ezeros, jūrā. Šie līdzekļi un to komponenti var būt toksiski ūdenī dzīvojošajiem organismiem, radīt ģenētiskas izmaiņas, iedarboties uz ūdens attīrīšanas iekārtu ķīmisko vai bioloģisko procesu.
Daži savienojumi nokļūst dzīvajos organismos un akumulējas to šūnās. Viena no galvenajām problēmām, ko rada mazgāšanas līdzekļi, ir upju, ezeru un jūras eitrofikācija jeb pārbarošana. Ūdenstilpju pārmēslošana ar slāpekļa un fosfora savienojumiem izraisa aļģu savairošanos un pēc tam to atmiršanu, pūšanu un skābekļa deficītu. Baltijas jūras dziļākās ieplakas ir pilnīgi mirušas. Lielā mērā tur vainojami fosfora savienojumi, kurus satur mazgāšanas līdzekļi.
Vienkāršais latvietis domā, ka mazgā vešu, bet mazgā jūru.
Atgriezīsimies pie ūdens kā dzerama šķidruma. Visbiežāk cilvēks nepietiekami dzer, tādēļ ūdeni vienkārši neuzņem atbilstoši organisma nepieciešamībai. Vienkāršākais indikators ir– cik cilvēks izčurā. Ja urīna krāsa tumši dzeltena vai oranža, urīna ir maz, urinācija ir retāka kā 4 reizes dienā– šķidruma dzerts par maz. Jau 1% šķidruma trūksme nosaka slāpes, 2%– apetītes trūkumu un diskomfortu, 4%– sliktu dūšu un darbspēju kritumu, 5%– koncentrēšanās grūtības, 6%– termoregulācijas problēmas, 10%– muskuļu spazmu, delīriju, samaņas traucējumus, bet 15% ir dzīvībai bīstams šķidruma zudums.
Tādēļ aicinu māmiņas izlasīt šo rakstu, dzert ūdeni pašām un dot to saviem bērniem. Atcerieties dažas nelielas patiesības:
• Ūdens samazina galvassāpes. Viens no galvenajiem galvassāpju  (arī muguras sāpju, īpaši plecu joslā) iemesliem ir dehidratācija. Dzerot ūdeni dehidratācija tiek novērsta.
• Ūdens uzlabo darbspējas. Ūdens uzlabo darba produktivitāti. Jūsu smadzenes galvenokārt ir veidotas no ūdens, tādēļ ūdens dzeršana ļauj labāk domāt, bet īpaši nozīmīga ir pie spējām koncentrēties.
• Ūdens uzlabo fiziskās spējas. Dzeramais ūdens ir ļoti nozīmīgs organisma termoregulācijā. Cilvēks, kas dzēris ūdeni, ir daudz enerģētiskāks treniņos un sacensībās, ūdens palīdz muskuļu vielmaiņā. Sports bez ūdens nav iespējams. Sportošanai es ieteiktu vadīties pēc šādas shēmas– 400– 600 ml 2 stundas pirms treniņa, 150– 200 ml īsi pirms treniņa, 100– 150 ml, katras 20 minūtes treniņa laikā, bet ja slodze ilgāka par stundu, vajadzētu izvēlēties sporta dzērienus.
• Ūdens nepieciešams gremošanai un uzsūkšanās procesam. Dzeramais ūdens uzlabo metabolismu, jo palīdz gremošanas procesā. Šķiedrvielas un ūdens ir divi nozīmīgākie faktori normālai gremošanai. Lietojot ūdeni var zaudēt svaru. Ūdenim nav kaloriju, ūdens izskalo no organisma blakusproduktus, ūdens samazina izsalkumu, tas ir efektīvs apetītes supresors.
• Ūdens ļauj izskatīties jaunākam ar veselīgāku ādu, jo cilvēks izskatās jaunāks, kad viņā āda ir hidratēta. Ūdens ir ļoti būtisks ādas elasticitātes veidošanā. Ūdens izvada indes, toksīnus, šķeļproduktus no organisma.
• Pietiekams ūdens daudzums samazina resnās zarnas un urīnceļu vēža risku.
• Ūdens nozīmē labu pašsajūtu. Ja Jūsu ķermenis jūtas labi, tā ir laimes formula.