Circenes plāna vienīgā atbalstītāja – pati Circene 
Autors: Diena.lv. 2013. gada 4. aprīlis
Gan Eiropas, gan Pasaules veselības organizācijas uzstādījums veselības aprūpē ir – valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu universāla pieejamība iedzīvotājiem neatkarīgi no to materiālā stāvokļa un citām pazīmēm. Latvijā vienīgā amatpersona,
kas vēlas samazināt šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ir veselības ministre Ingrīda Circene
_____________________________

Kas notiek– „Dienā” ir vienvirziena viedoklis?
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 Pretenciozāku virsrakstu un izklāstu par veselības aprūpi „Dienā” nebiju lasījis kopš Sarmītes Ēlertes laikiem, –„Circenes plāna vienīgā atbalstītāja – pati Circene”.

Ja Ēlertes gados viedokli parakstīja kāds pilsonis Ozoliņš (ļoti reti savu viedokli uzzinādams, pirms avīze iznāca), tad šoreiz parakstījusi „Diena”. Man Sarmītes Ēlertes laikos „Dienā” savu viedokli paust bija neiespējami, šoreiz izskatās, ka līdzīga liga piemeklējusi Veselības ministri Ingrīdu Circeni. Spriežot pēc intervētajiem speciālistiem, uzstādījums nav bijis politisks, jo nozīmīgāko negatīvo viedokli paudusi otra „Vienotības” ministre – Ilze Viņķele.

Pilnu tekstu abiem rakstiem  lasiet tālāk:

 

 

Circenes plāna vienīgā atbalstītāja – pati Circene  

Autors: Diena.lv. 2013. gada 4. aprīlis 15:22

Gan Eiropas, gan Pasaules veselības organizācijas uzstādījums veselības aprūpē ir – valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu universāla pieejamība iedzīvotājiem neatkarīgi no to materiālā stāvokļa un citām pazīmēm. Latvijā vienīgā amatpersona, kas vēlas samazināt šādu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ir veselības ministre Ingrīda Circene.

Veselības ministrija (VM) tuvākajā laikā plāno virzīt valdībā I.Circenes lobēto veselības aprūpes finansēšanas modeli, kurā par valsts naudu saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus būs liegts iedzīvotājiem, kuri nemaksā nodokļus. Būs daudz tā sauktās atbrīvotās grupas, par kurām jebkurā gadījumā maksās valsts, piemēram, bērni, invalīdi, pensionāri, bezdarbnieki utt. Taču neatrisināts paliek jautājums par tādām sociālās atstumtības riska grupām, kā, piemēram, cilvēki ar atkarībām, faktiskajiem bezdarbniekiem, kuri nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, bezpajumtniekiem, cilvēkiem, kuri strādā bez darba līguma, un galu galā mājsaimniecēm, kurām ir viens vai divi bērni, kas vecāki par trīs gadiem.

Attiecībā uz pēdējo grupu VM gan norāda, ja sieviete var atļauties netrādāt un tikai audzināt vienu vai divus bērnus, kas vecāki par 3 gadiem, tad viņa var atļauties iesaistīties sistēmā un katru mēnesī samaksāt 20 latus, lai saņemtu valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Koncepcija paredz, ka tās īstenošanas gadījumā samazināsies ēnu ekonomika un palielināsies finansējums veselības aprūpei. Koncepcija paredz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistīt ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksu un iezīmēt 3% no IIN, kas ik gadu jānovirza veselības aprūpes budžetam. Otrs būtisks ienākumu avots pēc koncepcijas autoru domām būs ārvalstīs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju, kuri nemaksā nodokļus Latvijā, samaksātā summa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus tie saņem Latvijā. Tādējādi būtiski pieaugs veselības aprūpes budžets un varēs samazināt rindas un kvotas, novirzīt vairāk naudas komepensējamiem medikamentiem utt.

Portāla Diena lv aptaujātie eksperti norāda, ka koncepcijas autoru iecerētie plusi ir tikai fikcija.

Tā, piemēram, I.Circene vienmēr ir uzsvērusi, ka veselības aprūpes pakalpojumu sasaiste ar nodokļu nomaksu būtiski samazinās ēnu ekonomiku. Taču, kā portālam Diena lv norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele,

“Jāatzīst, ka šobrīd izstrādātā obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija neietekmēs ēnu ekonomikas īpatsvaru, jo LV problēma nav nelegālā nodarbinātība (darbs bez līguma – red.), bet gan aplokšņu algu īpatsvars, ko šis modelis neietekmē. Turklāt LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans savā pētījumā „Cik Latvijā un kaimiņvalstīs ir nelegāli strādājošo?” ir atzinis, ka ne Igaunijā, kas veselības aprūpi piesaistīja nodokļu nomaksai no 2005. gada, ne Lietuvā, kas to ieviesusi no 2009. gada, nav samazinājies nelegāli nodarbināto skaits.”

Turklāt, ja cilvēks strādā bez darba līguma, tad, kā skaidro Valsts darba inspekcija, sodīts tiek darba devējs nevis darba ņēmējs, jo slēgt līgumu ir darba devēja pienākums, kura izpildi darbinieks nevar ietekmēt. Veselības ministre savukārt grib sodīt tieši darba ņēmēju, kuru jau zināmā mērā ir sodījis darba devējs, neslēdzot līgumu un atstājot darbinieku bez sociālām garantijām. Nu šim cilvēkam būs liegta pieeja arī valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Nav saprotams, kā tieši koncepcija varētu samazināt to gadījumu skaitu, kad darbinieki tiek nodarbināti bez līguma, jo ir utopiski iedomāties, ka pēc šāda lēmuma pieņemšanas visi līdz šim negodīgie darba devēji steigs noslēgt darba līgumus ar saviem darbiniekiem.

Attiecībā uz ievērojamo finansiālo pienesumu, kuru, pēc I.Circenes domām, dos ārzemēs dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju samaksātā summa par veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus tie saņem šeit Latvijā, skeptiska ir Finanšu ministrija (FM).

Kā portālam Diena.lv norādīja FM Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Dace Avotiņa, ja ārzemēs dzīvojošs Latvijas iedzīvotājs zina, ka plāno nākotnē apmeklēt ārstu Latvijā, viņš var reģistrēties internetā kā Latvijas nodokļu maksātājs, katru mēnesī iemaksājot, piemēram, 2 latus un viņš būs pilntiesīgs nodokļu maksātājs ar tiesībām uz pieeju  valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Līdz ar to cerētais finansiālais ieguvums ir apšaubāms. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, eksperts sabiedrības veselības un veselības aprūpes finansēšanas jautājumos Ģirtis Briģis portālam Diena.lv arī apšauba ārzemēs dzīvojošo tautiešu potenciāli lielo pienesumu Latvijas veselības aprūpes budžetam.

“Es ļoti šaubos, vai šie cilvēki, ja tiem būs par veselības aprūpes pakalpojumiem šeit jāmaksā pilna cena, tos izmantos. Līdz ar to Veselības ministrijas jau ieplānotais, cik tā ieņems no ārzemēs dzīvošajiem par veselības aprūpes pakalpojumiem, ir tikai cipars bez reāla seguma.”

Jāteic, ir stipri dīvaini, ka uz šādu  teorētisku pieņēmumu pamata, cik ārzemēs dzīvojošie varētu samaksāt par veselības aprūpes pakalpojumiem šeit, Latvijā, I.Circene stāsta sabiedrībai, kā uzlabosies veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Īpaši, ņemot vērā FM teikto, par reģistrēšanās iespējām internetā kā nodokļu maksātājiem.

Kā būtisku avotu veselības aprūpes finansēšanai koncepcija paredz iezīmētas summas  – 3% no IIN – novirzīšanu veselības aprūpes budžetam.

D.Avotiņa gan norāda, ka FM neplāno veidot nekādus speciālos budžetus: “Tā nav laba valsts budžeta veidošanas prakse, kad tiek veidoti kādi speciālie budžeti. FM šādu priekšlikumu nevar atbalstīt. Turklāt tādā gadījumā būtu nepieciešami vēl papildu līdzekļi, lai šo summu kompensētu pašvaldībām. Ja arī teorētiski iedomājamies, ka 3% no ikviena iedzīvotāja samaksātā IIN tiek novirzīti veselības aprūpes finansēšanai, tad tiek izjaukts solidaritātes princips, jo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem samaksās vairāk. Ja VM neatkāpjas no uzstādījuma sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ar nodokļu nomaksu, tad FM uzskata, ka to vajadzētu darīt nevis ar IIN, bet sociālajām iemaksām. Jo atšķirībā no IIN to tarifikācijas periods ir nevis gads, bet gan mēnesis.”

Uz jautājumu, kas tādā gadījumā notiks ar autoratlīdzību saņēmējiem un pašnodarbinātajiem ar ienākumiem līdz 200 latiem mēnesī, D.Avotiņa norādīja, ka par to vēl jālemj. “FM vispār neuzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana būtu jāsaista ar nodokļu nomaksu, taču, ja jāizvēlas starp IIN un sociālajām iemaksām, tad ministrija dod priekšroku pēdējam. Taču jāuzsver, sociālo iemaksu likme palielināta netiks, kā arī no tām nekāda iezīmēta summa netiks novirzīta veselības aprūpes budžetam. Sociālās iemaksas tiks izmantotas tikai kā fakta konstatācija, ka cilvēks ir nodokļu maksātājs.” Līdz ar to ir skaidrs, ka nekāds finansiāls ieguvums pretēji I.Circenes iecerētajam, nav gaidāms.

Profesors Ģ.Briģis norāda, ka, viņaprāt, iecerētā koncepcija ir nepārdomāta un tās pieņemšanas gadījumā nekāda labuma nebūs. “Koncepcijā paredzētie 3% no IIN veselības aprūpes finansēšanai ir tik niecīga summa, ka nekādu labumu nedos. Nemaz jau nerunājot par to, ka to neatbalsta FM. Taču pakalpojumu saņemšanas sasaiste ar nodokļu nomaksu sadārdzinās administratīvās izmaksas. Visa Eiropa un nu jau arī Amerika iet uz vispārēju valsts finansētu veselības aprūpi. Turklāt veselības aprūpes pakalpojumi ir universāla cilvēktiesību sastāvdaļa, kuri ir jāsniedz visiem valsts iedzīvotājiem.”

Gan Latvijas ģimenes ārstu asociācija, gan Lauku ģimenes ārstu asociācija ir paudušas bažas, ka koncepcijas īstenošanas rezultātā varētu pasliktināties veselības stāvoklis tieši sabiedrības visneaizsargātākajām grupām. Ģimenes ārsti arī uzskata par nepieņemamu, ka tieši viņiem būs jābūt tiem “šķirotājiem”, kas atteiks valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.

Jāpiebilst, ka neviens cits bijušais veselības ministrs šādu veselības aprūpes finansēšanas modeli nav atbalstījis, tieši iepriekš minēto gan ekspertu, gan FM iebildumu dēļ.

Neraugoties uz FM iebildumiem I.Circene aprīlī plāno atkārtoti virzīt minēto koncepciju skatīšanai valdībai.

I.Circene svas koncepcijas aizstāvībai atsaucas uz TNS aptauju, kas veikta sadarbībā ar telekompāniju LNT, kur vairums respondentu to atbalsta. Jāpiebilst, ka aptauja tika veikta internetā.

Kā portālam Diena.lv norāda bijušais sabiedrības un tirgus pētījumu uzņēmuma Latvijas fakti vadītājs Aigars Freimanis, pamatot politiskus lēmums ar šāda veida aptaujām ir nenopietni un nav korekti.

“Ja ministrija patiešām vēlējās noskaidrot iedzīvotāju viedokli par paredzēto koncepciju, tai bija jāpasūta aptauja pētniecības kompānijām konkursa kārtībā, darba uzdevumā precīzi norādot izlases lielumu, aptaujājamās iedzīvotāju grupas, ģeogrāfisko pārklājumu utt. Tikai tādā gadījumā ar to varētu pamatot kādas politikas īstenošanu,” norāda A.Freimanis.

 _____________________________________________________________________________________________

 

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Kas notiek– „Dienā” ir vienvirziena viedoklis?

 Pretenciozāku virsrakstu un izklāstu par veselības aprūpi „Dienā” nebiju lasījis kopš Sarmītes Ēlertes laikiem, –„Circenes plāna vienīgā atbalstītāja – pati Circene”.

Ja Ēlertes gados viedokli parakstīja kāds pilsonis Ozoliņš (ļoti reti savu viedokli uzzinādams, pirms avīze iznāca), tad šoreiz parakstījusi „Diena”. Man Sarmītes Ēlertes laikos „Dienā” savu viedokli paust bija neiespējami, šoreiz izskatās, ka līdzīga liga piemeklējusi Veselības ministri Ingrīdu Circeni. Spriežot pēc intervētajiem speciālistiem, uzstādījums nav bijis politisks, jo nozīmīgāko negatīvo viedokli paudusi otra „Vienotības” ministre – Ilze Viņķele.

Vai koncepcija ir noraidāma? Nē. Tādēļ jau to nenoraida, piemēram, premjerministrs Valdis Dombrovskis. Koncepcijā ir lietas, zem kurām es parakstos ar abām rokām, piemēram, par veselības budžeta pieaugumu. Koncepcijā ir lietas, kuras es nespēju pieņemt, bet tādēļ es neskrienu šos jautājumus klāstīt avīzei, bet savu analīzi sūtu Veselības ministrijai. Kas mani visvairāk satrauc koncepcijā? Iespēja, ka nodokļu nemaksātāji nesaņems primāro palīdzību un prevenciju. Jo šis jautājums nudien plaši pētīts un analizēts gan Pasaules Veselības organizācijā, gan Eiropas padomē. Pēc līdzīgas shēmas savulaik nodokļu nemaksātājiem Bulgārijā (1.1 miljons Bulgārijas romu tautības pilsoņu) bija grūtības pierakstīties pie ģimenes ārsta, un viņi arī nepierakstījās. Kā sekas– vairāk nekā 50% dzemdību mājas apstākļos, pieaugusi bērnu mirstība un pilnīga izvairīšanās no profilaktiskās vakcinācijas.

Es saprotu savu skolotāju, perfekcionistu, profesoru Ģirtu Briģi, kas nespēj pieņemt pretrunīgus risinājumus. Un tomēr– ar pilnu atbildības sajūtu atzīstu– Ingrīdas Circenes koncepcijā ir daudz vairāk laba nekā slikta. Jo man jau nav tas vecums, kad visa dzīve rādās tikai melna vai balta.

Nezināmu iemeslu dēļ koncepcijā liela daļa kritiķu lasa tikai vienu divas rindkopas, bet žurnālisti vispār to nav lasījuši. Savukārt, patiesi finansiāli izglītotā Ilze Viņķele koncepciju ir izlasījusi pilnībā, un pret to cīnas resorisku interešu vadīta. Ja veselībai daļa budžetā pieaugs par vienu procentu, tad citur tā samazināsies. Bet arī labklājības nozarē strādājošajiem gribētos celt algas, uzlabot apstākļus sociālās aprūpes namos dzīvojošajiem, vajadzētu kādreiz tikt līdz reāliem pabalstiem maznodrošinātām ģimenēm ar bērniem. Patīk vai ne– labklājības ministre nevar parakstīties zem papildus naudas citam resoram.

Kā Jums liekas– vai Veselības ministres centienus var atbalstīt Roberts Ķīlis (nu es domāju tos skaidros brīžus, kad viņš ir darbā), cilvēks, kurš apsolījis algas skolotājiem? Viņam var pārmest haotismu un narcisismu, bet ne stulbību– viņš labi zin– ja Ingrīdas Circenes koncepcija tiks realizēta, viņš nebūs dāsnais devējs, bet tikai dāsnais solītājs. Bet Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no trenētajiem policistiem riskē „norauties pa seju” vēl vairāk nekā Ķīlis, ja viņš nerisinās policistu algas jautājumus. Un iedomājieties, cik literāri skaisti aprakstīs Žaneti Jaunzemi, kādos teātros viņas kariķētais tēls parādīsies (nedod dievs, ko ar Žaneti sadarīs tēlnieki), ja viņa ar sava Fizkultūras institūta absolventa spēku neaizstāvēs algu celšanu dzejniekiem, pūtējiem un akvarelistiem.

Sauksim lietas īstajos vārdos– šībrīža koalīcijas lielākā problēma ir sašķeltība. Kāda tur vēl koncepcija vienā jomā, ja pašiem nekā nav ko uz galda celt? Tad labāk lai nav nevienam, visu naudu atdosim metalurgiem, pasažieru dzelzceļniekiem vai lidotājiem, gan jau tie savas institūcijas tāpat martenu krāsnī aizlaidīs.

Patiesībā šobrīd kontekstā skatāmas divas lietas– pensiju indeksācija un nauda veselības aprūpei. Latvijas „veiksmes stāsta” lielākais paradokss ir faktā, ka reālais finansējuma samazinājums skāra ikvienu nozari, ikvienas nozares strādājošos, tikai ne pensionārus. Visvairāk samazinājums skāra divas profesijas, kurās pārsvarā strādā sievietes (sieviešu diskriminācija)– izglītību un medicīnu (lai tās skolotājas un medmāsas mājās pašas šuj un kāļus vāra bērniem pusdienās). Medicīnas darbinieku algas vēl joprojām ir par 15–20 % mazākas nekā 2009. gadā. Lielākoties labi izglītotai, atbildīgai un zinošai medicīnas māsai alga ir 20 lati virs minimālās (ko saņem sanitārs bez izglītības).

Ja kāds lāga nesaprot, tad nodokļus maksā no strādājoša cilvēka algas, bet budžets ir tas, ko mēs ar nodokļiem esam ievākuši. Tos nodokļus, kas nāk tieši no algas, uzņēmēji un strādājošie cenšas nemaksāt, daļu algas saņemot aploksnē. Vairāk vai mazāk cilvēks nevar izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (21%) maksāšanas. Visai labi (>30%) Latvijā izdodas izvairīties no akcīzes nodokļa maksāšanas. Tātad– ja man šai valdībai jāpārmet kāds populistisks un neadekvāts solis– tas ir PVN samazināšana no 22% uz 21%, lai mālētu Briselei acis un teiktu, ka mums nav inflācijas. Tas reāli samazināja budžeta ienākumus, un Circenei, Viņķelei, Kozlovskim, Ķīlim lika notupties ceļos un izstiept lūdzēja cepuri santīmiem no valsts budžeta, tieši blakus pensionāru federācijai, kura šajā cepurē ir gatava sabērt visu pensionāru parakstus.

Ko darīt? Ilze Viņķele saka– nedot naudu (nepieļaut koncepciju) Ingrīdai Circenei, t.i., veselības jomai. Es saku– nemaksāt algas muitniekiem un robežsargiem, ja jau katru dienu vidēji Latvijas robežu šķērso vismaz divas autofūres (ar piekabi), piekrautas ar kontrabandas šnabi un cigaretes par 350 tūkstošiem latu.