16. un 17. maijā piedalījos ENGSO (Eiropas nevalstisko sporta organizāciju apvienības) ģenerālajā asamblejā Francijā, Nicā. Pasākumā piedalījās 23 Eiropas valstu pārstāvji, kas gandrīz visi cits citu pazina, pasākums atstāja kluba sanākšanas iespaidu.

Bez Eiropas valstu sporta federāciju virsorganizāciju pārstāvjiem, piedalījās un aktīvi savus uzskatus pauda Eiropas Sieviešu sporta organizācija, Geju un lezbiešu sporta organizācija, organizācija „Sports un miers”, vairākas internacionālas jaunatnes sporta organizācijas.

Gandrīz visas organizācijas bija pārstāvētas ar tuvākajām rezervēm– federāciju apvienību prezidentu praktiski nebija. Ļoti atšķirīga pārstāvju vecuma struktūra (no ļoti jauniem darboņiem līdz sen pensionētiem sporta funkcionāriem). Dažas valstis pārstāv izbijuši augstas klases sportisti, taču lielākajai daļai sports bijis tuvs, bet ne galvenā jaunības prioritāte.

Būtiskākā ENGSO pazīme 2014. gadā ir skaidras stratēģijas trūkums. Ir ļoti liels to cilvēku, valstu, finanšu grupu un organizāciju skaits, kas vēlas nopelnīt uz lielā sporta rēķina. Visiem ir labi zināms, ka Olimpiskās spēles ir veiksmīgs bizness. Tagad uz šīs naudas āderes uzsēdušās virkne sacensību, kā piemēram, Pasaules Jaunatnes sporta spēles 2014. Nanjingā, Ķīnā, Eiropas Olimpiskās spēles 2015. Baku, Azairbedžānā, dažādas citas olimpiādes, kas tērē kopējos zemeslodes sportam novirzāmos reklāmas un sponsorlīdzekļus. Lielajam sportam atvēlēto līdzekļu daudzums uz zemeslodes pieaug pa 3–7% gadā, un ceturtā daļa no šiem līdzekļiem tiek novirzīti festivāliem, kas vienlaikus apvieno daudzus sporta veidus (olimpiskais princips).

Atšķirībā no Eiropas olimpiskās komitejas, ENGSO nav produkta, ko pārdot (piemēram, Eiropas čempionāts neolimpiskajiem sporta veidiem vai kādas no sacensībām, kas populāras Āzijā– Āzijas pludmales sporta spēles, Āzijas iekštelpu sporta spēles, Āzijas prāta spēles utt.) Līdz ar to realitātē ENGSO darbojas bez saviem līdzekļiem. Lielākais sponsors 60000 eiro apmērā ENGSO ir Eiropas lotereju asociāciju, kura tiek plaši slavēta, kuras pārstāvis uzstājās ar plašu loterejas biznesa slavinājumu. Iespējams, tādēļ, ka daudzās valstīs lotereju bizness ir apvienots ar totalizatoru biznesu.

ENGSO īpatnība ir tā, ka katra valsts maksā 1000 eiro (Albānija, Armēnija un Vācija vienādi). Līdz ar to valda zināma demokrātija, toties mazajām valstīm ir nepamatoti augsts līdzmaksājums salīdzinājumā ar lielajām superbagātajām valstīm.

Rodas iespaids, ka ENGSO ir Somijas kabatas organizācija, jo Somijas sporta ministrija katru gadu atbalsta ENGSO ar 55000 eiro (vienas valsts budžets Eiropas nevalstisko organizāciju atbalstam), taču Somijai šobrīd ir gan prezidenta amats, gan galvenās algotās amatpersonas amats. Jāpiebilst, ka prezidente un viceprezidents algu nesaņem, pie kam darba jautājumos izmanto sava pamatdarba komandējumiem paredzētos līdzekļus.

Savukārt atbildīgās darbinieces algai, nodokļu nomaksai, komandējumiem un apdrošināšanai paredzēti 85000 eiro, viņa kā somiete dzivo Beļģijā un lobē kaut ko komisariātā. Viņas asistentes (ungārietes) finansējumam budžetā paredzēti 20000 eiro. Tiesa, tieši šī algotā persona esot vienīgā, kas cenšoties organizācijai savākt naudu (loterejas asociācija+ 32 Eiropas valstu iemaksas pa 1000 eiro, no kurām samaksājušas ir tikai 17, bet samaksāšot visas)

Īpatnēji, bet šogad tieši Somijā budžetā apvienotajai sporta federāciju padomei atņemts 1 miljons eiro, bet tas viņiem netraucē atbalstīt kādu Eiropas nevalstisku organizāciju.

Ģenerālsekretāre ir blonda zviedriete, apmēram 25– 30 gadus veca, ļoti salīdzināma ar Auniņu– Naumovu. Zviedrija pilnībā atbalsta Somijas vienvaldību ENGSO.

Atzīts, ka lielākās ENGSO iespējas esot piesaistīt Eiropas savienības līdzekļus semināriem un konferencēm, pie kam visplašākās iespējas esot tieši jautājumos par sieviešu līderšipu sportā, kā arī geju, lezbiešu sportu. Pakāpeniski pieaug interese par visas Eiropas bērnu iesaistīšanu sporta nodarbībās vismaz 3 reizes nedēļā. Jo nesakidrāk formulēta aktivitāte, jo tā tiek labāk akceptēta Eiropas komisariātos

Ļoti labi izklausās arī ENGSO jaunatnes organizācija, tiesa, tā ļoti labi prot notērēt naudu, bet tai pašā laikā veido labāku interneta savstarpējo saziņu.

Secinājums– šobrīd ENGSO ir pilnīgi nenozīmīga sporta organizācija, kurai varētu 1000 eiro nemaksāt– nekas mums no tā nemainītos ne uz labo, ne slikto pusi. Toties pastāv iespēja, ka šī organizācija varētu spēlēt lielāku lomu Eiropā. Pārņemt šādu organizāciju savā rīcībā būtu ļoti veinkārši, taču tad tai nebūtu Somijas ziedotie 55000 eiro (Somija gan apsverot šo summu samazināt). Ieguvums būtu pārstāvis Briselē, kas formāli nesauktos Latvijas pārstāvis, bet gan Eiropas sporta pārstāvis.

Ja būtu šāda organizācija jāvada, tad tai būtu tikai trīs iespējamie attīstības virzieni:

• izvēlēties vīziju un misiju (piemēram, skaļākais rupors Eiropā, kas pieprasa katram bērnam 1 stundu kustību dienā, vai organizācija, kas publiski pieprasa veterānu sporta attīstību);

• atrast būtisku neolimpisku polisacensību, kas būtu pārdodamais produkts (Eiropas pludmales spēles vai Eiropas neolimpisko sporta veidu spēles);

• atrast metodi, kā lielajām sporta federāciju asociācijām (Anglijai, Vācijai, Francijai) atņemt 10 vai 50 reiz vairāk naudiņas.

Nedaudz par pašu ENGSO ģenerālo asambleju. Latvijā tik vāji organizēt pasākumu vienkārši ir neiespējami. Latvieši nespēj franču haosam būt līdzvērtīgi nevienā pozīcijā. Četru zvaigžņu viesnīca (bez reālas konferenču zāles) atradās Nicā, 7 km no jūras. Uzsvars bija likts uz atklāšanu (uzstājās ENGSO prezidente, galvenie sponsori un mājnieki franči) un noslēgumu (dziedāja neticami vājš čigānu ansamblis). Pilsētas apskate aprobežojās ar to, ka dalībniekus cauri sastrēgumiem aizveda uz pilsētas galveno laukumu, kur atstāja 1.5 stundas. Ģenerālai asamblejai nav savas tradīcijas, sistēmas un nolikuma, līdz ar to pasākums ir vadītāja (ENGSO prezidentes) brīva improvizācija. Protams, bija nacionālie ziņojumi (Somija, Zviedrija, Norvēģija, bet nepilnas minūtes garumā– Čehija). Pietiekami daudz sarkanvīna.

Nākošais pasākums – ENGSO seminārs ir oktobrī kā pārbrauciens ar kuģi no Zviedrijas uz Somiju un atpakaļ.