Ekskursija uz KNAB, iestādi, kas nolēmusi valstiskot un kontrolēt visas nevalstiskās organizācijas

Piektdien (20.08.2013.) man bija izdevība apmeklēt KNABu. Nē, es nebiju tur saukts, varētu teikt vēl vairāk – es biju tur ļoti nevēlams viesis. Gāju turp kopā ar Olimpiskās komitejas prezidentu Aldoni Vrubļevski un Saeimas deputātu Jāni Upenieku, kurš kopā ar mani pārstāvēja sporta federāciju padomi. Sen neviens nebija tik ļoti atklāti izrādījis savu nepatiku pret šādu ļaužu pulciņu, jo KNABs priecājas tikai par tādiem konsultantiem, kas piekrīt viņu viedoklim. Dungojot „pūcīte atnāca neaicināta”, tikām izvietoti KNAB konferenču zālē.

Apspriest KNAB iniciētos grozījumos likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” bija ieradušies arī Providus pētnieks Valts Kalniņš un daži Delnas pārstāvji Ineses Voikas vadībā, un par tiem sākotnēji KNAB darbinieki nopriecājās. Kā vēlāk izrādījās – velti, jo arī Providus un Delna nebija gatavi piekrist KNAB vēlmei iznīcināt Latvijas nevalstisko sektoru, lietoja argumentus un korekti diskutēji iepretim argumentiem– „ja Jūs nepiekritīsiet, mēs tik un tā nesīsim šo projektu uz valdību”, bet pēc mana atgādinājuma, ka valdība jau ir atmetusi šos labojumus KNABam atpakaļ, – „tad mēs nesīsim tieši uz Saeimu, tur ir saprotošāki cilvēki”.

Uz diskusiju ar nevalstisko sektoru Jaroslavs Streļčenoks bija deleģējis savu vietnieci Ilzi Jurču, kā arī speciālistu Alvilu Strīķeri (nejaukt ar Jutu Strīķi, cik noprotams, šiem cilvēkiem vienīgais kopīgais ir darba vieta). Diskusijas formāts bija iecerēts šāds – mēs jums izskaidrosim, kā būs, bet jūs drīkstat dažus vārdu likumprojektā izlabot vai varbūt kādu komatu ielikt. To, ka likumprojektu nāktos izmest miskastē un steidzīgi labot visas tās normas, kas jau tāpat ir pārmērīgas, nebija paredzēts uzklausīt, kur nu vēl ņemt vērā.

Tātad atbilstoši KNAB iecerei turpmāk par valsts amatpersonu būtu jāatzīst kapitālsabiedrības valde vai padome, politiskās organizācijas (partijas) valde, reliģisko organizāciju valde, padome vai revīzijas komisija, kā arī biedrības vai nodbinājuma valde. Par valsts amatpersonu būtu jāatzīst jebkuras nevalstiskas organizācijas vadītājs vai koleģiālās institūcijas loceklis, ja šai organizācijai ir deleģēta valsts funkcija vai šī organizācija ir saņēmusi valsts vai pašvaldību naudu vai īpašumu.

Visiem interesentiem es ieteiktu iepazīties ar pilnu dokumenta saturu http://www.knab.lv/lv/legislations/projects/article.php?id=386901. Kā interesentus pirmām kārtām šeit es domāju sporta federāciju un sporta klubu valžu locekļus, kas ir saņēmuši valsts vai pašvaldību naudu sportistu nosūtīšanai uz sacensībām vai sacensību rīkošanai. Ļoti aicinu ar dokumentu iepazīties koru, deju kolektīvu un pašdarbības ansambļu vadītājus, kuriem tagad visiem nāksies kļūt par amatpersonām, aizpildīt deklarācijas un „tapt izvilktiem skaidros ūdeņos”. Bet, kas pats jautrākais, tagad KNAB paredz, ka valsts amatpersonas būs arī mācītāji un reliģisko organizāciju vadītāji, kaut Satversme saka – Latvijā baznīca no valsts ir šķirta.

Ar sporta federācijām ir tā – Olimpiskā harta nosaka sporta brīvību. Līdz ar to – hokeja izlasi uz Pasaules čempionātu var sūtīt tikai Latvijas Hokeja federācija, bet ne Izglītības ministrijas Sporta un jaunatnes departaments, ne Olimpiskā komiteja, pat Valdis Dombrovskis vai Andris Bērziņš ne. Tādēļ – patīk vai nepatīk kādam – Kirovs Lipmans ir vienīgā atbildīgā amatpersona par hokeju Latvijā, jo ir demokrātiski ievēlēts, bet Latvijas Hokeja federācija ir likumā noteiktā kārtībā reģistrēta gan Latvijā, gan Pasaules Hokeja federācijā.

Ja Streļčenokam izdotos dabūt cauri savus likuma grozījumus, bet Kirovs Lipmans kā uzņēmējs nevēlētos reģistrēties kā valsts amatpersona, Latvijas hokeja izlase vienkārši pārstātu eksistēt, kaut četri tūkstoši fanu protestētu pie Ministru kabineta. Jo patīk kādam vai ne, katra sporta federācija izpilda valstisku funkciju – rīko nacionālos čempionātus, kar kaklā uzvarētājiem medaļas ar trim zvaigznēm, sūta savus sportistus uz starptautiskām sacensībām un rīko šādas sacensības tepat Latvijā. Vidēji sporta federācijā ir 7 valdes locekļi, mums ir 80 federācijas, kas par sasniegumiem un organizētām sacensībām saņem valsts vai pašvaldību naudu, tātad – paldies KNAB, mums būs 560 jaunas valsts amatpersonas. Savukārt to kontrolei KNABam un VIDam vajadzēs 20 jaunas štata vietas.

Gandrīz visi sporta federāciju un citu nevalstisku organizāciju valžu locekļi, uzzinājuši, ka valsts ar likumu uzskata viņus par zagļiem un noziedzniekiem, ka tagad būs jāaizpilda deklarācija, tagad „LIELAIS BRĀLIS” uzraudzīs, atstās šos amatus, kur savus pienākumus veic brīvprātīgi, nekādu atalgojumu nesaņemot. Protams, KNAB cer, ka turpmāk visu federāciju vadībā strādās tikai un vienīgi pozitīvie politiķi un ierēdņi, kas tāpat jau ir deklarējušies. Vai to varētu saukt par demokrātiju, tas nu KNAB nemaz neinteresē. Jurča turpmāk Latvijas čempionātus visos 160 sporta veidos uzticēs rīkot ierēdņiem no Izglītības ministrijas.

Toties kas par lustēm Aglonā, kas taču arī saņem valsts finansiālu atbalstu Jaunavas Marijas svētku rīkošanai, tur mums visus priesterus nāksies par valsts amatpersonām pārvērst. Daudz lielāks korupcijas risks, pēc Jurčas domām, ir atrasties kādas konkrētas slimības pacientu organizācijas valdē. Ja Jūs slimojat ar kādas noteiktas lokalizācijas vēzi, esat apvienojušies organizācijā ar citiem tādiem pašiem slimniekiem, lai cīnītos par lielāka finansējuma piešķiršanu pretvēža preparātiem, jūs tieši iespaidojat valsts budžetu. Nedod, Dievs, jūsu organizācija kā labdarības struktūra ir tiesīga saņemt ziedojumus. Tad nu visiem šīs organizācijas biedriem piedien aizpildīt deklarāciju nekavējoties, bet, ja nu ne visiem, tad valdei jau nu obligāti. Izlasot dokumentu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka KNABam būtu jāaptur Rozā lentītes gājiens savlaicīgai krūts vēža diagnostikai un visi, kas nav amatpersonas, jāsasēdina uz nārām ar Latvijas sieviešu basketbola izlasi priekšgalā.

Un tad iedomājieties, cik noziedzīgi, KNABaprāt, ir tādi nevalstiski veidojumi kā deju ansambļi vai kori. KNABs ir gatavs visus tos atmaskot. Dažādu koru prezidentu un diriģentu kontrolei KNABam un VIDam vajadzēs vēl 30 jaunas štata vietas.

Ko nozīmē kļūt par valsts amatpersonu? Pirmkārt, aizpildīt amatpersonas deklarāciju. Otkārt – aizliegumi dažādus amatus savienot. Treškārt – aizliegumi jebkādās darba attiecībās būt ar radiniekiem. Ja kora mākslinieciskais vadītājs būs amatpersona, korī viņa meitai būs aizliegts dziedāt. Ja basketbola federācijas valdē būs Valdis Valters, viņa dēli nedrīkstēs basketbolu spēlēt tepat Latvijā, kur nu vēl medaļas izcīnīt, jo tas nu, KNABaprāt, būs īsts interešu konflikts.

Jūs teiksiet– KNABs taču nebūs tik formāls savos spriedumos. Bet es vēl labi atceros, kā KNABs uzlika augstāko naudas sodu izcilam ķirurgam, slimnīcas valdes loceklim par to, ka viņa dēls, 3. kursa medicīnas students, pa naktīm mazgāja operāciju zāli uz pusslodzi, reizi pa reizei operācijās paturot āķus. Tas bija tikai tālab, ka minētais ķirurgs nebija īsti pareizi noorientējies savās politiskajās simpātijās. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka KNABs pie pirmās izdevības pierādīs, ka hokeja kluba vadītāja Kalvīša dēls nedrīkst spēlēt hokeju – lai iet nodarboties ar daiļslidošanu.

Ārstu sertifikāciju – Veselības ministrijai. Korus vadīt un daiļamata pulciņus organizēt – Kultūras ministrijai. Audzēsim beidzot šo ministriju štatus. Šāda metode – dažādā veidā kontrolēt nevalstisko sektoru – nudien nav nekas jauns. Visefektīvāk to veic Vidusāzijas valstu vadītāji.  X–stānas Ārstu biedrības valdē drīkst būt tikai nomenklatūra (slimnīcas vadītājs, deputāts, rajona veselības pārvaldes priekšnieks), tieši tāpat federāciju drīkst vadīt tikai deputāts, ministrs, lielierēdnis vai īpaša prezidenta uzticības persona.

Šo KNAB sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja KNAB roku katras nevalstiskas organizācijas maciņā, bet KNAB acis – katrā datorā, vajadzēja izskatīt Ministru kabineta komitejā 27. maijā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pats personiski atcēla tā caurlūkošanu, liekot KNABam saskaņot izmaiņas ar nevalstisko sektoru.

Bet atgriezīsimies pie diskusijas KNAB konferenču zālē. Pēc tam, kad Delnas vadītāja Inese Voika precīzi norādīja, ka pēc jaunā likumprojekta par valsts amatpersonām kļūst arī jebkuras tādas nevalstiskas organizācijas vadība, kas saņēmusi Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu, tai skaitā šī fonda darbinieku ļoti rūpīgu finansu līdzekļu tērēšanas kontroli, KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča uztraukumā paziņoja, ka ar Delnu vajadzētu tikties atsevišķi, bez visiem šiem citiem, kas KNAB centienus nesaprot.

Visas diskusijas beidzās ar vieniem un tiem pašiem bezjēdzīgajiem argumentiem, ka likums prasa šādu rīcību – kontrolēt jebkuru, kas dara kaut ko nesaprotamu (nevalstiskais sektors jau vienmēr dara kaut ko ierēdniecībai nesaprotamu). Un tad pēkšņi nāca atzīšanās, ka likuma labojumi tapuši, lai kontrolētu vienu organizāciju– proti Olimpisko komiteju, ka bez šāda likuma KNAB nevarot pilnvērtīgi to kontrolēt.

Tiesa, Olimpiskās komitejas finanses jau pilnībā izkontrolējusi Valsts kontrole, Ieņēmumu dienests, Izglītības ministrija. Tiesa, šī atzīšanās nāca pēc tam, kad Aldonis Vrubļevskis, jurists būdams, precīzi punktu pa punktam apgāza KNAB konstrukcijas, un pret šiem juridiskiem argumentiem lāga nebija ko iebilst. Man vēl jāpiebilst, ka saruna ar visiem citiem tika ļoti juridicēta, lietojot samudžinātas konstrukcijas ar profesionāliem svešvārdiem un slengiem, bet ar Aldoni Vrubļevski tas lāga nederēja. Jāpiebilst, ka savulaik esmu piedalījies diskusijās ar bijušo KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku, un viņa diskusiju kultūra bija krietni augstāka par pašreizējo KNAB vadību.

Iespējams, rakstiņš nebūtu tapis, ja ne Ilzes Jurčas kundzes draudi. Pēc tam, kad paskaidroju, ka es neļaušu savu valsti „čakarēt”, nevalstisko sektoru un demokrātiju nīdēt, atpakaļ saņēmu viedokli, ka vajadzēs to Ārstu biedrību papētīt un vēl dažas frāzes, ko nevar uztvert citādāk kā spēka struktūras draudus. Es saprotu, ka tagad manu telefonu čakli klausīsies, manas īsziņas un e-pastus caurlūkos, man sekos, bet pie minimālas iespējas uz trim dienām atstās pie sausas paikas uz nārām. Un nevar jau zināt, kurā mirklī Ārstu biedrībā kopā ar specvienību ieskries pilsonis Jaroslavs Streļčenoks melnā maskā, iešaus septiņas lodes griestos un aizvedīs mani uz saskaņošanu vismaz trīs dienu garumā. To visu filmēs Nekā personīga.

Secinājums: Latvijā jāveido vienota, skaidra un saprotama ienākumu deklarāciju sistēma, kur pamatdeklarācija visiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātājiem ir vienāda, bet valsts amatpersonām ar papildus aizpildāmu daļu – vienkāršu un cilvēka cieņu nepazemojošu. Un valsts amatpersonas jēdzienam jābūt skaidri un precīzi definētam, un to skaitam – saprātīgi samērīgam.

* Latvijas Ārstu biedrības prezidents, Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents