Ne vārda par politiku
Politikā Tu neesi jau vairāk nekā 10 gadus, ne kādā partijā, ne kādā politiskā strāvojumā, nepiedalies vēlēšanās. Un tomēr parasti mēs runājam par politiku. Šoreiz pamēģināsim runāt tikai un vienīgi par medicīnu
Un visos tajos jautājumos, kur valsts vai tās institūcijas šo medicīnu izvaro, izliksimies, ka runājam apstrakti, gandrīz nekur nesauksim vārdā nevienu politisku darbinieku.
Tu domā Ingrīdas Circenes jauno apdrošināšanas medicīnas koncepciju?
Nu arī tā Ministru kabinetā pazaudēja savu vainadziņu, kad tai atņēma ilgtermiņa finansējuma plānu. Bet par 80% koncepciju es atbalstu. Koncepcijā ir lietas, zem kurām es parakstos ar abām rokām, piemēram, par veselības budžeta pieaugumu. Koncepcijā ir lietas, kuras es nespēju pieņemt. Kas mani visvairāk satrauc koncepcijā? Iespēja, ka nodokļu nemaksātāji nesaņems primāro palīdzību un prevenciju. Jo šis jautājums nudien plaši pētīts un analizēts gan Pasaules Veselības organizācijā, gan Eiropas padomē. Pēc līdzīgas shēmas savulaik nodokļu nemaksātājiem Bulgārijā (1.1 miljons Bulgārijas romu tautības pilsoņu) bija grūtības pierakstīties pie ģimenes ārsta, un viņi arī nepierakstījās. Kā sekas– vairāk nekā 50% dzemdību mājas apstākļos, pieaugusi bērnu mirstība un pilnīga izvairīšanās no profilaktiskās vakcinācijas.
Šogad esam lasījuši daudz negatīva par mediķiem. Nule presi pārbangoja ziņa, ka ārsti pierakstījuši 150 latu par palīdzību bērnam, ko nav snieguši.
Tie 150 lati, kas nonāk medicīnas iestādes budžetā, no pusmiljarda latu, kas atrodas medicīnā, pārsvarā ir stāsts par informācijas nesēju garīgo veselību. Latvija šobrīd ir valstiski slima ar depresiju, bet prese piegādā tikai šādas sīkas nebūšanas. Ekonomiskajās problēmās ļaunuma sakni mēdz meklēt santīmos vai biroktrātijas uzliktajos slazdos. Ja mēs zinam, ka apmēram 15% madiķu sniegto pakalpojumu no Nacionālā Veselības dienesta netiek apmaksāti, jo kaut kādu birokrātisku sīkumu dēļ dokumenti nav pareiz noformēti, mēs uztaisam milzīgu ļembastu par 1%, kur it kā NVC ir pārmaksājis. Es lāga neredzu publiskas aktivitātes pret modernajiem tramvajiem, par katru no kuriem no mūsu naudas pārmaksāti 400000 latu, un kas tukši kursē uz Mežaparku.
KNAB apgalvo, ka mediķi ir viskorumpētākā tautas daļa, un 16% gadījumā paciento bijuši spiesti maksāt par veselības pakalpojumu
Neesmu dzirdējis, ka kāds no mediķiem būtu notiesāts par šādu noziegumu. Toties es labi zinu, ka vairāki KNAB darbinieki atsēž cietumā par vienkāršu zagšanu. Uz mazā KNAB darbinieku skaita, zagļu procents ir milzīgs. Ar pilnīgu atbildības sajūtu varu teikt, ka KNAB ir viszaglīgākā organizācija valstī.
Streļčenoka klipā bija redzams, ka ārsts neoperē pirms viņam nav atnests milzīgs koferis ar naudu
Jā, man arī scenārijs klipam, kur KNAB darbinieks neizmeklē korupcijas skandālu, pirms nav atnests koferis. Tikai man nav Lietuvas nevalstiskas organizācijas, kas šo klipu uzņem un uzdāvina mums rādīšanai. Latvijas Ārstu biedriba iesniedza SAB lūgumu izmeklēt– kā tas varēja notikt, ka klips, ko uzņēmusi mums nezināma svešas valsts nevalstiska organizācija, ko neļāva rādīt šajā valstī, bez iepirkuma konkursa nonāca Latvijas tiesībsargājošā struktūrā, un tā šo materiālu vēl rādīja par nodokļu maksātāju naudu. Protams, šāda klipa rādīšanai svešā valstī ir tikai viens uzdevums– samazināt tās valsts medicīnas darbinieku prestižu, veicināt pacientu un mediķu emigrāciju. Iedomājieties, ka par enerģētiķiem klipu uzņemtu kāda Irānas nevalstiskā organizācija, bet KNAB to priecīgi drillētu uz mūsu ekrāniem.
Vai KNAB klips savu sasniedza?
Jā– tas nostādīja vienu Latvijas iedzīvotāju daļu (medicīnas darbiniekus) pret citiem. Šī ir tipiska totalitārisma pazime, kad vienu grupu (nāciju, profesiju, dižciltību utt.) nostāda pret „tautu”, bet pēc tam morāli vai fiziski iznīcina. Fašisti ļoti līdzīgi rīkojās pirms holokausta, Staļins safabricēja „inženieru lietu”, „ārstu lietu”, izsūtīja čečenus, Krimas tatārus un citas tautas. Visbriesmīgākais bija tas, ka žurnālisti, kam vajadzēja nostāties pret šādu fašizmu, sāka dīkt– „bet ir taču arī ārsti, kas ņem kukuļus”. Patiesībā Latvijas medicīnas lielākā problēma ir pārlieku augstais pacientu līdzmaksājums un tas, ka vairāk nekā 50% ambulatoriskās palīdzības ir maksas pakalpojumi. Pēc tam, kad Streļčenoks ar klipiem parādīja, ka „viss ir samaksāts”, daudzi pacienti nesaprot, ka pacientu iemaksas neviens nav atmainījis, bet maksas pakalpojums maksā tik cik tas maksā. Izrādās, ka liela daļa pacientu par „kukuli” ārstam uzskata arī lata līdzmaksājumu ģimenes ārsta apmeklējuma laikā. Vāŗdu sakot– KNAB akciju var maigākā versijā saukt par cinisku, bet patiesībā– par fašistisku.
Ik dienas dzirdam stāstus par to, cik slikts ir ģimenes ārstu dienests, cik stulbi vai pavirši ir ģimenes ārsti.
Ārsts speciālists labākajā gadījumā zin visu par šauru nozari, bet mazliet par visu medicīnu. Ģimenes ārsts zin visai daudz par visu, bet salīdzinoši maz par kādu atsevišķu nozari. Ingrīdas Circenes koncepcija saka, ka ģimenes ārstiem būtu jāiemācas maksimāli daudz manipulācijas, un naudu jāsaņem par konkrēti padarītu darbu. Manuprāt, Haimora dobuma punkciju labāk veikt LORam, kas to dara 300 reižu gadā, nevis ģimenes ārstam, kas to veic trīs reizes gadā. Es labpŗā† maksātu ģimenes ārstiem vairāk par to, ka viņi rūpējas par veselību, ka viņu pacienti neslimo. Pārfrazējot slaveno teicienu par demokrātiju „ģimenes ārstu dienests nav perfekts, bet uz zemeslodes veselības organizācijā nekas par šo dienestu labāks nav izdomāts”. Manuprāt, ģimenes ārsti Latvijā ir nenovērtēti kā morāli, tā finansiāli.
Katru mēnesi notiek diskusijas– vai vajag medicīnai vairāk naudas.
Patiesībā diskusija notiek visā plašajā valsts maciņa platumā. Visskaļāk indeksāciju prasa pensionāri. Pensionāru skaits mums gadu no gada pieaug, strādājošo (valsts budžetu papildinošo)– samazinās. Pensijas bija vienīgās, kas netika samazinātas krīzes laikā, bet skolotājiem un medicīnas darbiniekiem algas tika samazinātas par 25–30%. Šobrīd medicīnas māsas vidējā alga ir ievērojami mazāka par vidējo pensiju, pie kam uz māsu gulstas milzīga atbildība. Palielinot minimālo algu pašreizējā medicīōnas budžeta ietvaros, tiks palielinātas algas sanitāriem (bez izglītības) un tās sasniegs medicīnas māsu algu (ar augstāko izglītību). Es domāju, ka šobrīd valstij būtu jāprioritizē tieši medicīnas darbinieku un izglītības darbinieku atalgojums, pretējā gadījumā izskatās, ka mēs vienkārši diskriminējam sievietes (jo šajās jomās strādā galvenokārt sievietes, un tās tiek visvairāk apdalītas).
Katrā ziņā valsts budžets pieaug lēni, pārdalāmās naudiņas Andrim Vilkam ir ļoti maz, un pat pieaugumu skolotājas un māsas sajutīs labi ja desmit latu apjomā. Tas, protams, ar noteikumu, ka valsts Parexgeitai nepievienosies Metalurggeita ar miljarda problēmām. Bet mēs vienojāmies par politiku nerunāt.
Pirms divdesmit pieciem gadiem dibinājām Tautas fronti. Latvijas Ārstu biedrība bija viens no dibinātājiem, pie kam ar zināmu pieredzi. Ārstu biedrība tika dibināta ātrāk– 1988. gada maijā.
Ārstu biedrība reāli tika dibināta 1988. gada 16. septembrī, bet valde ievēlēta tikai 13. decembrī. Maijā Ārstu biedrība tika „ieņemta”, tolaik sarunas un tikšanās netika dokumentētas, bet mutvārdu atmiņa stāsta, ka tas noticis tieši 14. maijā. Un gluži kā Tautas frontei skaistākais un vētrainākais laiks bija pirms oficiālās dibināšanas. Tieši 25 gadus atpakaļ Latvijas Ārstu biedrību Stradiņa slimnīcas kafejnīcā (tur, kur šobrīd Andrejs Ērglis nododas digitālajai angiogrāfijai) izdomāja ārsti Aigars Migals un Guntis Brežinskis. Viņi ar savu ideju aplipināja Ivaru Krastiņu, kurš devās uzrunāt profesoru Ilmāru Lazovski. Katrā ziņā par Ārstu biedrības tēvu vajadzētu uzskatīt Aigaru Migalu, kurš vēl joprojām ir ne tikai spīdošs radiologs, bet arī revolucionārs savas valsts pilsonis un patriots.
Toreiz sanāca leģendāra grupa jaunu ārstu un nešauboties biedrību dibināja
Man šķiet, ka jau taisaulē aizgājušais Guntis Brežinskis bija tas, kas uzaicināja padsmit jaunus ārstus no Rīgas slimnīcām uz Stradiņu slimnīcas reanimācijas nodaļas auditoriju uz pirmo tikšanos. Bija vairāki pieredzējuši kolēģi– profesors Ilmārs Lazovskis, profesors Arnis Vīksna un docents Aivars Zirnis. Visiem pārējiem bija ap trīsdesmit. Šajā pulciņā bija spīdoši jaunie traumatologi Valdis Zatlers un Jānis Vētra, ginekoloģe Anita Plūme, neiroķirurgs Kārlis Bicāns, bērnu ķirurgs Jānis Meikšāns, un protams līderis Ivars Krastiņš.
Tu arī biji šajā pulciņā?
Tā sagadījās. Kopā ar Arni Vīksnu esam aizķērušies šajā stāstā. Arnis ir vienīgais, kas bijis visās valdēs šo gadu laikā.
Vai Tu lasītājiem vari pastāstīt par Ivaru Krastiņu?
Ivars ir unikāla personība, pārvalda brīvi vismaz sešas svešvalodas līmenī, kad var darboties par sinhronu tulku. 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību. Šobrīd Liepājas slimnīcā vada anestezioloģijas un reanimācijas nodaļu, ir slimnīcas zinātniskais direktors. Un bez tam ir paliatīvās nodaļas ārsts. Latvijā viņš ir viens no izcilākajiem medicīnas lektoriem.
Bet Jūsu līderis bija profesors Ilmārs Lazovskis?
Ideoloģiskais līderis. Šobrīd Latvijas Ārstu biedrības lielā balva ir profesora Ilmāra Lazovska balva, balvas ieguvēju ievēl ārsti konferencē. Aizpērn to saņēma profesors Andrejs Kalvelis, pērn– Anatolijs Danilāns
Kas šobrīd ir Latvijas Ārstu biedrība?
Ļoti vienkārši– nozīmīgākā un stiprākā nevalstiskā organizācija Latvijā. Mēs toreiz, pirms 25 gadiem vienojāmies– izdosim žurnālu. Un žurnāls „Latvijas Ārsts” ik mēnesi 80 lapaspušu biezumā nonāk visu Latvijas Ārstu biedrības biedru pastkastītēs. Sākotnēji bija vairāk sabiedriski politisks, vēlāk sadzīvisks (kas jauns medicīnā?), bet šobrīd– pilnīgi profesionāls. Tikai un vienīgi medicīnas izglītība, pārskatraksti un zinātne. Toreiz– pirms 25 gadiem, nolēmām rīkot kongresus. Kongresi notiek ik pēc 4 gadiem, pulcina vairāk nekā 3000 ārstus no Latvijas un ārvalstīm. Kongress notiks 19.–21. septembrī Ķīpsalā. Apmācam gadā vairāk nekā 4000 ārstus, arī medicīnas māsas un ārstu palīgus. Gadā mums ir 24 konferences vai līdzīga mēroga pasākumi. Iesaku skolotājiem un mediķiem 17. maijā atnākt uz Stradiņa universitātes aulu– notiks konference „Ko ēd mūsu bērni?”. Veterinārārsts Juris Tolpežņikovs runās par to, ko apēd lops, pirms to izbaro bērnam. LLU profesore Baiba Ozola par uztura toksikoloģiju, profesors Dzintars Mozgis uzstāsies ar fantastisku ziņojumu „Bērnu lietošanas instrukcija”, klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa par uzturbagātinātājiem un zālēm, ko pārlieku lieto bērni.
Tu gribi teikt, ka ārstu biedrība lielā mērā ir uzņēmējdarbība?
Varētu teikt arī tā. Atšķirība lielā mērā ir apstāklī, ka uzņēmumam parasti ir daži akcionāri, bet manai organizācijai ir 8000 akcionāru. Un viņu vidū ir revolucionāri, ir konservatīvie, ir jauni un ir veci. Nereti speciālisti pret ģimenes ārstiem vai akadēmiskie docētāji pret vienkāršiem lauku praktiķiem. Pirms vēlēšanām arī ārstu vidū notiek polarizācija, un man tiek pārmesta mana visai pozitīvā attieksme pret Valdi Dombrosvski. Katrā ziņā vadīt šādu uzņēmumu ir sarežģīti un jābūt gatavam visdazadākiem pavērsieniem. Protams, nav tik sarežģīti kā valsts uzņēmumu vadītājiem, kurus parasti nomet tādēļ, lai vietu atbrīvotu jaunā politiskā spēka pārstāvjiem.
Latvijas Ārstu biedrība nesaņem naudu no valsts, visa nauda jānopelna pašai biedrībai. Toties valsts mums ir uzticējusi sertifikācijas funkciju– proti, novērtēt profesionālās zināšanas un iemaņas. Ārstu biedrībā ir darbojas speciālistu komisijas, kas novērtē savus kolēģus. Bez tam ārstu biedrībā darbojas ētikas komisija, apmācīttiesīgo ārstu un iestāžu komisija, aroda tiesa. Kopā ar Lietuvas kolēģiem izdodam vienīgo citējamo un Pubmed indeksēto zinātnisko žurnālu Latvijā „Medicina” angļu valodā.
Kāds ir Tavs pamatdarbs?
Divu žurnālu– „World Medical Journal” un „Latvijas Ārsts” galvenais redaktors.
Atgriezīsimies pie KNAB. Streļčenoks uzskata, ka visas nevalstiskās organizācijas ir valstiskas, ja vien pilda kādu valsts funkciju vai saņem valsts naudu. Tātad šo nevalstisko organizāciju valžu locekļiem vajadzētu kļūt par valsts amatpersonām. Tātad jebkura sporta federācija, kas rīko Latvijas čempionātu un sūta Latvijas izlasi uz pasaules čempionātu tiks atzīta par valsts struktūru?
No vienas puses, man tas liekas sīkums– deklarēties, jo nekādu uzkrājumu man nav, nevienam neesmu aizdevis un nevienam neesmu parādā. Bet principā tā ir kārtējā Streļčenoka totalitārisma izpausme. Tas nozīmē tikai un vienīgi pilnīgu kontroli pār nevalstisko sektoru. Visi vienkāršie ārsti no Latvijas Ārstu biedrības valdes un sertifikācijas padomes aizietu jau pirmajā dienā– kāpēc darīt sabiedrisku darbu, ja par to Tevi vēl uzskata par zagli. Tieši tāpat rīkosies visu sporta federāciju, visu profesionālo organizāciju valžu locekļi. Streļčenoks, šķiet, ir izvēlējies par savu ienaidnieku Edgaru Jaunupu, kurš ir aizgājis „no labajiem” „pie sliktajiem”, bet vada bagātu sporta nevalstisku organizāciju. Nu un tad, ja uz kuģa ir „sliktais”, tad mēs „laižam uz grunti visu kuģi”. Nu nevajag Streļčenokam tās nevalstiskās organizācijas, ja jau viņas atļaujas kritizēt, domāt, spriest, publicēt savu viedokli. Nu kamdēļ Latvijas valstij vajag Ārstu biedrību ar smēķēšanas ierobežošanas likumprojektiem, ja partijām tik ērti ir paņemt kādu atbalsta latu no tabakas ražotājiem un tirgotājiem.
Latvijas Ārstu biedrība ir pērn iesniegusi vairāk likumdošanas iniciatīvu kā visas citas nevalstiskās organizācijas valstī kopā.
Jā, un visas par veselību. Nekā personīga, vienkārši darbs.
Un kādas ir būtiskākās?
Nu es visvairāk lepojos ar labojumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas aizliegs smēķēt bērnu klātbūtnē un atzīs šo smēķēšanu par fizisku vardarbību, kā arī labojumus virknē likumu, kas samazinās alkohola pieejamību jauniešiem.
Jaunākie komentāri