Tiesa, tie ir brieža pauti. Guntis tos ikdienā ēd ar maizīti, sīpoliņu, pipariņu un saka: „svaiguma garša”. Runā, ka ar saviem pautiem viņš uzcienājis arī Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības līderi Valdi Keri. Valdis Keris 1. maijā rīkos Vislatvijas diždūku „Par cienīgu darbu un cienīgu darba samaksu veselam un izglītotam cilvēkam Latvijā”, kurā pieprasīs atlaist Saeimu un Eiropas Parlamentu. Saeimas deputāts Guntis Belēvičs publiski solidarizējas ar šo atlaišanas pieprasījumu.

Brīdi pa brīdim rodas iespaids, ka Guntis Belēvičs ir nāves eņģelis. Pagājušajā Gunta medicīnas vadības gadā Latvijā nomira 12 grūtnieces un dzemdētājas (salīdzināšanai– grūtnieces un mātes mirstība Ingrīdas Circenes valdīšanas gados 2012– 4; 2013–5; 2014–3). Arī šogad Latvijā ir vairāki grūtnieču un dzemdētāju nāves gadījumi. Mums ir Eiropas līderpozīcijas mirstībā ar onkoloģiskajām slimībām, ar sirds un asinsvadu slimībām, ar diabētu. Bet tad, kad kāds prasa– ko Guntis paveicis cīņā ar šo traģisko situāciju (kāpēc solītais „zaļais koridors” onkoloģiskajiem slimniekiem pārvērties par „melno taku”), mēs pretī saņemam vētrainu cīņu ar enerģijas dzērieniem vai 2 litru alus pudelēm. Starp citu, tikai 4% Latvijas bērnu regulāri dzer enerģijas dzērienus, bet vairāk nekā 30%– alkoholu. Bet nudien neesmu dzirdējis, ka cīņa ar pudeles izmēru korelētu ar cīņu pret bērnu alkoholismu.

Dempingojot uz medicīnas personāla algu un pašu pacientu rēķina, Guntis Belēvičs uztur mītu, ka joprojām Latvijas medicīnā viss ir „all included” kā Turcijas kūrortā. Kopš padomju laikiem cilvēku galvās dzīvo mīts par iespēju par velti vai pusvelti saņemt labākā speciālista palīdzību, proti, nopirkt par 12 kapeikām nopirkt maizes kukulīti, kura pašizmaksa ir rublis.

Bet atgriezīšos pie mirušajām dzemdētājām un grūtniecēm. Pēc viedām Veselības ministrijas norādēm tās padotībā esošā Veselības inspekcija nolēmusi sarīkot paraugprāvu ārstei, pēc kuras pieņemtām dzemdībām pērnruden gāja bojā nule dzemdējusī sieviete. Neiedziļinoties slimībā, komplikācijā, slimnīcas nodrošinājumā, personālsastāvā, par biedinājumu citiem kolēģiem šai ārstei, ministraprāt, uzreiz jāatņem sertifikāts, jāaizliedz strādāt, jānoķengā presē un televīzijā, visādi jāpazemo, bet beigu beigās jāiespundē cietumā.

Es tiešām nesaprotu tos kolēģus, kas pēc šādas ministrijas rīcības paliks strādāt dzemdību nodaļās, nevis pāries darbā uz privātpraksēm. Darbs dzemdību nodaļā nozīmē milzu atbildību par minimālu samaksu. Es aicināšu kolēģus iet no šī darba prom, līdz Guntis Belēvičs neradīs iespējas normāli par darbu un virsstundām samaksāt, kā arī apdrošināt profesionālos riskus.

Katru gadu uz valsts varas un sabiedrības (kura šādu Gunti Belēviču ievēl un akceptē viņa rīcību) sirdsapziņas  ir tūkstošiem, desmitiem tūkstošu sāpēs, mokās, smakšanā priekšlaicīgi mirušo vai ilgstoši nepietiekamu veselības aprūpi saņēmušu līdzpilsoņu. Uz varas sirdsapziņas paliek cilvēku mokas, kuri nespēj nopirkt nepieciešamās zāles, nepagūst rindā sagaidīt nepieciešamos izmeklējumus, kam novēloti diagnosticē ļaundabīgos audzējus un citas slimības. Sabiedrība ir slima, jo akceptē veselības aprūpei atvēlētos 2,9% no kopprodukta.

Valsts vara un sabiedrība (nereti neapzināti) ārstiem ar kvotām, administratīvās un krimināltiesiskās (Gunta Belēviča valdīšanas laikā)  atbildības palīdzību mēģina uzgrūst atbildību par nesakārtoto sistēmu, nepietiekamo finansējumu, nepieejamo veselības aprūpi, utt. Bet ārsti un medmāsas donkihotiski par pusvelti turpina aprūpēt pacientus. Kāpēc? Varbūt tomēr labāk visiem braukt strādāt uz ārzemēm, kur sabiedrība zināšanas novērtē?

Katru dienu presē vai internetā redzams, lasāms kāda ārsta nomelnojums (nu kaut vai vārdā, uzvārdā nosaukts un noķengāts izcils bērnu ārsts, kurš ar savu 16 gadus veco pacienti it kā runājis latviski, nevis krieviski. Patiesībā ārsts visu izmeklēšanu un visu tālāko komunikāciju veica krieviski, bet māte, kas aprakstīja savu izpratni par notikumiem sociālajās saitēs, līdz šim ar ārstu pat nav runājusi. Krievu valodā rakstošie mēdiji nezināmu iemeslu dēļ slimo meiteni nosauca par invalīdi, kas šajā vecumā tiek sāpīgi uztverts). Ārsts ir neaizsargāts pret pacienta, viņu piederīgo, bet īpaši– mēdiju apgalvojumiem par kāda konkrēta pacienta ārstniecības procesu, par it kā nodarīto kaitējumu pacienta veselībai vai pašcieņai. Ārstu drīkst publiski apvainot, bet viņam nav tiesību publiski aizstāvēties, to liedz likumdošana (Ārstniecības, Pacienta tiesību un Fizisko personu datu aizsardzības likumi).

Bet Guntis Belēvičs rosās. Pērn zāļu tirdzniecībai valstī beidzot ir liela izaugsme, diža peļņa (tiesa, zāles pretēji solītajam nav kļuvušas lētākas).

Guntim ir plāns, tiesa šo plānu neviens nav redzējis lasāmā formā uz papīra uzliktu. Gunta plāna sinonīms ir solījumi, bet tad, kad Guntis sola, viņš ir skaistākais, gudrākais un viedākais politiķis, kāds jebkad jebko ir solījis. Atcerieties– pirms pusotra mēneša Guntis Belēvičs apsolīja, ka 2019. gadā visiem ārstiem būs vismaz 1630 eiro liela alga. Kāds Belēviča atbalstītājs bija veicis aprēķinu, ka pildot šo solījumu, ministrs pacels algu katru mēnesi par 30 eiro. Jau šomēnes katram ārstam vajadzētu saņemt par 30 eiro, bet nākam mēnes – 60 eiro vairāk. Bet Guntis tik sola, sola un par katru solījumu sevi vairāk mīl.

Labi, ka Guntim Belēvičam tagad ir arī Artusa Kaimiņa suņubūdā dāvātais spogulis. Guntis ik brīdi var ieskatīties šajā spogulī, un no tā viņam ar mīlestības pilnu skatu pretī raugās visu laiku skaistākais, gudrākais un viedākais ministrs Latvijā un Eiropā. Mārim Kučinskim vajadzētu izdalīt naudu, lai ar spoguļiem varētu noklāt visas Veselības ministra kabineta sienas, tad ministrs varētu visu laiku tīksmināties un viņam nevajadzētu tērēt laiku, noņemot lauku slimnīcām naudu. Starp citu– vai atcerieties– vēl mēnesi atpakaļ šis pats Guntis Belēvičs ņēmās ministru kabineta noteikumu kārtā sūtīt uz lauku slimnīcām rezidentus un rezidentūru nule beigušos ārstus, bet jau pēc neilga laika tieši šīm lauku slimnīcām noņēma finansējumu, lai tās nudien nevienu jaunu ārstu darbā nevarētu angažēt.

Gunti Belēvič! Lūdzu, brauc pie saviem briežiem, ļauj cilvēkiem izdzīvot, ārstiem strādāt!

* pēc katra mana pārdomu raksta Guntis Belēvičs steidz pie advokāta, lai sūdzētu mani prokuratūrā, paģērot mani atsaukt nepatiesas un Gunta cieņu aizskarošas ziņas. Es ceru, ka Guntis neliks kā nepatiesu ziņu atsaukt manu viedokli, ka „Guntim ir pauti”.

Bez tam, kā redzam videosižetā, savām vakariņām Guntis briedim nogriezis arī krāniņu. Vai tiešām briedis vēlējās pamērīties?

 

** šīs pārdomas ir ievietotas tikai manā virtuālajā dienasgrāmatā „www.apinis.lv” ar vēlmi kādreiz– pēc daudziem gadiem pašam tās pārlasīt. Nevienam citam neiesaku šīs pārdomas lasīt. Ja Jūsu rīcībā šis teksts nonācis citādā veidā, tas nav noticis ar manu vēlmi, atbalstu vai svētību. www.apinis.lv ir mans privātums, proti, publicistika un viedoklis. Ja kāds pēkšņi šo viedokli ir izlasījis un grib ar to iepazīstināt vēl kādu, nosūtot ziņu e-pastā, iesaku rūpīgi apsvērt visus „par” un „pret” pirms šādu e-pastu sūtīt.

 

Pēteris Apinis