Neatkarīgajai avīzei manā personā ir interese uzzināt, kādēļ, apkarojot smēķēšanas netikumu, esat rosinājis apkarot arī kiosku un preses biznesu.
Uzturēt preses biznesu ar tabakas dūmiem ir tas pats, kas kasīt olas ar kāju. Vienkārši– tabakas industrija ir Latvijas ekonomikas bēda un posts.
Smēķēšana ir sabiedrības veselības problēma Nr. 1. Latvijā, kas katru gadu paņem 20 000 Latvijas iedzīvotāju dzīvību.
No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas.
Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem. Katrs otrais mežu ugunsgrēks ir nomesta nenodzēsta izsmēķa radīts.
Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, tas ir gandrīz tikpat, cik valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Liela daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.
Smēķētājs gadā nokūpina 400–1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas un no viņa ģimenes budžeta.
Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas.
Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.
Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir no nodokļu maksātāju nudas. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu– smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Bez tam smēķētājs pamanas darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.
Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Tās notiek, jo uzmanība tiek novērsta aizsmēķēšanai. Latvijā šādas statistikas šobrīd nav, bet nav pamata uzskatīt, ka Latvijas smēķējošs autovadītājs ar kaut ko atšķirtos no smēķējoša autovadītāja ES.
Lai novērstu no visa smēķēšanas posma uzmanību, tabakas industrija apelē pie nabaga kioska īpašnieka biznesa, jo lūk nevarēs viņš izdzīvot un presi pārdot, ja nebūs cigaretes. Lielākā daļa bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam atzīst, ka cigaretes iegādājas vai nu Narvesen kioskos no jauniešiem– pārdevējiem, vai pusaizslēgtos kioskos, kur pārdevēja nevar noteikt vecumu, uzprasīt uzrādīt dokumentu utt. Cigarešu vispārēja un nekontrolēta tirdzniecība ir genocīds pret tautu– 40% Latvijas bērni un jaunieši smēķē, slimo, kļūst impotenti, bet vēlāk agri nomirst ar vēzi vai infarktu.
Jaunākie komentāri