Intervija ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentu Pēteri Apini
Ko Jūs saprotat ar jēdzienu „Veselība?”
Klasiski veselība ir slimību neesamība, fiziska un garīga labsajūta. Valstij un pašvaldībai vispār ir tikai divas nozīmīgas funkcijas– pagarināt iedzīvotāju mūžu un nodrošināt šīs dzīves kvalitāti. Un es kā ārsts šo dzīves kvalitāti saprotu tikai un vienīgi kā veselību. Līdz ar to mēs varam paraudzīties plašāk uz jautājumu „pašvaldības rūpes par iedzīvotāju veselību”. Nozīmīgākās rūpes par iedzīvotāju veselību ir iespējas katram bērnam sportot un peldēt.
Vai tad ar veselības jēdzienu Jūs nedomājat slimnīcu, poliklīniku, pieejamību ārstam?
Protams, medicīnai ir ļoti nozīmīga loma veselības saglabāšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Tomēr galvenais ir rūpes par veselības saglabāšanu. Un te nu ventspilnieki Latvijas mērogā ir vienkārši apskaužami. Tik lielas iespējas skriet, braukt ar velosipēdu, peldēt, nūjot, ziemā slēpot– nav nevienam citam Latvijas novadam vai pilsētai. Manuprāt Ventspils dome būtu pelnījusi valsts vai pat Eiropas mēroga atzinību tieši kā veselības pilsēta.
Eiropā taču ir veselības pilsētu kustība
Tā ir birokratizēta struktūra, kur būtiskais ir aizpildīt papīrus. Latvijā formāli veselības pilsēta ir Jūrmala. Varam salīdzināt Ventspils veloceliņus un vienīgo veloceliņu, kas savieno Rīgu ar Jūrmalu un ar savām bedrēm ir ekstrēmā sporta nodarbe. Varam salīdzināt– cik ērti piekļūt tīrai (Zilā karoga) jūrai ir Ventspilī, bet kā kāpas tiek noplucinātas Jūrmalā. Jūrmalā Raga kāpas gājēju koka taka neremontēta, toties katru dienu tiek izrakātas un slikti aizlāpītas ielas– visi Krievijas „investori” tūlīt pie savām jauniegūtajām mājām velk elektrību, ūdeni, gāzi, sarakājot ielas tā, ka braukšana Jūrmalā ir katastrofāla. Nemaz nerunājot par atkritumu saimniecību, kas Jūrmalu padara par vienu no valsts netīrākajām pilsētām.
Kāpēc tas tā ir?
Es, protams, nepretendēju uz politikas eksperta lomu, bet manuprāt atšķirība ir pilsētas vadībā. Jūrmalā piecpadsmit deputāti ir no 11 partijām, un tad nu savā starpā ķīvējas, rausta budžetu, dod nepamatotas budžeta atlaides, bet reāli neko nedara. Jūrmalā mēri mainās vidēji divas reizes gadā un šobrīd Visockis lāga nesaprot– kas ir viņa kā mēra uzdevumi. Vienkārši nav komandas– nav stratēģijas, nav kopīga redzējuma. Rodas iespaids, ka visi Jūrmalas deputāti nolēmuši kaut ko saraust dažu gadu laikā, neko nedarot. Ir diezgan labi redzams, ka Latvijā attīstās tikai tās pilsētas, kurās kādai partijai ir mažoritāte un iespējams izveidot komandu. Domāju, ka nevienai Latvijas pilsētai nav tik profesionālas vadības komandas kā Ventspilij.
Izklausās, ka Jūs esat pret pilsētu domes demokrātisku daudzpartiju sistēmu.
Pasarg Dievs, es mīlu un cienu demokrātiju. Bet arī demokrātiskā sistēmā ir iespējams veidot sistēmu, kad pašvaldība darbojas kā komanda, nevis bars. Es izvēlētos tikai sarakstu, kas izskatās pēc komandas. Es taču skaidri pateicu– te nav nekādas reklāmas.
Atgriezīsimies pie slimnīcas. Jūs šogad rīkojāt konkursu „Gada balva medicīnā”, kā viens no pretendentiem uz labāko slimnīcu bija Ventspils slimnīca, tomēr tā neuzvarēja. Kāpēc tā?
Ārstu biedrība organizēja, bet kritērijus noteica Veselības ministrija. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka reāli Latvijā uz labākās slimnīcas godu var pretendēt Liepāja un Ventspils– vienkārši citām nav tādas skaidras attīstības stratēģijas un perfektas rīcības. Un Veselības ministrija kritērijos lielāko lomu ielika daudziem profiliem. Šajā jomā Liepājai kā lielākai slimnīcai ir priekšrocības. Pie kam ministrija šobrīd visai aktīvi lobē invazīvo kardioloģiju, kas Liepājā šobrīd reāli plaukst. Saskaitot punktus izrādījās, ka Liepāja nedaudz apsteidz Ventspili, bet cik es pazīstu Ventspils dakterus, viņi taču paši zina, ka ir labākie.
Patiesībā man žēl, ka Ventspils savulaik atlaida uz Liepāju bijušo Ārstu biedrības prezidentu, anesteziologu un reanimatologu Ivaru Krastiņu. Manuprāt, Ivars ir viena no lielākajām kapacitātēm valstī.
Kas Jums visvairāk patīk Ventspils slimnīcā?
Protams, intensīvās terapijas nodaļa. Risinājums perfekts, aparatūra izcila, kolēģi zinošāki nekā Rīgā, atmosfēra cilvēcīga. Desmit punkti desmit baļļu sistēmā. Gods pilsētas un slimnīcas vadībai par šo veikumu.
Kas Jūs pašu saista Ventspilī?
Mēdzu apmeklēt Ventspili, piedaloties pusmaratonā un nūjošanas pasākumā. Šogad Venstpils novadā rīkosim „Kāpas” orientēšanās daudzdienas ar 2000 dalībniekiem. Domāju, ka katra pilsēta apskaustu tādu sporta dzīves organizāciju, kādu to nostādījuši Daina Paipala un Uldis Boitmanis. Tiesa, agrāk sanāca atbraukt uzspēlēt veterānu līgā basketbolu, bet tagad ventiņi kļuvuši veci vai kleini un komandu nepiesaka. Varbūt veterānu komandai nav naudas? Bet patīkami bija Ventspils olimpiskajā centrā pagrūstīties zem groza.
Jaunākie komentāri