Ārsts Pēteris Apinis sāk atbildēt uz daudziem simtiem viņam facebookā iesūtītajiem jautājumiem. Diemžēl katra atbilde nozīmē pārlasīt kaudzi rakstus un prasa dažas stundas. Šis konkrētais raksts galvenokārt balstās uz Amerikas Ārstu asociācijas žurnāla (JAMA) publikācijām ar laipnu izdevēju atļauju

Kāpēc amerikāņi pacientiem ar aizdomām uz Covid–19 liek gulēt uz vēdera?

No koronavīrusa SARS–CoV–2 izraisītās slimības Covid–19 vidēji smagām, smagām un ļoti smagām formām ir izārstējušies vairāk nekā miljons cilvēku pasaulē. Šādam virsrakstam būtu jāgaida mūs interneta portālā. Latvijā interneta portālus rotā vaidim, ka atkal kāds polimorbīds, hronisks slimnieks ir nomiris, vīrusam blakusstāvot. 

Miljons dzīvību ir izglābusi anesteziologu/reanimatologu veiktā simptomātiska ārstēšana (skābeklis, skābju– bāzu līdzsvara uzturēšana, šķidrums, jonu līmeņa uzturēšana), skābekļa terapija, pretvīrusa zāles, kā arī savlaicīga un adekvāta ventilācija. Patiesībā šīs dzīvības glābusi ārstu pieredze, ārstējot citu vīrusu izraisītas slimības, citas izcelsmes plaušu karsoņus, akūtus respiratorus sindromus un sepsi. Dienu no dienas pieaug mūsu zināšanas par Covid–19, pieredze un ārstēšanas iespējas. Dienu no dienas uzlabojas ļoti smagu pacientu ārstēšanas rezultāti. Pacienti, kas vēl divus mēnešus atpakaļ Itālijā tiktu atzīti par neglābjamiem, šodien ASV tiek uzskatīti par personām bez nāves riska. 

Visai negaidīti atklājies aprūpes princips, kas ļauj smagi slimiem pacientiem uzlabot izdzīvošanas prognozi – guldināšana uz vēdera. 

Jau janvārī un februārī Ķīnas, Uhaņas ārstu ziņojumos parādījās atziņa, ka ventilējami slimnieki jāgulda uz vēdera – tas ļāva ievērojami uzlabot ārstēšanas rādītājus. Vēlāk ASV, īpaši Ņujorkā un Čikāgā, pacientus uz vēdera sāka guldīt arī tad, kad pacientam vienkārši pietrūka skābekļa, bet intubācija vēl nebija nepieciešama.

Guļot uz muguras diafragmai uzguļas vēdera orgāni, diafragma tiek ievērojami mazāk iesaistīta elpošanā. Guļot uz vēdera, lielākā daļa plaušu atveras vairāk un piedalās gāzu apmaiņā, palielinas plaušu tilpums, izventilējas sastrēgumi.

Kaut PVO un mūsu pašu SPKC speciālisti Covid–19 diagnostikā un monitoringā paļaujas uz termometru, mans ieteikums ir – turiet mājās pulsoksimetru. Tas ir vienkāršs, salīdzinoši lēts (internetā pieejams pa 20–30 eiro) aparāts, ko kā uzpirksteni uzliek uz pirksta, un tas netieši nosaka asiņu piepildījumu ar skābekli. Mēs to saucam par skābekļa saturāciju. 

Normā skābekļa saturācija jauniem cilvēkiem ir 99–100% (arī man), vecākiem cilvēkiem 95–100%. Ja skābekļa saturācija ir zem 90%, ir iemesls doties uz slimnīcu – ja skābekļa asinīs ir maz, smadzenēm un sirdij skābekļa nepietiek. 

Mani Āzijas kolēģi iesaka iegadāties aparātiņu, kas no atmosfēras gaisa atdala skābekli, un ļauj mājas apstākļos ļaut ieelpot gaisu ar augstāku skābekļa koncentrāciju (nezinu, vai Latvijā iegādājami). Ķīnā, Taivānā un Singapūrā šobrīd katrā mājsaimniecībā ir iegādāts tieši šāds aparāts, kas palielina skābekļa koncentrāciju ieelpojamā gaisā, kurš nebfraucot uz slimnīcu, paša mājās ļauj elpot ar skābekli bagātinātu gaisu ļauj caur degunā ieliktu kanili. Tieši šis aparāts esot šobrīd visvairāk papildus ražotā un pirktā prece Āzijā. Otrā vietā esot iepriekš minētais pulsoksimetrs.  

Šobrīd Āzijas valstīs tas ir algoritms – ja kādam ir aizdomas par Covid–19, viņam jābūt pie rokas pulsoksimetram. Ja skābekļa saturācija asinīs krītas (skābekļa saturācijas precizēšanai tiek ieteikta arī ātra 6 minūšu pastaiga), cilvēkam skābekli jāpievada vairāk, skābekli paņemot no gaisa ar speciāla aparāta palīdzību. 

Atgriezīsimies pie Covid–19 īpašā atklājuma – gulēšanas uz vēdera. Amerikāņu ārsti intubācijas skaitu ļoti smagiem pacientiem ir samazinājuši 2 vai pat 3 reizes, savlaicīgi pacientus ar zemāku skābekļa saturāciju asinīs (pulsoksimetrs uzrāda skaitli mazāku par 92%) guldot uz vēdera. Patiesībā amerikāņi visus smagos Covid–19 pacientus slimnīcā laiku pa laikam pagriež gulēt uz vēdera, vairāk ļauj gulēt uz sāniem, bet neļauj gulēt uz muguras. Pirmā klīnika, kas šo algoritmu pārvērta par normu, bija Linkolna Medicīnas centrs Bronksā, Ņujorkā. Centra vadītājs Nikolass Kaputo 22. aprīlī publicēja pētījumu ar apskaužami labiem rezultātiem. Kaputo ziņoja, „ka tas ir veids, kā nopirkt laiku dažiem pacientiem. Citiem pacientiem tas ir veids, kā novērst intubāciju, jo mēs labi zinām: ja pacients tiek intubēts, iespējas sliktam iznākumam mirstības ziņā ir ap 50 procentiem”

Secinājumi:

• jebkuram, kas saslimst ar Covid–19, jādomā par skābekļa apmaiņu plaušās. Vienkāršākā un labākā metode monitoringam ir uzlikt uz pirksta pusloksimetru. Ja asins apskābļošanās samazinās par 5% no iepriekšējiem rādītājiem vai nokrīt zemāk par 90–92%, jāsauc NMPD brigāde. Zināms risinājums ir aparāts, kas no gaisa palielina skābekļa koncentrāciju ieelpojamā gaisā. Lielāko drošību cilvēkam nodrošina nevis termometrs un mobilais telefons, bet daži lēti elpošanu monitorējoši un veicinoši aparāti;

• reanimācijas nodaļā pacients iespējami daudz jāgulda uz vēdera, jo tas ļauj uzlabot plaušu ventilācijas funkciju un iespējami ilgi izvairīties no intubācijas;

• kamēr cilvēks nav saslimis ar Covid–19, viņam ir iespējas iemācīties gulēt uz vēdera. Slimības gadījumā būs vajadzīgās iemaņas; 

• guļot uz vēdera, galva jātur gan uz labo, gan kreiso pusi (šī atziņa nāk no Ķīnas pētnieku publikācijām). Šo algoritmu īsti nemāku izskaidrot, bet ķīnieši to pamato ar savu tradicionālo medicīnu, apmēram tā, ka cilvēks savērpjas spirālē uz vienu vai otru pusi, bet vienā virzienā vērpties nav pareizi.