Latvijas iedzīvotāji uzturbagātinātājus lieto daudz par daudz, uzticoties reklāmām un nekonsultējoties ar ārstiem. Šie izturbagātinātāji nereti iepakoti līdzīgi zālēm, taču atšķirība ir būtiska– medikamentu ražotāji spiesti veikt tūkstošiem pētījumu, lai pierādītu sava produkta efektivitāti, uzturbagātinātāja ražotāji parasti iztiek ar slavinošu publikāciju nezināmā žurnālā vai interneta portālā. Medikamentus reģistrē Zāļu valsts aģentūra atbilstoši Eiropas zāļu direktīvām, uzturbagātinātājus Pārtikas un veterinārais departaments– kā pārtiku.
Literatūrā var atrast pierādāmu labumu tikai diviem uzturbagātinātājiem– zivju eļļai vecākiem cilvēkiem un folijskābei grūtniecības laikā. Nav ne mazākā iemesla izmest naudu par polivitamīniem vai nopļauta Alpu zālāja kapsulai. Veselībai nepalīdz neviena no ķīmiski aktīvām vielām, kas zem dažādiem nosaukumiem un smalkiem mārketinga knifiem tiek reklāmēti televīzijā, radio, bet īpaši specifiskos portālos, īpaši, ja tiek skaļi deklarēts, ka šis produkts uzlabo imunitāti. Ja anotācijā teikts, ka produkts palīdz pret visām kaitēm, tad varam būt droši– nepalīdz ne pret vienu. Patiesībā jau stāsts par uzturbagātinātājiem ir stāsts par maldinošu komercpraksi, uztura bagātinātājiem piedēvējot īpašības, kas tiem nepiemīt, sniedzot nepierādītu, nepatiesu informāciju par to, ka produkts novērš, ārstē vai palīdz ārstēt noteiktas slimības.
Nelaime bieži vien tajā, ka patērētāji reklāmu iespaidā, uzturbagātinātājus uztver kā dabīgus produktus un lieto tos kopā ar recepšu un bezrecepšu medikamentiem. Šīs kombinācijas nereti ir bīstamas.
Jaunākie komentāri