Ārsts ir sabiedrības skolotājs. Īpaši jau tāpēc, ka skolotājiem vispār neļauj mācīt veselības mācību. Vēl trakāk – papildus sociālajām zinībām, papildus ētikai, sabiedrības mācībai būs arī dzīvesziņas mācība, kuras programmu izstrādā nevienam nezināms sabiedrisks grupējums, kas saistīts ar vienu Saeimā un valdībā pārstāvētu partiju. Saeimas aktīvākie deputāti veselības mācību uztver tikai un vienīgi kā Prezervatīvu mācību un visu diskusiju ietver jautājumu lokā – kāpēc nevajag veikt abortus.
Diemžēl veselīgs dzīvesveids, primāra un sekundāra profilakse nav arī Veselības ministrijas prioritāte. Veselības ministrija gan nosauca 2014. gadu par Ģimenes gadu, bet vienīgā aktivitāte šajā jomā bija nejēdzīga, tukša dokumenta – Primārās veselības aprūpes plāna 2014.–2016. gadam – izstrāde. Protams, ģimenes ārstu asociācijām bija iebildes, kas netika ņemtas vērā. Aprīlī šajā sakarā notika neliels pārpratums, ja ne apzināta maldināšana – 14. aprīlī visiem interesentiem, proti, ģimenes ārstu asociācijām, māsu asociācijām un speciālistiem tika nosūtīta vēstule, ka projekta izskatīšana MK atlikta par divām nedēļām. Tas tika paziņots arī Veselības ministrijas mājaslapā. Gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, gan Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kas bija gatavojušās sūtīt priekšstāvjus uz Ministru kabinetu ar iebildumiem un argumentiem, priecīgi gaidīja – kad nu ministrija aicinās neskaidros jautājumus saskaņot. Savukārt 15. aprīlī Veselības ministrija jau paziņoja, ka Veselības ministrijas izstrādātais Primārās veselības aprūpes attīstības plāns 2014.–2016. gadam pieņemts. Kaut bezjēdzīgāka un tukšāka dokumenta vēl nav bijis. Ģimenes ārstu asociācijas satraucās un pieprasīja Ingrīdas Circenes demisiju. Vismaz formāli mēs varam uzskatīt, ka demisija prasīta prevencijas, profilakses vai primārās aprūpes sakarā.
Visai labi zināms, ka ārsts smēķētājs reti iesaka atmest smēķēšanu pacientam un rezultāts ir tuvu nullei. Medicīnā princips “skaties uz mani un nedari kā es” nestrādā. Pagrūti ar sportošanas vai kustības ieteikumu veicas ārstiem, kam pašiem ķermeņa masas indekss varētu prasīt ievērojamu uzlabojumu. Kā lai iesaka sportot, ja pats sporto tikai pie šaha vai kāršu galda…
Latvijas Ārstu biedrība jau pērn augustā veica aptauju un noskaidroja, vai mūsu kolēģiem ir lieks svars, vai viņi paši sporto (skat. 1. un 2. attēlu), vai iesaka novājēt saviem pacientiem, vai iesaka pacientiem nodarboties ar sportu. Pozitīvā ziņa – Latvijas ārsti ar sportu nodarbojas ievērojami vairāk nekā vidējais Latvijas iedzīvotājs, ir relatīvi tievāki un arī iesaka pacientiem nodarboties ar sportu un ievērot diētu. Problēma tāda, ka līdzīgās pacientu aptaujās divreiz mazāk pacientu atceras, ka ārsts viņiem jelkad būtu ieteicis sportot. Patiesībā tikai sportiski aktīvs ārsts iesaka sportot tuklam pacientam.
Jūs jautāsiet – kāpēc es tik uzkrītoši lietoju jēdzienu sportot, nevis, teiksim, vingrot vai veikt fiziskas aktivitātes. Vispirms jau tāpēc, ka šis ieteikums vingrot (tajā versijā, kā to saprot pacients, – rīta rosme ar hantelēm) ir bezjēdzīgs. Pēc šāda ieteikuma neviens savu dzīvesveidu vēl nav mainījis. Fiziskas aktivitātes lielākoties pacients uztver kā to kompleksu, ko viņš jau dara, – veic pastaigu ar ratiņiem pa lielveikalu Rimi, izved pagalmā suni vai nēsā pilnu terīni ar zupu no virtuves uz ēdamistabu. Vārdu sakot, ieteikums nodarboties ar fiziskām aktivitātēm nesasniedz mērķi. Vērojot Latvijas iedzīvotājus, mērķi sasniedz ieteikums gatavoties un piedalīties Nordea maratonā Rīga, braukt uz darbu ar velosipēdu, kāpt pa kāpnēm, nevis lietot liftu, kā arī, un tas ir būtiski, – sportot.
Sports ir tik būtisks, jo tas:
(i) palīdz cilvēkiem sasniegt un uzturēt normālu svaru;
(ii) samazina stresu, trauksmi un depresiju;
(iii) veido un uztur skeleta un muskuļu sistēmu – veselīgus kaulus, muskuļus un locītavas;
(iv) palielina enerģijas līmeni;
(v) uzlabo miega kvalitāti.
Turklāt nodarbības ar sportu samazina risku:
(i) mirt no sirds slimībām un insulta;
(ii) paaugstināties holesterīna līmenim, asins-spiedienam, veidoties cukura diabētam;
(iii) aptaukoties;
(iv) saslimt ar osteoporozi – vingrojumi būvē spēcīgus kaulus un muskuļus.
Patiesībā to, ka sports un kustības ir ļoti nepieciešama ikdienas sastāvdaļa, saprot arī mūsu pacients. Kāpēc tad vidējais latvietis ir tik mazkustīgs? Viņam ir savi argumenti pret kustībām:
(i) man ir garlaicīgi!
(ii) man nav laika!
(iii) vingrošana ir biedējoša!
(iv) esmu tik noguris!
(v) es taču nezinu, ko darīt!
(vi) man taču ir jārūpējas par ģimeni!
(vii) man tas nepatīk!
Pasaules Veselības organizācija iesaka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm trīs reizes nedēļā intensīvi 40 minūtes vai piecas reizes nedēļā mazāk intensīvi 30 minūtes, šajās sporta nodarbībās nodedzinot 300 kcal. Te nu kļūst skaidrs, ka ar ieteikto pusstundu būs par maz. 300 kcal mēs varētu zaudēt ar šādām kustībām:
(i) volejbols, spēlējot aplī pludmalē 80 min;
(ii) izjāde ar zirgu – 60 min;
(iii) ātra iešana 1 km/10 minūtēs – 60 min;
(iv) puķu un krūmu stādīšana – 60 min;
(v) ravēšana – 52 min;
(vi) enerģiskas rotaļas ar bērniem – 48 min;
(vii) teniss – 35 min;
(viii) riteņbraukšana 20 km stundā – 30 min;
(ix) skriešana 6 km stundā – 24 min;
(x) lēkšana ar lecamauklu (bez apstājas) – 20 min.
Ar stipru gribasspēku vien nepietiek, lai vairāk vingrinātos, bet mazāk ēstu. Reti kuram ir tik dzelžaina apņēmība, lai pēc intensīva treniņa iztiktu ar dārzeņu salātiem – lielākā daļa ķeras pie kalorijām bagātākas maltītes. Tā organismā nonāk nevajadzīgi daudz kaloriju, un līdz ar to palielinās ķermeņa svars. Ja vēlies nevis sportu, bet ar mierīgām fiziskām aktivitātēm samazināt svaru, pirmais aktivitātes lielums ir 10 000 soļu dienā (10 km ātras iešanas vai skriešanas) vai analogs riteņbraukšanā 36–40 km, peldēšanā 2,2–2,8 km, slēpošanā 25–30 km. Patiesībā šāda slodze uzskatāma par sportu. Sports, nevis tikai fiziskās aktivitātes padara cilvēku veselīgu.
Sports ir mācību, treniņa nodarbību, sacensību un pašdarbības organizācijas sistēma. Sporta mērķis līdz ar veselības nostiprināšanu un vispusīgu cilvēka fizisko attīstību ir augstu rezultātu un uzvaru sasniegšana sacensībās.
Motivēsim nodarboties ar sportu sākumā sevi, tad pacientus!
Lai nodarbotos ar sportu, vajadzīga motivācija. Sameklēsim argumentus, kāpēc mums pašiem kļūt par sporta kā veselības faniem. Mēģināsim atrast argumentus neatbrīvot bērnus no sporta stundām, bet ieteikt viņiem daudz vairāk nodarboties ar sportu, tostarp sporta skolās un ārpusskolas interešu grupās.
Kā primāras profilakses līdzeklis sports ir aktuāls visā populācijā, kad sports pagarina dzīves ilgumu, samazina saslimstību, samazina atkarību no hroniskām slimībām, palielina darba ražīgumu un ievērojami palīdz vispārējai ekonomiskai un sociālai valsts attīstībai. Kā terciāru profilaksi sportu mēs saprotam kā rehabilitācijas pasākumu kompleksa sastāvdaļu veiksmīgi ārstētu pacientu atlabšanas procesā.
Pierādījumi liecina, ka tie, kas nodarbojas ar sportu, ievērojami retāk slimo ar resnās zarnas un krūts vēzi nekā nesportisti.
Moderna izpratne par sportu – sacensības visa mūža garumā. Tas nozīmē – sacensties ar sev līdzīgas sagatavotības un fizioloģiskas aktivitātes cilvēkiem. Bērniem jāsacenšas ar bērniem, atlētiem ar atlētiem, bet veterāniem ar veterāniem. Nācijas veselības garants ir vecāka gadagājuma ļaužu sports.
Ko mēs saprotam ar gudru sportošanu?
Lai sports sasniegtu savu mērķi – uzlabotu veselību –, tam jātrenē sirds un asinsvadu sistēma. Lai uzlabotu sirds un asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir treniņa kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu. Nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta muskulatūras. Jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā 60% muskuļu. Visvairāk muskuļu iesaistās akadēmiskajā airēšanā – 85%.
Nedrīkst būt treniņš bez sviedriem. Nav mērķtiecīgs treniņš bez anaerobas slodzes. Kustībām jābūt dinamiskām, un vienu kustību ciklam nevajadzētu būt īsākam par 3–5 minūtēm. Anaerobu līmeni parasti sasniedz ar kustību apjomu, kas sirdsdarbības frekvenci palielina līdz 0,7 x (220–vecums).
Būtisks ir treniņš ķermeņa torakālajai un vēdera daļai – jāpalielina krūšu daļas kustīgums, atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu. Jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi, lai uzlabotu vēdera dobuma orgānu darbību. Ja izvēlētais sporta veids nenoslogo vēdera, krūšu un muguras muskuļus pienācīgi, katrā treniņā pastiprināti jāveic šīs daļas muskuļu vingrinājumi. Nav iespējams sports ar mazāku treniņu biežumu kā 5 reizes nedēļā. Iesildīšanās un atsildīšanās ir būtiskas sporta sastāvdaļas. Vingrošana treniņa sākumdaļā vai pirms sacensībām un staipīšanās treniņa noslēgumā ir neatņemama sporta sastāvdaļa.
Ārsta ieteikumi ārstam, kas
dzīves pusceļā nolēmis sākt sportot
Vecs mediķu joks: ja tev ir 45 gadi, tu no rīta pamosties un tev nekas nesāp, tātad tu esi miris. Jums ir 45 un mazliet gadi, jūs vēlaties sākt sportot. Tātad man pienācis laiks jums, mans kolēģi, personiski dot padomus – sāksim sportot šodien:
(i) pārbaudīt savu veselību, īpaši, ja jums ir paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, lieks svars, cukura diabēts;
(ii) sportošanu sākt pakāpeniski, pakāpeniski palielinot treniņa ilgumu, bet tikai pēc tam biežumu un intensitāti;
(iii) labāk sportot tur, kur kādam par sportu un fiziskām aktivitātēm ir kaut kādas zināšanas, – sporta klubā, fitnesa studijā vai tautas sporta sacensībās;
(iv) labs treniņš prasa labu naktsmieru. Ja esat trenējies ar lielāku slodzi – ļaujiet organismam kādu atelpas brīdi ar mazāku slodzi – piemēram, nedēļu;
(v) nepārslogot sevi: sports vecāka gadagājuma cilvēkam ir prieks, nevis izsīkšanas iespēja. Labāk visu veikt ilgi un patīkami, nevis īslaicīgi un maksimālā režīmā. Nemēģiniet trenēties ar pulsu virs 150 reizēm minūtē;
(vi) sportošanai uz laiku metiet mieru, ja esat saaukstējies, – drudzis un gripa nav labākais laiks sportam;
(vii) sāpes ir organisma aizsargreakcija. Nelietojiet pretsāpju līdzekļus, lai sportotu, labāk mainiet sporta veidu – parasti locītavas nesāp peldot;
(viii) neaizmirstiet iesildīties un izstaipīt muskuļus un saites;
(ix) katram sporta veidam ir piemēroti apavi, kas ne tikai palīdz sasniegt labākus rezultātus, bet ļauj izvairīties no traumām;
(x) ievērojiet klimatiskos apstākļus. Aukstā laikā apģērbam ir jāsaglabā siltums. Karstā laikā samaziniet slodzi un lietojiet vairāk šķidruma. Smoga laikā neskrieniet pa pilsētas ielām;
(xi) lietojiet uzturā vairāk balastvielu. Sporta pasākumi nav paredzēti, lai pēc tiem pierītos. Neaizmirstiet sporta pasākumu laikā dzert ūdeni, lietojiet vairāk šķidruma. Alus nav sporta dzēriens;
(xii) sports vecumā ir nozīmīgs veselības veicinošs faktors. Sportot nekad nav par vēlu. Medikamentu lietošana gandrīz nekad nav kontrindikācija fiziskām aktivitātēm;
(xiii) mainiet savu sportisko nodarbību veidu – jums vairs nav jāsasniedz izcili rezultāti vienā sporta veidā, bet kustību dažādošana palīdz saglabāt jauneklīgu attieksmi pret sportu. Grupā sportot vienmēr ir jautrāk un patīkamāk;
(xiv) ja jums ir iespēja, trenējieties brīvā dabā. Nav labāka seguma skriešanai kā priežu meža sūnas!
Jūs pats sportojat.
Pie jums atnāk cilvēks, kas vēlas kļūt par olimpisko čempionu.
Ko ieteikt?
(i) Izvērtē savu fizisko sagatavotību!
Apskati olimpieti televizorā. Pieņem lēmumu – es varu to darīt, es varu būt tikpat labs un labāks! Notici, ka kērlingā tu vari kļūt par olimpisko čempionu. Ja tev lēmuma pieņemšanas brīdī vienā rokā ir lielā čipsu paka, bet otrā – lielā kolas pudele, atliec lēmuma pieņemšanu, līdz būsi rokas no šīm nejēdzībām atbrīvojis. Ja esi smēķētājs – atliec lēmuma pieņemšanu uz laiku, kad esi smēķēšanu atmetis!
(ii) Izvēlies savu sporta veidu!
Ja vēlies pa īstam sportot, tev tam būs jāatrod pietiekami daudz laika. Vajadzētu pietikt ar 10 000 treniņa un sacensību stundām desmit gadu laikā. Vidēji olimpietis ar savu sporta veidu ir nodarbojies 8 gadus, pirms pirmoreiz nokļūst olimpiādē.
Būtu vēlams ar izvēlēto sportu sākt nodarboties iespējami jaunākā vecumā. Mūsdienās tam gan ir atrunas – ja jaunietis pārlieku agri sāk nodarboties ar savu sporta veidu, viņš maksimumu sasniedz jau jaunieša vai juniora vecumā un var izdegt. Bērnam būtu jāsaņem iespējami pilnvērtīga fiziska sagatavotība katru dienu, bet īstais sports jāizvēlas pašam apzināti. Tas neattiecas uz peldēšanu, mākslas vingrošanu un dažiem citiem sporta veidiem, kur reālus panākumus parasti sasniedz par 18 gadiem jaunāki sportisti. Bet var būt labs sportists arī vecumā – Oskars Svāns šaušanā par olimpisko čempionu pirmoreiz kļuva 72 gadu vecumā.
Dažus sporta veidus nevajadzētu izvēlēties fizisko parametru dēļ. Ir visai mazas cerības par nacionālās izlases kandidāti kļūt 1,80 m garai vingrotājai un 1,55 m garai volejbolistei. Cilvēks ar redzes traucējumiem nesasniegs izcilību loka šaušanā.
Vēl vajadzētu parēķināt izvēlētā sporta veida popularitāti. Iespēja basketbolistam tikt uz olimpiskajām spēlēm un izcīnīt medaļas ir 1 : 454 870. Savukārt kļūt par jātnieku olimpiskajās spēlēs iespēja ir 1 : 67, bet izcīnīt medaļu 1 : 1580. Lielākās iespējas no Latvijas tikt uz olimpiskajām spēlēm ir modernajā pieccīņā, bet izcīnīt medaļas – bobslejā vai skeletonā.
Sporta veida izvēlei var būt arī citi kritēriji:
– vai šo sporta veidu rāda TV un apraksta visi nacionālie laikraksti un portāli?
– vai šis ir olimpiskais sporta veids, kam tiek apmēram 2 reizes lielāks valsts finansējums?
– vai šim sporta veidam ir pietiekami jaudīga nacionālā federācija, kas rūpējas par sportistiem?
– vai ir atbilstošas sporta bāzes un sagatavoti treneri?
– vai šim sporta veidam ir plaša tautas sporta daļa, kas augstas klases sportistu pārvērš par reklāmas manekenu attiecīgā sporta veida apģērbam un apaviem?
(iii) Sāc trenēties savā izvēlētajā sporta veidā katru dienu!
Jau sākot treniņus, tev vismaz trīs reizes nedēļā nāksies trenēties divas reizes dienā. Dari visu, lai paralēli šiem treniņiem darītu arī citas aktivitātes lokanības, spēka un izturības veicināšanai. Sāc ievērot savam sporta veidam atbilstošu diētu!
Visu laiku domā, kā treniņus padarīt daudzveidīgus, bet kustības, tehniku, formu – uzlabot.
(iv) Izvēlies treneri! Nepiedalies sacensībās bez trenera!
Pat ja esi pats labākais sportists savā jomā, nestrādā bez trenera. Treneris ir vajadzīgs, lai nodrošinātu motivāciju, atgriezenisko saiti, kritiku, redzētu visu, kas notiek sacensībās ārpus tava kā sportista redzesloka, pārstāvētu tevi sanāksmēs, kur tev sacensību laikā nav iespējams piedalīties.
(v) Nepārtrauc darbu un mācības!
Sporta nodarbības nozīmē tēriņus. Jebkurā pasaules valstī finansiāli izput 75% no vecākiem, kas savos bērnos redz olimpiskās cerības.
Tomēr ir iespējams atrast mācības skolās un augstskolās, kas atbalsta sportiskos centienus, un šīs skolas veiksmīgāk par pašu jauno sportistu piesaista valsts, pašvaldību un sponsoru līdzekļus.
Būtiski ir izvēlēties dzīvesveidu un darbu, kur pamatnodarbe – sports – tiek atbalstīta. Iespējami veiksmīgi var strādāt sportam piesaistītās nozarēs, piemēram, izplatot sporta inventāru, strādājot baseinā vai stadionā. Vēl labāk ir iekārtoties militārajā vai iekšlietu dienestā.
(vi) Tev ir sapnis, realizē šo sapni!
Holivudā ir teiciens – ja vēlies būt aktieris, tev nedrīkst būt plāns B. Vai tu pa īstam spēj noticēt olimpiskajam sapnim un visus dzīves sīkumus atlikt malā? Tas nozīmē sapnim pakļaut ēšanu, naktsmieru, atpūtu.
Būs dienas, kad tu treniņā un sacensībās būsi strādājis tik grūti, ka gribēsies vemt. Būs dienas, kad tu nevēlēsies piecelties no gultas, kur nu vēl mokoši trenēties, bet tu celsies un iesi uz treniņu.
(vii) Konkurē, sacenties, uzvari!
Tev vajag sacensību pieredzi – gan lokālās, kurās vari uzvarēt un sajust uzvaras garšu, gan tādās, kurās vari mācīties no saviem daudz pārākajiem konkurentiem. Optimālais ceļš tomēr ir novada, Latvijas, Baltijas, Eiropas sacensības, bet pēc tam gan olimpiskie riņķi.
(viii) Kontrolē savu dzīvi 24 stundas 7 dienas nedēļā
Viss, kas tiek darīts, nosaka progresu, sniegumu un panākumus. Tas prasa centību, neatlaidību, pacietību, garīgo stabilitāti un disciplīnu. Tev nāksies gulēt 8 stundas diennaktī, bet vislabāk, ja 1 no šīm stundām būs diendusa. Ķermenim vajag atpūtu pēc lielas slodzes.
(ix) Iegūsti finansējumu!
Finansējumu saņem tikai tie, kas ir pamanīti. Ja tu sacenties ar laiku, tavus rezultātus un finansējumu nosaka laiks. Ja tu sacenties ar citiem sportistiem tieši, izvēlies sacensības, kas tiek valstiski novērtētas, bet ir ar mazāku konkurenci, un uzvari tās (tipiski – Eiropas čempionātu sporta veidos, kur dominē citu kontinentu pārstāvji). Centies iekļūt Olimpiskajā vienībā.
(x) Izvirzi mērķus!
Izvirzi konkrētus, sasniedzamus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus! Mērķus nedrīkst diktēt ikdienišķi uzstādījumi “labi patrenējos” vai “strādāju katru dienu”. Mērķiem jābūt kvalitatīviem un kvantitatīviem. Ar savu sportā esošo konkurenci salāgo mērķus nedēļai, mēnesim, gadam.
Mērķus izvirzot, jāsaprot trīs lietas: no kurienes esmu sācis, kāds ir mans pašreizējais varējums, kurp doties.
(xi) Reāli novērtē sevi!
Pasaulē ir daudz labu sportistu. Visvairāk ir futbolistu un vieglatlētu. Tev nāksies salīdzināt sevi ar citiem, saprast – vai darbs ir ieguldījumu vērts, kāds bijis progress.
Salīdzināšana nozīmē fizisko veselību un labu garīgo veselību. Lielais sports bez labas garīgās veselības nav iespējams.
(x) Atļaujies pazaudēt savu sociālo dzīvi!
Olimpiskās spēles nav rīt. Varbūt tās ir pagājušas pirms dažām nedēļām. Aizmirsti piektdienas vakara ballīti! Aizmirsti svētdienas rīta nomidzi! Jāceļas un grūti jāstrādā. Šādā dienā šķiet, ka tas nav tā vērts.
Protams, tu vari padoties, iet atpakaļ uz krodziņu, ieliet alu un ar saviem neveselīgākajiem draugiem skatīties televizorā, kā hokeju spēlē citi – tie veiksmīgākie, tie, kas izturējuši.
(xi) Zini sāpes!
Sāpes nav jāmīl, bet ir jāpārzina, jāmāk pieciest, jāmāk no tām tikt vaļā. Nereti, palielinot slodzi, sāpes pāriet, tās noņem galvas smadzeņu neiromediatori – endorfīni, kas izdalās treniņa slodzes laikā.
Sportā jābūt uzmanīgiem. Sāpes ir sindroms, ko dažreiz drīkst noņemt, bet dažreiz sāpes liks pārtraukt slodzi. Nevajag kautrēties par sāpēm runāt ar sporta ārstu. Sāpju noņemšana ar medikamentiem sportā dažkārt ir saudzējoša manipulācija, jo novērš lielāku traumu, bet citreiz palielina traumas iespējamību.
(xii) Piedalies nacionālajā čempionātā!
Nacionālais čempionāts ir atslēga tālākai sportiskajai karjerai. Piedalies nacionālajā čempionātā arī tad, ja mēdz startēt daudz nozīmīgākās starptautiskās sacensībās.
(xiii) Klausi savu sporta ārstu!
Piedalies sporta medicīnas pētījumos! Tie palīdzēs precīzāk sastrukturēt slodzes, sacensības, kā arī novērsīs problēmas! Nelieto anaboliskus hormonālus līdzekļus un dopingvielas!
(xiv) Pierodi ceļot!
Starp sacensībām, augstkalnu un svešzemju nometnēm, apmeklējot dažādus mācību centrus, tev, iespējams, nāksies ceļot visu laiku. Tas nebūs izklaidējošs piedzīvojums, tu neredzēsi izcilas ainavas un labu arhitektūru. Lielākoties tavs ceļojums būs lidosta–lidosta–viesnīca–stadions vai sporta būve–viesnīca–stadions. Tu apceļosi visu pasauli, skatot tikai lielpilsētas pa transportlīdzekļa logu.
Neaizmirsti visās sacensībās, nometnēs, sporta forumos atpūsties! Sporta forumu šovi un naktsdzīve ir paredzēta skatītājiem.
(xv) Iztēlojies visu!
Neatņemama sastāvdaļa panākumu gūšanai olimpiskajās spēlēs vai citās lielās sacensībās ir vizualizēšana. Vizualizējot katru soli par procesu un to, kā tu veiksi savu sportisko kustību, ļauj tev tiešām to tā izdarīt. Vizualizējot katru centimetru – kā tu izvietosi katru sava ķermeņa daļu. Vizualizē savu uzvarētāja smaidu! Visa procesa vizualizēšana ir nomierinoša.
Atceries, ka katram ir vajadzīgs arī savs uzmundrinājums.
(xvi) Ieliec sportā sirdi!
Nav iespējams uzvarēt, ja nemīli to, ko dari. Sportisti ir vienādi, bet tikai viens uzvar. Reālie izcilības faktori ir pieredze, vēlmes, iespējas, ieradumi, apmācība un prakse. Pat, ja neesi dzimis labākais, sportā vari kļūt par labāko.
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri