Latvijas Ārstu biedrība kopā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica izpēti, lai noskaidrotu, cik daudz cukura un kofeīna ar dažādiem dzērieniem uzņem gan Latvijas bērni, gan pieaugušie. Pētījuma rezultātus un secinājumus saņēma visi ieinteresētie preses, televīzijas un radio pārstāvji, daļēji publicēja, tāpēc man atliek nedaudz paskatīties skaitļos un norādīt uz interesantākajiem secinājumiem. Šoreiz tikai par kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas tradīcijām.

Pētījums tika veikts pēc tādas pašas metodikas, kāda bija izmantota Krievijā un Austrijā, tātad parādījās reālas salīdzināšanas iespējas.

Pirmais secinājums būtu – Latvijā kofeīnu ar kolu un enerģijas dzērieniem uzņem ievērojami mazāk nekā Krievijā un Austrijā (lasi: bijušajā PSRS, no kuras nākam, vai ES, kurā ejam iekšā). Nemēģināšu likt atzīmes – tas ir labi vai slikti, vien jāpiebilst, ka Austrija ir RedBull dzimtene, kurā atsevišķas iedzīvotāju grupas enerģijas dzērienus lieto vismaz 12 reižu vairāk. Lai kādas būtu mūsu izjūtas par pārmērīgo enerģijas dzērienu lietošanu Latvijā, mūsu iedzīvotāji ar šiem dzērieniem neuzņem vairāk par 1% visa izdzertā kofeīna.

Otra atziņa būtu – pieaugušie divas trešdaļas kofeīna uzņem ar kafiju, bet bērni – ar tēju. Nedaudz pārsteidzoši, bet, sadalot Latvijas iedzīvotājus pēc tā, kādu valodu viņi lieto, izrādās, ka cilvēki ar krievu sarunvalodu kofeīnu patērē ievērojami vairāk (324 mg/dienā) nekā cilvēki, kas runā latviski (263 mg/dienā). Nav nekāds brīnums, ka līdzīga proporcija redzama arī 13–18 gadus vecu jauniešu grupā – jaunieši ar krievu sarunvalodu patērē 147 mg kofeīna dienā, bet ar latviešu sarunvalodu – 117 mg dienā.

Vīrieši Latvijā kofeīnu patērē ievērojami vairāk nekā sievietes, toties zēni – mazāk nekā meitenes. Iedzīvotāji ar latviešu sarunvalodu biežāk dzer kafiju, bet iedzīvotāji ar krievu sarunvalodu – ievērojami biežāk dzer tēju. Un te vēl kāds fakts no pētījuma – jaunieši ar latviešu sarunvalodu kofeīnu ar kolu uzņem ievērojami vairāk nekā jaunieši ar krievu sarunvalodu, turklāt lauku bērni dzer ievērojami vairāk kolas nekā pilsētnieki. Pasaulē vērojama tendence, ka bagātākie iedzīvotāji mazāk lieto plaša patēriņa ēdienus un dzērienus, tostarp ātrās uzkodas un kolas, bet Latvijā vairāk kolas patērē tieši turīgākie iedzīvotāji un viņu bērni – iespējams, nabadzīgākie vienkārši nevar kolu atļauties.

Tā nu vidējais Latvijas iedzīvotājs mēnesī patērē 17,4 litrus tējas, 16 litrus kafijas, 7,6 litrus kolas, 6,4 litrus sulas, 0,6 litrus kakao vai karstās šokolādes un 0,3 litrus enerģijas dzērienu. Šie paši skaitļi 13–18 gadu vecu jauniešu grupā ir nedaudz atšķirīgi – 18,1 litrs tējas, 4,7 litri kafijas, 8,1 litrs kolas, 8,4 litri sulas, 2,8 litri kakao vai karstās šokolādes un 0,4 litri enerģijas dzērienu.

Kā jau teicu, mans mērķis nav likt labas vai sliktas atzīmes. Pētījums rada iespaidu, ka cilvēki ar krievu sarunvalodu vairāk turas pie tradicionāla uztura (dzer tēju ar divām tējkarotītēm cukura), bet cilvēki ar latviešu sarunvalodu ir atvērtāki Rietumu reklāmas tirgum un labprātāk pāriet uz kolu, spirdzinošiem un enerģiju radošiem dzērieniem.

Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents