2011. gads veselības nozarē bija stabilizācijas gads. Kopējais budžets pamatfunkcijām veselībā bija 463.13 miljoni latu, bet sociālais spilvens maznodrošināto veselības palīdzības nodrošināšanai – 33.06 miljoni latu, kas kopumā nozīmēja 3.58% o IKP. Tā kā pēdējos gados iezīmējusies tendence valsts pamatbudžetā ierēķināt veselības nozarei nepietiekamu naudas summu, bet pēc tam divreiz gadā grozot budžetu finansējumu palielināt, kā arī palielināt no līdzekļiem neatliekamiem gadījumiem un citām budžeta pozīcijām, kopējais veselības budžets nekad nav zināms līdz gada beigām. Tendence, kas iezīmējusies 2012. gadā liecina, ka finansējuma papildinājumi būs lielāki.
2011. gads iezīmējās ar Veselības ministra Jura Bārzdiņa izdabāšanu farmācijas tirzniecības pārstāvjiem. Ministru kabineta noteikumos Nr.899 tika iestrādāts mehānisms, kas valsts apmaksātos medikamentus reglamentē pēc zemākās cenas, divreiz gadā veicot atkārtotu iepirkumu. Līdz ar to firma, kas piedāvā lētāko cenu, kā likums, nevar sagādāt vajadzīgo medikamenta daudzumu. Jaunā sistēma ieviesta, lai medikamenta izrakstīšanu un lietošanu noteiktu zāļu izplatītājs, nevis ārsts, bet zāļu izplatītājs diktētu cenas. Bez tam ar ministra atbalstu farmācijas industrijas pārstāvji kļuva par vadītājiem Bērnu universitātes klīniskajā slimnīcā, kā arī vairākās reģionālās slimnīcās, bet Rīgā lielāko daļu poliklīniku savā pārraudzībā jau pārņēmušas zāļu vairumtirdzniecības, aptieku tīkla vertikālās integritātes sistēma. Tāpat 2011. gads iezīmējās ar ilgtermiņā nesaprotamām birokrātiskām reformām, tika izveidots Nacionālais Veselības dienests, ar lielāko varbūtību šī reforma bija tikai ministra vēlme atbrīvoties no vairāku dienestu vadītājiem.
Vēl 2011. gads iezīmējās ar reālu kursa maiņu uz izmaiņām veselības finansēšanā. Par Veselības ministri kļūstot politikā pieredzējušajai Ingrīdai Circenei, tiek meklēti ceļi Latvijas budžeta finansēšanas modeli pārvērst par daļēju vai pilnīgu apdrošināšanas sistēmas medicīnu. Sistēmas pārstrāde un meklējumi pārtērē Veselības ministrijas ierēdniecības resursus, tādēļ ievērojami aizkavējušies citi būtiski darbi, piemēram, novecojušo MK noteikumu Nr. 1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, radikāla pārstrāde.
Tieši pēc augstskolas beigšanas, no Latvijas uz Rietumeiropas valstīm devās 100 jaunie ārsti, bet vecāku kolēģu aizplūde nedaudz samazinājās.
Lielākais notikums medicīnas zinātnē latviešiem ir profesora Kristapa Zariņa (Stenfordas universitāte ASV) un profesoru Andreja Ērgļa un Daiņa Krieviņa (P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca) sadarbība jaunas sirds asinsvadu diagnostiskas sistēmas izstrādē, par šiem pētījumiem un rezultātiem publikācijas nonāca visos pasaules ietekmīgākajos medicīnas zinātnes žurnālos, bet Rīgā ar metodi iepazīties ieradās visi pasaules ietekmīgākiem un pazīstamākie kardiologi. Ja metode tiks pilnveidota līdz ikdienas metodei, tā ļaus ievērojami ietaupīt laiku, ieekonomēt naudu un samazinās ārstniecības risku pacientiem ar koronāro sirds slimību – nozīmīgāko nāves iemeslu Eiropā un Ziemeļamerikā.
(30.07.12.)
Jaunākie komentāri