TVNET pasūtīja Snapshots pētījumu – cik daudz Latvijas iedzīvotāji apēd olas Lieldienās.
Gandrīz puse jeb 46% aptaujāto norādīja, ka Lieldienās apēd 3–5 olas, bet turpat piektā daļa – 19% notiesā vairāk par piecām olām. Vairāk vai mazāk loģiski – 1–2 olas Lieldienās apēd 24% respondentu. Tikai 4% norādīja, ka olas Lieldienās neēd. Raksturīgi, ka vairāk olu Lieldienās apēd respondenti ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem (251–600 Ls), biežāk ar olām tiek pārbaroti vīrieši (nu kur tad visas tās sakrāsotās un iemainītās olas liks?), vairāk olu ēd laucinieki, vairāk vecuma grupās no 20–29 gadiem un vecāki par 50 gadiem. Latvieši Lieldienās ēd vairāk olu, bet arī krievi un cittautieši ir pārņēmuši mūsu Lieldienu tradīcijas, olas krāso un ēd.
Tad nu būtiskie jautājumi – cik daudz olu ēst, kā olu ēšana korelē ar holesterīna līmeni, asinsvadu slimībām un vēzi.
Visādi citādi olas ir labs barības vielu avots. Olā ir 6 grami olbaltumvielu un daži veselīgs nepiesātinātie tauki, gandrīz visas cilvēka dzīvei nepieciešamās neaizvietpjamās aminoskābes. Literatūrā mēdz rakstīt par holīna labvēlīgo iedarbi uz atmiņu. Olās ir daudz D, E, B1, B2, B6, B12 vitamīnu, tādi minerāli kā dzelzs, cinks, kalcijs, jods, selēns. Visi vitamīni un minerālvielas ir vairāk tajās olās, ko izdējusi lauku nevis putnu fabrikas vista.
Olu baltumi satur vistīrāko olbaltumvielu kāda sastopama uzturā. Tas ir tik augsts, ka dietologi to izmantot kā standartu, salīdzinot citas pārtikas olbaltumvielas. Olu proteīnu bioloģiskā vērtība – izmantojamība augšanai ir 93,7. Pienam, zivīm, liellopu gaļai un rīsiem šī bioloģiskā vērtība ir attiecīgi 84, 76, 74 un 64. Tādēļ daudz olu uzturā patērē sportisti. Kultūrists vai svarcēlājs nudien nevar sasniegt rezultātus, neēdot gana daudz olu. Olu olbaltumvielas ir izejvielas testosterona un citu dzimumhormonu sintēzei. Senāk latvietes devušas saviem vīriem ēst olas ar speķi, lai labāk risinātu demogrāfijas problēmas.
Un tomēr galvenais jautājums par olām ir – cik daudz drīkst ēst olas, kas ir holesterīna avots. Pēc ķīmiskās uzbūves holesterīns ir sekundārs vienatoma cikliskais spirts. Tas ir neaizvietojams visu šūnu uzbūves komponents, jo ietilpst šūnas membrānas sastāvā, tam ir liela nozīme nervu šķiedru stiprināšanā un D vitamīna sintēzē. Vidēji liela ola satur 200 miligramus holesterīna. Holesterīns ir tikai olas dzeltenumā.
Uzturā holesterīns ir atrodams dažos pārtikas produktos, bet visvairāk olās, aknās, garnelēs un pīles gaļā, bet gana daudz arī cita veida gaļā, piena produktos un jūras veltēs.
Cilvēkam seruma holesterīns tiek ražots aknās un nonāk asinsritē. 70 kg smaga cilvēka aknas ikdienas saražo ap 1000 mg holesterīna, bet kopējais holesterīna daudzums organismā ir ap 35 g. Vecāka gadagājuma sievietēm holesterīna līmenis, kā likums, ir augstāks nekā vīriešiem.
Vienkāršoti mēs holesterīnu iedalam augsta blīvuma lipoproteīnos (ABL), un zema blīvuma lipoproteīnos (ZBL), pie kam ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka ZBL pielīp pie artēriju sienām, veidojot aterosklerotiskas pangas, kas savukārt ir infarkta un insulta iemesls. ABL darbojas arī kā antioksidants.
Dažādi pētījumi liecina, ka vecākiem cilvēkiem optimālais ar uzturu uzņemamais holesterīna daudzums būtu 300 mg. Ēdot nedēļā (nevis dienā) četrus, piecus olu dzeltenumus risks saslimt ar sirds slimībām nepieaug. Tai pašā laikā ir pietiekami daudz pētījumi, kas liek pārdomāt – vai drīkst ikdienā ēst vairāk nekā 2 olas – jo plaši pētījumi liecina, ka šāda olu ēšana palielina vēždraudi.
Patiesībā risks aterosklerozes, infarkta, insulta izcelsmē, ko mums dod olas ar savu bagātīgo holesterīna saturu, ir daudz mazāks nekā piesātināto tauku un mākslīgi radīto trans-tauku lietošana. Gandrīz visas vafeles un tortes Latvijā ir piepildītas ar trans-taukiem, un ir desmitkārt ātrāks ceļš uz kapiem. Olās piesātināto tauku ir ievērojami mazāk nekā pienā un gaļā.
Ēdot daudzās krāsotās Lieldienu olas lūdzu izvairīsimies no majonēzes un sāls! Cilvēkam dienā vajag ne vairāk kā 2 g sāls, bet mēs tāpat ar maizi, sieru, gaļas un zivju ēdieniem uzņemam sāli vismaz 5 reizes par daudz. Šķipsniņa sāls uz olas nozīmē 2–3 gramus sāls kā virzību pretī hipertonijai. Attiecībā uz majonēzi, es maz zinu cilvēkam nederīgāku produktu.
Katru gadu uz zemeslodes piesārņotas olas nogalina 5000 cilvēku. Viena ola no 10000 ir inficēta ar salmonellu. Tādēļ nevajadzētu tēlot Rokiju un rīt jēlas olas. Termiski apstrādājot salmonella lielākoties iet bojā.
Kaut arī mēs iepriekš secinājām, ka holesterīns ir spirts, olu ēšanu nevajadzētu Lieldienās apvienot ar lielu šņabja dzeršanu. Pētījumi liecina, ka šī kombinācija nudien ir aknām gauži nelabvēlīga.
Olu krāsošana ir bīstams process, īpaši ar būvniecības un tekstiljomas krāsām. Olas čaumala ir poraina, lai cālis varētu elpot. Tādēļ visas bīstamās ķīmiskās krāsas, ar kurām spilgti krāso olas, tiek cauri čaumalai un nonāk baltumā. Diez kas nav ēst anilīna krāsas, kaut Austrumu klīniskās slimnīcas Toksikoloģijas centrs ar labiem panākumiem ikgadus saglābj olēdējus arī pēc šādiem eksperimentiem.
Santa Kvaste, Pēteris Apinis
(08.04.2012.)
Jaunākie komentāri