Likums aizliedz bērniem smēķēt. Tabakas industrija dara visu, lai bērni smēķētu. Un kā tu nedarīsi, ja katru gadu smēķēšanas dēļ Eiropā nomirst 700 000 cilvēku, tātad vajag jaunus smēķētājus biznesam vai vienkārši produkcijas noietam. Vienīgā vieta, kur pasmelties jaunus patērētājus ir bērni.
Tabakas smēķēšana katru gadu izraisa vairāk nāves gadījumu nekā HIV/AIDS, narkomānija, alkohola lietošana, ceļu satiksmes negadījumi, pašnāvības un slepkavības kopā.
No smēķēšanas nenomirst visi smēķētāji– tikai katrs otrais (nomirst jau arī tie, bet no nelaimes gadījumiem un kaitēm, kas nesaistās ar smēķēšanu, jo patiesībā jau nomirst ikviens). Latvijas statistika nav precīza, tāpēc uzticēšos ASV datiem– šajā valstī smēķējošie vīrieši nodzīvo 13.2, bet smēķējošās sievietes– 14.5 gadus īsāku mūžu. Ja mēs atkārtojam, ka nomirst katrs otrais– tātad tas, kas smēķēšanas dēļ nomirst pāragri, nodzīvo 25 gadus īsāku mūžu. Bet tā otra puse, kas tieši no smēķēšanas nenomirst, ļauj tabakas industrijai ar PR metodēm izplatīt stāstus par mitoloģisko balto vectētiņu, kas dūmus pūta kā tvaikonis, bet nodzīvoja 100 gadus.
Nikotīns ir psihoaktīva viela ar augstu atkarības izveidošanas potenciālu. Zemās devās tam ir psihostimulējoša, augstākās – sedatīva un pretsāpju iedarbība. Smēķējot nikotīns smadzenēs nokļūst 7–10 sekundēs. Nikotīns izraisa atkarību, taču viens pats nenosaka tabakas smēķēšanas milzīgo postu. Cigaretes satur ap 700 ķīmisko savienojumu, degšanas procesā veidojas un smēķējot tiek ieelpots aptuveni 7000 vielu, no kurām vismaz 250 ir kaitīgas, bet 69 ir kancerogēnas (izraisa vēzi). Ieelpotie dūmi, tostarp darva, satur daudz ļoti sīku daļiņu 0,1–1,0 μm diametrā, kuras nokļūst alveolās un var tieši uzsūkties sistēmiskajā asinsritē. Smēķējot, katra ieelpa satur kvadriljonu (1 x 1015) brīvo radikāļu.
Pašlaik cīņa pret tabakas smēķēšanu ir “cīņa par pusaudža dvēseli”. 80% Latvijas smēķētāju, bet vairāk nekā 90% smēķētāju pasaulē sāk smēķēt vecumā līdz 15 gadiem. Vairāk nekā 60% no smēķētājiem šo nelāgo pieradumu uzsāk tādēļ, ka smēķē vecāki, bet vairāk nekā 50%– tādēļ, ka smēķē vienaudži (bieži šīs grupas pārklājas). Vecākiem derētu atcerēties, ka, ja viņu bērna – pusaudža – labākais draugs smēķē, tad smēķēšanas sākšanas risks ir 13 reižu augstāks nekā tad, ja draugi nesmēķē.
Pēc Eiropas Komisijas Eurobarometer 2012. gada ziņojuma datiem, Latvija Eiropas Savienības valstu vidū ar 36% smēķētāju vecuma grupā 15 gadi un vecāki ir 3. vietā, bet īpaši slikti ir tas, ka tieši Baltijas valstīs ir vislielākais 11–15 gadu vecu smēķējošo pusaudžu (īpaši meiteņu) skaits (arī to skaits, kas ir pamēģinājuši uzmēķēt).
Ir daudzi rādītāji, kur Latvija izskatās labi. Latvijā gandrīz nesmēķē sabiedriskās un darbvietās, gandrīz nesmēķē kafejnīcās un restorānos, gandrīz nesmēķē publisku pasākumu laikā. Atšķirībā no Grieķijas un Itālijas, mums ir visai maz smēķētāju, kas nosmēķē dienā 2–3 paciņas. Arī leģendas, ka Latvijā ir lielākais nelegālo cigarešu īpatsvars, ir pārspīlēts– Grieķijā, Rumānijā un pat Lietuvā (acīmredzot Krievijas– Kaļiņingradas tranzītceļa dēļ) nelegālo cigarešu ir vairāk, savukārt Latvija ar zemāko akcīzi kļūst par iemīļotu vieta, kur veseliem blokiem cigaretes iegādājas braucēji uz Britu salām vai Skandināviju.
Tad kāpēc Latvijā joprojām tik viegli cigarešu smēķēšanu uzsāk bērni?
Pirmkārt, jau tamdēļ, ka valstiskā līmenī valda nihilisms pret veselību. Ja Saeimai un valdībai veselība prioritāšu rindā ir bezgala tālu aiz pilsonības likuma, nodokļu politikas, KNAB aktuālajiem novērtējumiem, „Dinamo” hokeja komandas un vienkāršas savstarpējas lamāšanās, tad arī tauta veselību uztver kā maznozīmīgu prioritāti. Aktualitātes veselības aprūpē parasti tiek reducētas līdz jaunai operācijai vai faktam, ka varbūt viens Rīgas neiroķirurgs ir paņēmis no pacienta naudas zīmi.
Otrkārt, tamdēļ, ka policija un iekšlietu sistēma, kurā strādā daudz smēķējošu vīru, uzskata, ka smēķēšana nudien nav nekas īpaši nosodāms, un cīņa pret to drīzāk ir ārstu kaprīze. Ja katru dienu pāri Latvijas robežai pārplūst milzīgas kravas ar kontrabandas cigaretēm (lielākoties šķērso Latviju tranzītā), tas nudien nenotiek bez Iekšlietu sistēmas vadītāju un Finansu ministrijas atbildīgu amatpersonu rūpīga pieseguma.
Treškārt, Latvijā nekontrolēti darbojas tabakas industrijas lobijs, un pat nopietnās ziņās LTV1 un Latvijas Radio British American Tobacco vai Phylipp Moris pārstāvji pamanās pažēloties, ka viņi lūk radījuši smalkas un smaržīgas cigaretes, bet viņiem tās aizliedzot izplatīt. Protams, jo visa Eiropa zin, ka tieši ar šīm cigaretēm smēķēšanai ir piesaistītas gandrīz visas meitenes vecumā līdz 15 gadiem. Nav viegli izturēt to spiedienu, kādu jebkurā diskusijā izrāda tabakas industrijas pārstāvji, kuru vārdā parasti runā Finansu ministrijas ierēdnes vai lielu ar tirdzniecību un rūpniecību saistītu nevalstisku organizāciju pārstāvji. Nepārbaudītas paliek ziņas, cik un kam no politiķiem samaksā tabakas industrija.
Ceturtkārt, Latvijā nav pieteiekamas informatīvas sistēmas, kas izskaidrotu tabakas ļaunumu un cīnītos pret grūtnieču un jauno vecāku smēķēšanu.
Latvijas Ārstu biedrība iesaka likumdošanā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm, kā arī slimniekiem (sirds un elpošanas sistēmu slimniekiem, vēžiniekiem), kuru slimību izraisījusi smēķēšana.
Vācija ziņo, ka viņiem izdodoties piespiest smēķēšanu pārtraukt visām grūtniecēm. Visvieglāk esot to izskaidrot turcietēm, visgrūtāk– ieceļotājām no Austrumeiropas. Vācietes smēķēšanu parasti pārtraucot 6–8 grūtniecības nedēļā. Latvijā 2/3 no smēķētājām grūtniecības laikā smēķēšanu pārtrauc, bet līdz dzemdībām smēķē 11% grūtnieču, īpaši vecuma grupā līdz 20 gadiem, īpaši ar pamata vai vidējo izglītību.
Nekas bērnam nav sliktāks par smēķēšanu grūtniecības laikā– rodas atkarība pret nikotīnu, bērnam ir hroniska hipoksija, attīstības traucējumi. Lielākās problēmas rodas nervu sistēmas un smadzeņu attīstībai. Daudz pētījumu pasaulē pierāda, ka milzīgu iespēju rasties iedzimtām vai pārmantotām slimībām ir tabakas (un alkohola) intoksikācijai tieši bērna ieņemšanas brīdī. Kaut arī mēs mēdzam uzskatīt, ka bērna radīšanā tēvam un mātei ir vienlīdz liela nozīme, tomēr visiem vēlos dot nelielu salīdzinājumu, kas šo aksiomu netieši apgāž: ja mēs iedomājamies spermatozoīdu 1 cm diametrā, tad olšūnas diametrs būtu 3 kilometri. Sasmēķējusies meitene savu olšūnu ir saindējusi un samazinājusi tai skābekļa saturāciju. Ja šādā brīdī notiek apaugļošanās, ir liela iespēja hromosomāliem defektiem.
Ja mēs uzskatām, ka bērns nav mātes vai tēva privātīpašums, kā tas likās pašsaprotami 12 gadsimtā, bet gan cilvēks ar tiesībām, tad mātei nav tiesības šī bērna veselību apzināti bendēt– neatkarīgi no tā– vai šis bērns ir mātes miesās vai jau ārpus tām.
Kāds ir smēķēšanas nodarītais kaitējums pašam smēķētājam?
Aprēķini pamatojas uz statistisko dzīvības vērtību (Value of a Statistical Life – VSL). VSL ir statistisks jēdziens, ko plaši lieto ekonomikā, veselības aprūpē, apdrošināšanā un citās jomās. Interesenti VSL skaidrojumu var atrast internetā. VSL atspoguļo to, cik pašam indivīdam izmaksā pāragrā nāve (nosacīti viņa paša vērtējumā). Kā piemērs varētu būt personas viedoklis par nepieciešamo papildu samaksu/apdrošināšanu dzīvību apdraudošā profesijā. VSL var skaidrot arī kā summu, kuru indivīds būtu gatavs maksāt, lai mazinātu nāves risku. Jāuzsver, ka VSL neatspoguļo veselības aprūpes izmaksas. Latvijā šādu aprēķinu nav, bet vastī ar līdzīgu smēķētāju skaitu un līdzīgu cigarešu cenu– Spānijā, tas ir veikts. Pēc VSL metodoloģijas vienas paciņas reālās izmaksas ir nevis 3– 4 eiro, bet gan attiecīgi 107 eiro vīriešiem un 75 eiro sievietēm.
Kāds ir patiesais smēķēšanas nodarītais kaitējums sabiedrībai un valstij?
Eiropas Savienībā ikgadējais smēķēšanas slogs (zaudējumi) tiešo veselības aprūpes izmaksu veidā ir vērtējams 180 miljardu eiro, bet 150 miljardus eiro lielu zaudējumu rada produktivitātes zudums.
To var izteikt arī uzskatāmāk. Vienas cigarešu paciņas vidējā mazumtirdzniecības cena Eiropas Savienībā ir 3.9 eiro, bet medicīnisko pakalpojumu izmaksas sabiedrībai ir 14 eiro uz katru paciņu. Un ir vēl citi zaudējumus nesoši faktori.
No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas.
Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas.
Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem.
Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Tiesa, politiķi parasti izliekas šo ekonomisko bumbu neredzam. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, liela daļa no tā– kontrabandas cigaretes, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.
Smēķētājs gadā nokūpina 500–1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.
Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Dažādās valstīs šis slogs ir atšķirīgs, bet Eiropas savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas.
Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.
Otrs ekonomisks trieciens, ko dod tabakas smēķēšana, ir netiešās izmaksas, jo smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz „pasīvajiem smēķētājiem”. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu– smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Bez tam smēķētājs pamanas darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.
Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas statistikas Latvijā, bet ceļu policisti apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi, kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību novērsusi aizsmēķēšana.
Par mazu taisnīgu samaksu noalgoti cilvēktiesību eksperti tūlīt kliegs, ka nedrīkst aizliegt cilvēkiem viņu brīvības, ka nevarēs atšķirt– kura ir grūtniece, kura ne. Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēkēšana ir paša radīts netikums. Tabakas industrija noalgos jaunus sabiedrības attiecību speciālistus, kas mēnešiem nomelnos ārstu biedrību. Saeimā Tabakas likums ir atvērts. Kauja par mūsu bērnu veselību ir priekšā.
Ik pēc 6 sekundēm pasaulē kāds nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Jūs šo rakstu lasījāt 10 minūtes. Šajā laikā nomira 60 smēķētāju.
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri