No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parsti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas.

Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā >300 gadā) ir smēķēšanas sekas.

Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem. Katrs otrais mežu ugunsgrēks ir nomesta nenodzēsta izsmēķa radīts.

Brīdī, kad visā pasaulē valstis cita aiz citas cieš no ekonomiskiem satricinājumiem, tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, tas ir gandrīz tikpat, cik valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Liela daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

Smēķētājs gadā nokūpina 500–1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24–32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas.

Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir no nodokļu maksātāju nudas. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu – smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Bez tam smēķētājs pamanas darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.

Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Tās notiek, jo uzmanība tiek novērsta aizsmēķēšana.

Smēķēšana otra cilvēka klātbūtnē ir noziegums, jo tieši kaitē šā otra cilvēka veselībai. Cilvēks, kas spiests smēķēt pasīvi – proti, cita izelpotos dūmus, saņem vismaz 60% no cigaretes kaitējuma – gan nikotīnu, gan darvas pilienus. Tātad pasīvais smēķētājs arī tiek pietuvināts insultam, plaušu un kuņģa vēzim, nogrieztai kājai. Vissliktāk klājas sievām, kuru vīri visu mūžu smēķē istabā – ne tikai visas drēbes smird pēc smēķu dūmiem, bet arī plaušu alveolas melnas un ātrāk nonāk pataloganatoma rokās.

Noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģēr – savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums. Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski vardarbīgi mocīt. Smēķēšana ir vardarbība pret bērnu.

Neapšaubāmi vislielākais noziegums ir smēķēšana grūtnieces klātbūtnē. Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē ir vardarbība pret sievieti un viņas nedzimušo bērnu – tā reāli apdraud šī nedzimušā bērna dzīvību. Noziedzīgas ir sievietes, kas smēķē gŗūtniecības laikā, un tādu Latvijā vecumgrupā līdz 20 gadiem ir 20%, bet vecāku gadaskaitļu grūtnieču vidū – 10%. Smēķēšana (un pasīvā smēķēšana) grūtniecības laikā turpat simtkārt paaugstina priekšlaicīgu dzemdību, abortu vai augļa nāves risku.

Smēķēšana visvairāk ietekmē dzimumfunkciju. Smēķētāju vidū statistiski ievērojami lielāks ir ne tikai neauglīgu cilvēku, bet arī impotentu skaits.

Katra cilvēka pienākums ir aizrādīt jebkuram smēķētājam, ka viņš kaitē sev, savai valstij, iespējai radīt un audzināt bērnus. Pienācis laiks pret smēķētājiem izturēties kā pret ļaunprātīgiem stulbeņiem, bet pret tabakas izplatītājiem – kā pret slepkavām, narkotiku izplatītājiem un citiem neliešiem.

Ingrīdai Circenei – ieteikums mainīt likumdošanu, lai smēķētājiem par savu ārstēšanu vajadzētu maksāt ievērojami vairāk!

 

(01.06.2012.)