(atbilde uz www.tvnet.lv jautājumu)

Alkoholisms Latvijā man saistās ar divām problēmām: bērnu, jauniešu pārliecīgu aizraušanos ar alkoholiskiem dzērieniem un pārlieku lielo nelegālā alkohola īpatsvaru. Sareizinot šīs abas problēmas sanāk bērnu un jauniešu nodzeršanās ar „točkās” iegādājamiem toksiskiem šķidrumiem.
Alkohola lietošanas riski un biedi ar šīm problēmām, protams, nebeidzas. Mūs satrauc sieviešu alkoholisms, ģimenes alkoholisms, alkohola lietošana sēžoties pie stūres, alkohola lietošana darba vietās, nekontrolētā „kandžas” dzīšana, slēpjoties aiz reģionālām tradīcijām „tikai viesu nama vajadzībām”, līdzatkarības, pašnāvības, slīkšana, avārijas, nelaimes gadījumi. Klīniski alkoholisms nozīmē smadzeņu atrofiju, pankreatītu, aknu cirozi, nieru mazspēju.
Protams, šajā plašajā uzskaitījumā mēs varam atrast arī tādu problēmu, kā bezatbildīgu bērnu piesaisti tiešai vai netiešai alkohola reklāmai. Tieša reklāma bērnus sasniedz katrā sporta raidījumā ar dzirkstoša alus glāzi, žurnālu krāsainajās bildēs, kur izcelti smalki dzērieni kā smalkas un labklājīgas dzīves sastāvdaļa.
Netiešu reklāmu radījis „Cēsu alus” ar saviem bezalkoholiskajiem kokteiļiem „More Hito”, „Cola Libre” un „ Pina Lada”, kas rada atsauci uz populārajiem kokteiļiem „Mojito”, „Cuba Libre” un „Pina Colada”. Esmu lasījis sašutuma pilnas atsauces, arī šo komentāru man lūdza ar domu, ka Ārstu biedrības vārdā skaļi nolamāšu „Cēsu alu”.
Manuprāt, mūsu alus ražotāji būtu jālamā par 1.5 litru plastmasas alus pudelēm, kas ir lētākais un vieglāk iegūstamais jauniešu alkohols. Bet netieša atsauce uz kāda alkoholiskā dzēriena nosaukumu ir tikpat nozīmīga, kā skolniekam ļaut izlasīt obligātās literatūras romānu, kurā atrodama alkohola lietošanas aina. Ja jau visi bērni zin tādus vārdus kā „šņabis”, „konjaks” vai „dzimtenīte”, nekāda liela ļaunuma no kokteiļu nosaukumu zināšanas nav.
Tomēr izmantošu iespēju topošajai valdībai norādīt vienu nozīmīgu prioritāti– nelegālā alkohola tirgus apkarošanu. Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir vismaz trešdaļa visa alkohola un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā. Principā tas nozīmē 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna Latvijā ikdienas. Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur to var iegādāties. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena „točka”. Katrā ciemā atrodama „točka”, par kuras esamību tikai ciema policists vienīgais neko nav dzirdējis.
Nelegālais alkohols galvenokārt tiek šķaidīts uz vietas vai nāk pāri Krievijas vai Baltkrievijas robežām veselām fūrēm, kas vairāk vai mazāk ir pietiekami augstas kvalitātes, bet valstij netiek nodokļi. Tas, kas tiek šķaidīts no nezināmas izcelsmes spirta, kā likums satur denaturēta spirta sastāvdaļas, metanolu un dietilftalātu, acetaldehīdu, gaistošos spirtus, bioloģiski aktīvas smaržvielas, smagos metālus un tiek ražots no piesārņota ūdens. Jādomā, ka augstā mirstība Latvijas alkoholiķiem no aknu slimībām un sirds slimībām galvenokārt saistās ar šā šķaidītā alkohola lietošanu. Pie kam šis šķaidītais alkohols sastopams ne tikai „točkās”, bet arī visai cienījamos krogos un tiek tirgots kā kaimiņienes iznests no Latvijas balzāma lielās plastmasas pudelēs.
Visus tos, kam sāp un rūp alkoholisms Latvijā, aicinu vienoties cīņai pret nopietnām, reālām problēmām Latvijas iedzīvotāju un valsts attieksmē pret alkoholismu.  

 

Pēteris Apinis, ārsts