Uzdevums– rakstīt par sauli, ādu un vasaru, man ir sarežģīts. Parasti šādus apcerējumus veic tie, kas izplata vai vismaz atbalsta pretiedeguma krēmus. Pats nekad tiešā veidā nesauļojos, un vasarā vislabāk iedegusī ķermeņa āda man ir uz pakauša. Tiesa, gar jūras krastu skrienu arī saulainā laikā.
Vasara dod fantastisku iespēju vienam uz otru paskatīties iespējami atkailināti, pie kam nūdistu kustības izplatība ļauj to veikt pilnīgi atkailināti. Te nu būtu īstais iemesls džentlmeņiem padomāt par auguma izskatu– kā ievilkt vēderu, kaut nedaudz patrenēt kājas un rokas, bet meitenēm– atcerēties ķermeņa masas indeksu. Tā ir starptautiska mērvienība, lai izmērītu svara un auguma proporciju. Lai aprēķinātu ķermeņa masas indeksu nepieciešams svaru (kilogramos) dalīt ar augumu (metros) kvadrātā. Ķermeņa masas indekss, kas pārsniedz 25, nozīmē lieku svaru, bet indekss mazāks par 18 nozīmē nepietiekamu svaru, un jāuzmanas būtu kā no viena, tā no otra.
Atkailinātais ķermenis ļauj vienam uz otru paskatīties arī no cita redzes punkta– uz cilvēka ķermeņa agri vai vēlu veidojas dzimumzīmes un kārpas, labdabīgi un ļaudabīgi veidojumi. Ja šos veidojumus neredz vai nesaprot pats, citam ir pietiekams iemesls tos pamanīt. Ja kāds veidojums parādījies no jauna, ja kāds veidojums strauji izmainījies, pieaudzis vai mainījis krāsu– ir iemesls šī veidojuma nēsātāju nosūtīt pie dermatologa.
Un tomēr– galvenais iemesls atkailināties jūras vai ezera krastā ir vēlme ķert pigmentus vai ļauties ultravioletajam starojumam. Globālais Saules jeb ultravioletā starojuma indekss ir starojuma līmenis uz Zemes virsmas. Indekss ir robežās no 0 līdz 11+, jo lielāka ir indeksa vērtība, jo lielāks iespējamais kaitējums cilvēka ādai un acīm. Sākot no 6 šis indekss ir augsts, un šo indeksu apzīmē ar oranžu krāsu, bet vēl augstāku indeksu– ar sarkanu vai purpursarkanu. Bīstamības līmeni vislabāk apskatīties Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā. UV starojums attiecas uz viļņu garumu 100-400 nm.
Ultravioletais starojums mums ir trīs veidu– A starojums (UVA no 315– 400 nm) iet dziļāk ādā (dermas slānī) un ietekmē kolagēnās šķiedras. Šis starojums rada pastāvīgo iedegumu. B starojums (UVB no 260–315 nm) ir īsāki viļņi, tie paliek ādas ārējā slānī, bet tieši tie rada apdegumu pirmajā sauļošanās dienā. C starojums līdz mums praktiski nenonāk– to aiztur zemes ozona slānis. Visi ultravioletie starojumi lielākā vai mazākā mērā ir vēzi izraisoši– kancerogēni. Latvijā 30% cilvēku ir risks, ka dzīves laikā viņiem attīstīsies bazaliomas audzējs. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem ādas ļaundabīgās slimības 2012. gadā ieņēma pirmo vietu no visām onkoloģiskajām slimībām. Cilvēks novecojot vairāk tiek pakļauts ādas vēža riskam.
Starojumu būtu jāsamazina ar aizsargkrēmiem, pie kam tādiem, kas ir paredzēti ne tikai UVB, bet arī UVA starojuma mazināšanai (to vajadzētu izlasīt aizsargkrēma anotācijā). Starojuma mazināšanu nosaka SPF (sun protective factor– saules aizsardzības faktors). SPF uz anotācijas norāda, cik procentu no starojuma tiek aizkavēti ar konkrēto līdzekli. Neviens uz ādas uzklājams līdzeklis nenodrošina 100% aizsardzību pret ultravioletajiem stariem. Latvijā būtu labi lietot tādus, kam SPF ir pāri par 30%. Šeit gan jāpiebilst, ka pigments (iedegums) arī ir saules aizsardzības faktors vismaz 5–8% apmērā.
Šeit vajadzētu atcerēties, ka stikli neaiztur UVA, bet tikai UVB starus. Cilvēks sēžot kantorī nevar apdegt, bet var saņemt lielu UVA starojumu. Jāpiebilst, ka arī apģērbs ideāli pasargā no UVB, bet ne no UVA stariem.
Uzsākot sauļošanos vajadzētu ievērot 15 minūšu likumu. Pēc pirmās 15 minūšu tiešu saules staru devas vajadzētu iet peldēties, atpūsties ēnā vai apģērbties, tas dod iespēju ādas un zemādas kapilāriem, nervgaļiem un vienkārši ādas šūnām atgūties no ultravioletā starojuma. Manuprāt, vajadzētu sauļoties no rīta vai vakarā, bet nevis no 11.00 līdz 16.00.
Kāds ieteikums no senajiem laikiem, kad Padomju armija bija nolēmusi mani sagatavot par speciālo vienību ārstu. Treniņi bija četras reizes dienā, un es pēc katra no tiem centos tikt dušā un kārtīgi nomazgāt sviedrus un dubļus. Medicīnas pulkvedis, kas vadīja nodarbības, mani kārtīgi norāja, ka pārlieka tīrība apstulbo prātu. Proti, kārtīgi mazgājoties vairākas reizes dienā, tiek noberzta ārējā ādas kārtiņa, ārējās šūnas, kuras ir ļoti vajadzīgs organisma aizsargmehānisms. Lielā mērā uz šās šūnu kārtas saglabāšanu bija balstīts latviešu paradums pirtī iet reizi nedēļā, nevis noberzt šo ādas virskārtu katru dienu vairākas reizes. Ieteikums būtu sauļoties un peldēties, bet necensties katru reizi ar šrubi un ziepēm dabūt nost ādas virskārtu.
Vasarā trenēties– skriet, skrituļot vai braukt ar velosipēdu arī labāk būtu rītos un vakaros, vai iespējami ēnā (mežā). Vasarā ūdens ir jādzer ievērojami vairāk, īpaši slodzes gadījumā un visvieglāk pagatavojamais sporta dzēriens ir vīnogu sula četrkārt atšķaidīta ar ūdeni. Alus nav sporta dzēriens!
Jaunākie komentāri