Veselības ministriju var mīlēt kā bērnu vai sirmgalvi. Vienkārši par bezpalīdzību. Veselības ministrija nav spējīga uz diskusiju nevienā situācijā, kur tai pretī nostājas kāds daudzmaz pieredzējis demagogs. Latvijā profesionālākie demagogi ir brāļi Kārlis un Pēteris Leiškalni, un ja nu kāds no viņiem parādas telpā, kur kaut ko vēlas darīt Veselibas ministrijas ierēdņi, tad rezultāts ir viens – ministrijas ierēdņi tiek nopērti un raudoši aiziet. Un visi šos ierēdņus mīl kā bezpalīdzīgus bērnus.
Tas, ka Veselības ministrija pusgadu nespēja pat pakustināt pilnīgi visiem saprotamu normu – pašvaldībai jādod tiesības noteikt – kur savā teritorijā drīkst smēķēt un kur ne. Šo jautājumu virzīja Ozolnieku novada dome un tai pretojās tabakas industrijas nopirkts politikas pārpratums Sprūdžs. Vēlāk tabakas industrija piesaistīja jaunu lobiju – Pēteri Leiškalnu, kas formāli pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Patiesībā vienīgais, kas ir patiesi ieinteresēts smēķēšanas visatļautībā ir tabakas ražotāji un tirgotāji, kuri iegulda milzu naudu lobijos, juristos un sabiedriskajās attiecībās. Vienīgais uzvarētājs Ozolnieku novada mēģinājumā aizstāvēt savus iedzīvotājus ir starptautiskā tabakas industrija, kam izdevies nepieļaut precedentu.
Atgādināšu Ozolnieku novada notikumus. Lodžiju, kurā tika izlikts zīdainis, regulāri apsmēķēja citas lodžijas īpašnieks, tātad – mēģināja noslepkavot šo bērnu. Smēķēšana bērna klātbūtnē nozīmē bērna pasīvo smēķēšanu. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze rodas bērnam no vecāku vai kaimiņu smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģēr – savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums vai kaimiņš no savas teritorijas drīkst pūst bērnam virsū tabakas dūmus. Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski vardarbīgi mocīt. Smēķēšana ir vardarbība pret bērnu.
Katra bērna veselība un dzīvība valstij un pašvaldībai ir nozīmīgāka par jebkuras atkarīgas personas (smēķēšana ir atkarība) labsajūtu un vēlmēm. Ozolnieku pašvaldība parādīja pilsonisku drosmi un godaprātu, iestājoties par maza bērna interesēm. Jo patiesībā aizliegums smēķēt uz balkoniem un lodžijām nozīmē palīdzēt izvairīties no indīgajiem dūmiem arī veciem cilvēkiem, kas tik vien var kā iznākt uz balkona, māmiņām, mājsaimniecēm, maziem bērniem. Paldies Ozolnieku novada domei par valstisku domāšanu.
Latvijas Ārstu biedrība Saeimā uzturēs priekšlikumus par aizliegumu smēķēt darbvietās, sporta celtnēs, valsts un pašvaldību iestāžu ēkās un teritorijās, dzīvojamo ēku koplietošanas telpās, lodžijās un balkonos. Diemžēl 11. Saeima ir ļoti lēnīga un neizlēmīga, tā, ka likumdošana virzās ļoti gausi.
Vēlos minēt izcilu piemēru – Singapūru. Lai nebūtu nekādu diskusiju – kur, kad vai kā pīpēt, Singapūrā strukti noteikts – smēķēt telpās, nojumēs, balkonos un citās apjumtās vietās (t.sk. transporta līdzekļos) stingri aizliegts. Sods 1000 dolāru. Ticiet – nevienam pat prātā nenāk šo likuma normu pārkāpt – ne skolās, ne slimnīcās, ne pazemes autostāvvietās, ne autobusu pieturās. 1 latam atbilst 2.3 Singapūras dolāri.
(05.07.2012. laikraksts “Neatkarīgā Rīta avīze”)
Jaunākie komentāri