Eiropas Savienības (ES) prezidentūras augsta līmeņa konference Veselīgs dzīvesveids: uzturs un fiziskās aktivitātes bērniem un jauniešiem izglītības iestādēs notika Nacionālajā bibliotēkā 23. un 24. februārī. Godprātīgi nosēdēju zālē no zvana līdz zvanam un guvu pietiekami daudz atziņu, lai tās mēģinātu apkopot. Eiropas prezidentūras konferences ir metode, kā apkārtējo viedokļu skaņai pārmākt tavu personisko skatījumu, bet kņadai – brīvu rīcību.
Galvenā atziņa – Eiropā strauji pieaug bērnu skaits, kam ir aptaukošanās vai liekais svars. Vēl 2008. gadā Eiropā šādu bērnu īpatsvars bija 1 : 4, taču tagad jau 1 : 3, un aptaukošanos kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu var uzskatīt par epidēmiju Eiropā. Eiropas dzīvesveids kļuvis par vissēdošāko visu laiku vēsturē – nekad nevienā pasaules daļā cilvēki nav tik daudz sēdējuši kā tagad Eiropā. Bērni Eiropā fiziski aktīvi ir tikai 6–16 minūtes dienā.
Tiesa, diskusijas dalībnieki un lektori lietoja ļoti atšķirīgu statistiku, runājot par dažādām valstīm. Viens lektors parādīja diagrammu, kurā visvairāk aptaukošanās un liekā svara problēmu bija Lielbritānijas un Spānijas bērniem, nākamais jau salīdzināja Franciju un Lielbritāniju, pierādot, ka briti ar šo problēmu tiek labāk galā, vairāk bērnus vingrina pirmskolas vecumā un dod veselīgāku uzturu. Visai pārliecinoši Eiropā vislielākā bērnu aptaukošanās ir valstīs, kur pamatā lieto Vidusjūras diētu, kaut drīzāk Dienvideiropas valstu problēmas nosaka stingrākas tradīcijas (bērniem nebūs trokšņot siestas laikā!) un nespēja piemēroties jauniem apstākļiem.
Visā Eiropā bērni, kas dzīvo nabadzīgākās ģimenēs, ir pakļauti aptaukošanās riskam 2,5–4 reizes vairāk nekā labi nodrošinātu ģimeņu atvases. ES ekonomiskie satricinājumi pēdējos gados nabadzīgām ģimenēm vēl vairāk samazina dārzeņu un augļu patēriņu, bet palielina neveselīgu ēdmaņu apjomu. Jebkuri ekonomiski satricinājumi samazina fizisko aktivitāti bērniem no nabadzīgām ģimenēm. Nevienlīdzība veselības jomā pieaug visās ES dalībvalstīs.
Neinfekcijas slimības Eiropā gadā noēd 7–9 miljardus eiro
Summa, protams, ir spekulatīva. Iespējams, reālie neinfekcijas slimību radītie zaudējumi ir vēl lielāki, jo tieši sirds un asinsvadu slimības un onkoloģiskās slimības ir galvenais pāragras nāves cēlonis, un Eiropai vajadzētu klāt rēķināt zaudētos dzīves gadus. Neinfekcijas slimības (tostarp aptaukošanās) ir lipīgas, jo bērniem pielīp negatīvās tradīcijas, negatīvie ēšanas paradumi. Ja vecāki ikdienā skatās televizoru, arī bērni sāk biežāk blenzt ekrānā un arī apveļas. Lipīgums izpaužas ne tikai ģimenē, bet visā sabiedrībā. Eiropā lielākā daļa bērnu iemaņas planšetdatora un viedtālruņa lietošanā apgūst līdz 5 gadu vecumam, 10–11 gadu vecumā 40% bērnu ir savs profils Facebook vai līdzīgos saitos, 12 gadu vecumā šis skaitlis ir 47%, bet 15 gadu vecumā pārsniedz 80%. Ceturtajai daļai Eiropas bērnu līdz 5 gadu vecumam jau ir savs televizors vai dators, kas tiek izmantots filmu skatīšanai. Visvairāk televizors maziem bērniem individuāli ir Bulgārijā, turklāt tieši bulgāri ir pārliecināti, ka televizors ir labs līdzeklis bērnu izglītošanā.
Ar televizora starpniecību pie bērnu izglītošanas ķeras ātro uzkodu, našķu un saldināto dzērienu, kā arī alkohola ražotāji un izplatītāji. Gandrīz visi bērni Eiropā ir spiesti noskatīties tiešu un netiešu reklāmu, kas veido nepareizu uztveri par ēšanas paradumiem. Pētījumi parādījuši, ka tieši resnāki bērni pēc televīzijas reklāmu skatīšanās biežāk dodas pēc našķiem un uzkodām, vairāk pakļaujas neveselīgai reklāmai, tādā veidā savu problēmu palielina.
Interesanti, ka Bulgārijā un Grieķijā vairāk nekā trešdaļa bērnu brokastojot un pusdienojot skatās televizoru, bet Vācijā tādu bērnu ir tikai daži procenti. Un vēl kāda atziņa – visi grieķi, ungāri un bulgāri, kas piedalījās konferencē, bija pārliecināti, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir bagātās Eiropas valstis un pie mums viss ir gandrīz tikpat labi kā Skandināvijā. Statistikas dati, ar kuriem manipulēja runātāji, bija pilnīgi pretrunīgi, bet visās ailēs visos jautājumos Latvija atradās nevis pēdējā vietā (kā mēs mēdzam rādīt savās prezentācijās), bet vismaz vidū, ja ne augšgalā. Tiesa, arī man pašam ir sajūta, ka Latvijas iedzīvotāji relatīvi pareizāk ēd, vairāk kustas un mazāk aizraujas ar dzīvi datorā vai televizorā.
Eiropas Savienības galvenā cīņas metode pret sēdošu dzīvesveidu, mazkustību un aptaukošanos ir lekcijas par šīs mazkustības kaitīgumu
Konferences laikā kļuva skaidrs, ka ES galvenā cīņas metode pret sēdošu dzīvesveidu, mazkustību un aptaukošanos, ir lekcijas par šīs mazkustības kaitīgumu. Eiropas Komisijas pārstāvis tik nopietni, ilgi un garlaicīgi runāja par sēdošu dzīvesveidu, ka radās iespaids, ka Eiropas Komisijas mērķis ir šo ziņu sēžot likt noklausīties visiem eiropiešiem, turklāt šī ziņa būs maksimāli gara un sēdēšana maksimāli ilga.
Līdz šim ES bērnu sporta un bērnu uztura jautājumos darbojas maigos dūraiņos tērptās rokās. Lisabonas līgumā ir noteiktas ES kompetences, kurās šo jautājumu nav, tātad tās pilnībā paliek dalībvalstu kompetencē. ES nav iespēju radīt regulas un direktīvas, bet tā var dot dalībvalstīm ieteikumus sporta jomā. Toties ir ES darba plāns 2014.–2017. gadam, kur galvenais uzsvars ir trīs dimensijās: sporta integritāte; sporta ekonomika, sports un sabiedrība. Eiropas sporta finansiālais instruments – ERASMUS+ – ir integrēta 7 gadu programma ar kopējo vērtību 15 miljardi eiro, no kuriem sportam atvēlēti 265 miljoni eiro. Prioritātes ir tautas sports projektos, kur piedalās 5 dažādu valstu partneri. Katrā ziņā šī nauda ir visai maza Eiropas mērogā, to sadalīs labākie Eiropas projektu rakstītāji mazsvarīgiem pārrobežu notikumu projektiem. Nopietnākais Eiropas notikumu projekts būs Eiropas sporta dienas 7.–12. septembrī, kam nudien nav nekā kopīga ar sportošanu, bet vairāk ar tautas sporta atpazīstamības veidošanu. Vismaz tautas sporta jautājumos Eiropas Savienība, parlaments un komisariāts ir sava ceļa meklējumos. Lielākajā daļā ES valstu tautas sports ir ievērojami vājāk attīstīts nekā Latvijā, un mums vēl ilgi Eiropas centieni publisku šautriņu mešanu Briselē nosaukt par tautas sportu liksies smieklīgi.
Mums tomēr atliek paļauties uz valdību un pašvaldībām gan veselīga dzīvesveida, gan kustību un sporta, gan veselīgu ēšanas paradumu ieviešanā un nostiprināšanā. Valdības līmenis veselīgam dzīvesveidam būtu ceļi un infrastruktūra, tautas apmācība, informācija un vadlīnijas, finanšu resursi un likumdošana, starpnozaru sadarbība, administratīvā vadība un veselīgas vides plānošana. To ļoti labi parāda Dānija, kam pēdējos 30 gados izdevies 50% braucēju uz darbu no automašīnas pārcelt uz divriteni. Tas nebūtu iespējams, ja Kopenhāgenas ielas nebūtu reāli draudzīgas riteņbraucējiem, nevis uz tām būtu uzvilktas Ušakova baltās un bīstamās velosipēdistu līnijas. Dānijā riteņbraukšanas celiņi ir ne tikai plaši un droši, bet arī labi apgaismoti, visur iekārtotas velosipēdu novietnes zem jumta. Dānija, rūpējoties par riteņbraukšanas attīstību, kā pamatu ņēma ne tikai veselības aspektus, bet arī ogļskābās gāzes emisijas samazināšanu pilsētā, kā arī, kas ir būtiski, – izrādās, tieši ar tautas riteņbraukšanu visvieglāk ikdienas kustībai piesaistīt sievietes, kas visā pārējā Eiropā ir fiziski ievērojami mazāk aktīvas par vīriešiem.
Pat tādās valstīs kā Somija, kur valsts tērē tiešām lielus resursus cīņai pret aptaukošanos un mazkustīgu dzīvesveidu, popularizē tautas sportu, samazinās fiziskā aktivitāte darbavietās un skolās, bet palielinās brīvā laika aktīva pavadīšana, tādējādi noturot kopējo līmeni. Spriežot pēc Skandināvijas pieredzes, mēģinājumi piecelt ierēdņus no datoriem un izkustināt pirkstus un ceļu locītavas nekādus vispārināmus rezultātus nedod, kaut mēģinājumi un resursu piesaiste ir bijusi. Vācijā šī kustība – vingrot darbdienas vidū visam kolektīvam – bija pat valstiska, bet lēnām noklususi, un vienīgais, kas aizķēries, – iespēja pie datora strādāt ne tikai sēdus, bet arī stāvus.
Eiropai 21. gadsimtā ir divas iezīmes – tā noveco un tā pieplūst ar migrantiem, kas maina Eiropas tēlu un rada jaunus izaicinājumus. Visā Eiropā raksturīga tendence stāstīt, kā iespaidot veselību, bet realitātē veikt tikai pilotprojektus un pētījumus. Filozofija Veselība visās politikās ir zināma jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, taču politiķi to atceras tikai kaismīgos vārdos tribīnē, bet nekad realitātē. Domāt stratēģiski veselības jomā nozīmē domāt gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilglaicīgi. Eiropā pieaug neizmantoto sporta celtņu skaits, bet cilvēkiem pietrūkst, kur sportot. Es šeit nerunāju par Atēnu un Soču olimpiskajiem kompleksiem, kas lēnām aizaug kokiem un nekad netiks reāli izmantoti, kur nekad nebūs ne aktīvu sportistu, ne ieinteresētu skatītāju. Politiķi ir gatavi izmest simtiem tūkstošu par lielā sporta būvēm (nedomājot par to izmantošanu ārpus sacensībām), par rallijiem un ūdensmotosacensībām, kur skatītāji nodarbojas tikai ar alus dzeršanu un kas pat ne mazākā mērā neveicina tautas sportošanu (pretstatā sporta spēlēm – ir pieņēmums, ka, noskatoties lielo futbolu, simtiem un tūkstošiem puiku metas spēlēt bumbu paši). Eiropā gandrīz nemaz netiek rēķināta pievienotā vērtība sportā investētajiem līdzekļiem – visefektīvāk ir ieguldīt naudu bērnudārza un pirmskolas sporta zāles iekārtošanā un aprīkojumā ar bērniem paredzētām bumbām, vārtiem, groziem, tīkliem un sporta spēlēm.
Cukurotie dzērieni ir un paliek galvenais bērnu aptaukošanās cēlonis
Cukurotie dzērieni ir līderis bērnu aptaukošanai un agrīnam sirds un asinsvadu slimību riskam. Visā Eiropā cukurotos dzērienus, galvenokārt – kolu, saldās limonādes un enerģijas dzērienus –, patērē nabadzīgāku ģimeņu bērni, kā arī bērni lauku reģionos. Latvijā tas ir otrādi – saldinātos dzērienus vairāk patērē rīdzinieki, un rīdzinieku bērni ir vairāk pakļauti aptaukošanās riskam. Tiesa, pēdējos gados cukuroto dzērienu patēriņš Rīgas bērnu vidū nedaudz samazinās, bet lauku bērnu vidū – palielinās, kas pilnībā korelē ar aptaukošanās incidenci bērnu vidū.
Augļu, dārzeņu ikdienas patēriņš kā salmiņš, pie kā Eiropa cenšas pieķerties cīņā pret aptaukošanos un lieko svaru
Konferencē ne ar vienu vārdu netika minēts, ka augļos ir daudz cukura un kaloriju. Tika atzīts, ka Eiropā sievietes no aptaukošanās cieš vairāk, bet vairāk lieto augļus un dārzeņus. Liela nozīme liekā svara un aptaukošanās epidēmijā ir faktam, ka uztura izcelsme Eiropā principā nav zināma, īpaši tas attiecas uz gaļas produktiem, konserviem, pusfabrikātiem, izejvielām.
Un tomēr – tajās Eiropas valstīs, kam izdevies īstenot programmas ar vietējo augļu, dārzeņu un piena izsniegšanu bērniem ik dienu, ir arī mazāka aptaukošanās incidence.
Augļu un dārzeņu patēriņš skolas vecumā bija temats, kas tika apsūkāts katrā lekcijā un katrā pētījumā, šī rādītāja nozīme ir neticami pārspīlēta (nevienā pētījumā nebija analīzes par šķiedrvielu lietošanu, kas nav mazāk svarīga). Lielā mērā skolas auglis nozīmē win-win, jo atbalsta lokālo lauksaimniecību un bērnu veselību. Svaigs auglis skolā darbojas vislabāk, ja bērns laiku pa laikam tiek vests ekskursijā uz dārzniecību vai lauku saimniecību. Interesanta atziņa no Viduseiropas – bērni vieglāk apgūst dārzeņu lietošanu, ja skolā tiek turēti zālēdāji dzīvnieki – aita, kaza un trusis, ko jaunāko klašu audzēkņi baro katru rītu un pēc mācībām.
Tomēr skolas auglim un pienam ir nozīme, jo no visām aktivitātēm Eiropā tieši ar skolas augli visvieglāk samazināt nevienlīdzību bērnu vidū.
Brīvpusdienas skolā – ceļš uz sabalansētu uzturu?
Latvijā 30% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas visiem skolēniem, pārējās pašvaldības lēnām palielina to klašu skaitu, kam brīvpusdienas sniegt. Latvijai ir ar ko palepoties.
Eiropas Savienībā ir atšķirīgs viedoklis par bērnu ēdināšanu skolā. Katrā ziņā skola ir vieta, kurā bērns mācās, kustas, socializējas un arī ēd. Zviedrijā visiem bērniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, turklāt nopietna uzmanība tiek pievērsta ēdmaņas sagatavošanai un ēšanas procesam. Zviedri uzsvēra, ka ir ļoti būtiski bērniem ēšanas procesa laikā sarunāties savā starpā (nevis patriarhālās tradīcijās: “bērniem būs pie galda klusēt!”). No Zviedrijas pieredzes Latvija vēl varētu smelties atziņu, ka 1% bērnu ar celiakiju jāsaņem bezglutēna diēta un ēdienam jābūt tikpat iekārojamam un gardam kā citu bērnu šķīvjos. Laktozes daļēja vai pilnīga nepanesība Ziemeļeiropā vērojama līdz 5% bērnu, bet dažām Āfrikas izcelsmes tautām šāda nepanesība ir 90% apjomā. Līdz ar to Zviedrijā ar tās lielo imigrantu skaitu īpašu vērību pievērš arī iespējai izvairīties no laktozes un iespējām bērnu uzturā samazināt 14 alergēnu klātbūtni. Savukārt, kaimiņvalstī Norvēģijā bērnu pusdienas skolā nav ieviesušās. Bērni ēd līdzpaņemto ēdienu, bet skolā papildus iegādājas pienu vai sulu.
Vislabākos rādītājus bērnu veselībā gūst valstis, kas aktīvi valsts un pašvaldību līmenī risina divas problēmas: kā skolēniem piedāvāt veselīgāku maltīti par zemāku cenu; kā visos skolēna vecumos sniegt zināšanas par veselību (obligāta veselības mācība ar eksāmenu vai pat diviem eksāmeniem kā Somijā – pēc pamatskolas un pēc vidusskolas otrā gada). Veselības mācība jāmāca no pirmskolas līdz augstskolai. Attiecībā uz ēšanu vislabāk pārliecināja Anglijas pieredze, kur valsts bija spiesta atgriezties pie vispārējas skolēnu ēdināšanas reizi dienā un ēdienu gatavošanas apmācības. Uztura gatavošanu var atvieglot ar tehnoloģiju, bet taustei, smaržai, gatavošanas procesam ir milzīga nozīme.
Kā izslēgt sāls, cukura un transtauku pārmērīgu daudzumu no skolēnu uztura?
Gandrīz visās Eiropas valstīs notiek cīņa normatīvo aktu līmenī par veselīgu uzturu skolās. Lielākoties ierobežojumi skar sāls, cukura un transtauku daudzumu uzturā. Vairākās valstīs skolu uzturā un veikalos transtauku nav vispār.
Jauna, bet ļoti nozīmīga atziņa bija – izvairīties no produktiem, kur ražotājs savu iegribu, mārketinga vai maldīgas domāšanas dēļ pievienojis vitamīnus, minerālvielas utt. Mēs visai bieži redzam jogurtu, kam pievienoti A, C, D vitamīni, biezpienu ar palielinātu kalcija sastāvu, bērnu mušļus ar minerālvielām un vitamīniem. Tā kā bērni viegli var pārdozēt attiecīgo vitamīnu, uzņemot to gan ar mušļiem, gan jogurtu, gan šokolādes batoniņu, vairāku valstu normatīvie akti aizliedz skolā izmantot (un pārdot) uzturlīdzekļus, kam mākslīgi pievienotas jebkādas ķīmiski aktīvas vielas. Somijā skolas uzturnormas ievērojami pastiprina arī nopietni ierobežojumi saldinātājiem, konservantiem, garšvielām un citām E vielām. Tiesa, skandināvi ar skaudību atzina, ka visstingrākā likumdošana bērnu uztura jautājumos esot Dienvidkorejā.
Bērnu aptaukošanās un liekais svars korelē ar alkohola patēriņu bērnu vidū
Arvien vairāk visā Eiropā pieaug alkohola lietošana un pārmēra lietošana bērnu un jaunatnes vidū. Arvien vairāk bērnu iegūst alkohola lietošanas paradumus 12–13 gadu vecumā, visā Eiropā zēni pirmoreiz mūžā piedzeras jau pirms 15 gadu vecuma, bet meitenes tuvojas zēnu galvenajiem negatīvajiem rādītājiem gan alkohola patēriņa, gan neveselīga uztura jomā. Būtiski, ka 16–18 gadu vecumā bērniem alkohols jau ir nozīmīgs kaloriju avots, turklāt uzlabo apetīti, tiek lietots kopā ar saldinātajiem dzērieniem un saldām sulām, kā arī kalorijām bagātos kokteiļos.
Sports un fiziskās aktivitātes pirmsskolas iestādēs un skolās – izšķirošais faktors cīņai pret aptaukošanos un lieko svaru
Bērnu motivēšanā veselīgam dzīvesveidam nozīmīgākais faktors ir kustību prieks – sporta skolotājam tas jāveicina ar tradicionālām un alternatīvām metodēm, kas ļauj paplašināt skolēnu fizisko prasmju līmeni. Sports skolā rada bērna paštēlu. Sports skolā visvairāk samazina diskrimināciju. Sporta stundu filozofijas pamatā būtu jābūt godīgai cīņai un cieņai – savstarpējai, kā arī cieņai pret savu ķermeni. Fiziskajai audzināšanai un sporta stundām ir jāiedvesmo jaunieši būt fiziski aktīviem visas dzīves laikā. Mani ļoti uzrunāja norvēģu ieteikums, ka bērniem 1.–4. klasē sporta stundas nozīmē fizisko aktivitāti, 5.–8. klasē – fizisko aktivitāti un aktivitātes brīvā dabā vismaz 2 reizes nedēļā jebkuros laika apstākļos, bet 9.–11. klasē šiem diviem mērķiem klāt nāk aktīvs dzīvesveids kā vadmotīvs kustībai visas tālākās dzīves garumā.
Bērnu kustībām jābūt novērtētām, jāatgriežas pie vērtēšanas normatīviem
Gandrīz visi lektori konferencē runāja, ka nozīmīga ir bērnu sportisko aktivitāšu novērtēšana – bērniem ir jāsacenšas, jābūt normatīviem, ko bērns ar darbu un treniņiem var uzlabot. Skolēnu sportiskajiem rezultātiem ir tendence uzlaboties, neatkarīgi no ierobežojumiem un prasmēm, viņu centieniem ir būtiska nozīme. Tiesa, 15–30% skolēnu ir ieteicams rezultātus noteikt un vērtēt individuāli, bet sistēma, kāda tā ir Latvijā – sporta normatīvu nav –, ir diskriminējoša pret 70% bērnu, neveicina viņu veselību un vēlmi sportot. Vēl kāda atziņa – sporta stundām skolā visu bērnu sportiskajā attīstībā ir daudz lielāka nozīme nekā ārpusskolas nodarbībām.
Pilnīgi skaidrs, ka bērnu fiziskās aktivitātes un sports jāpārņem no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uz Veselības ministriju, jo IZM (vismaz Latvijā) interesējas tikai par skolotāju algām, bet šai ministrijai pilnīgi un nemaz neinteresē vesels un gudrs bērns. Atšķirībā no pārējās Eiropas, Latvijas IZM nekad un nekur nav dzirdējusi, ka bērniem, kas nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm ir labākas sekmes mācībās, veiksmīgāk veidojas kreatīvā domāšana, komunikācijas un kognitīvās spējas.
Bērnišķīga Eiropas birokrātijas ticība e-veselībai un aplikācijām – atnāks dators un iemācīs bērniem būt tieviem un sportiskiem
Ierēdņi cits pār citu jūsmīgām acīm skatās nākotnē, kā elektroniskās ierīces iemācīs bērnam pareizi ēst un kustēties.
Pasaulē 3,4 miljardiem cilvēku jau pieder vai viņi gatavojas iegūt smartfonu, bet 1/2 no šiem viedtālruņiem satur veselības aplikācijas. Vispār pasaulē jau šobrīd izstrādātas un tirgū pieejamas 97 000 mobilo veselības aplikāciju. iPhone izstrādājis metodi – kā vākt veselības datus – skaitīt pulsu, kalorijas un skābekli apkārtējā vidē. Lai cik tas būtu dīvaini, Eiropas Savienība tic, ka atradīsies datora programma, viedtālruņa aplikācija vai kāds sensors, kas pateiks visiem resnajiem taisnību, tie pārtrauks ēst, sāks fiziski kustēties, un samazināsies mirstība no neinfekcijas slimībām. Patiesībā tas ir mēģinājums uzlikt bērnam rokassprādzi, kas testēs ēdiena veselīgumu, kā arī ēdiena piegādes ķēdes ekonomiskais pamatojums: bērni varēs pasūtīt savas pusdienas skolā ar aplikācijas palīdzību.
Milzīgajā interneta pasaulē bērnam ir praktiski neiespējami atšķirt patiesību no meliem un netiešas reklāmas. Konferencē piedalījās svešzemju un pašmāju gudrinieki, kas bija iztērējuši lielu naudu, radot gudra uztura programmas. Lekcijā katra lektora piedāvāto elektronisko risinājumu uzreiz atvēru un neko vērtīgu tur neatradu. Latvijas firma bija izstrādājusi spēli, kur bērnam jāatbild uz jautājumiem par produktiem, lai viņš varētu atšķirt veselīgu no neveselīga uztura. Nezinu, kam būtu jānotiek, lai bērns tieši šo spēli izvēlētos par savu darbības jomu. Toties lielu spēļu daudzumu (šaušana, spridzināšana, bumbiņu mešana, loģikas spēles) piedāvā Nestle, lielākais našķu koncerns pasaulē. Protams, Nestle apgalvos, ka viņi šo saiti uztur tikai tādēļ, ka firmas prezidentam brīvajos brīžos patīk datorā šaut pīlītes, bet kopā ar viņu šo nodarbi veic miljoniem bērnu visā pasaulē un apgūst ziņu, ka Nestle našķi ir ātri un viegli pieejama uzkoda. To, ka tieši no Nestle produkcijas bērni kļūst resni, to spēlītēs neuzzināt.
Veselības joma kā bizness, pārdodot veselīgas pilsētas un veselīgas skolas goda nosaukumus
Veselības joma visos vecumos kļūst par biznesu, kam ir tendence veģetēt uz šīs nozares un imitēt rūpes par veselību. Divas rosības imitācijas konferencē slēpās zem nosaukuma veselīga pilsēta un veselīga skola. Princips ir vienkāršs – nevalstiska pārvalstiska organizācija paņem Eiropas struktūrfondu naudu, nodrošinās ar PVO reģionālā biroja vai citas starptautiski atpazīstamas struktūras rakstisku atbalstu, rada anketu vai dokumentu paku, kas jāaizpilda godkārīgiem pilsētu mēriem vai hiperaktīviem skolu direktoriem. Tad tiek rīkota konference, pseidosporta pasākums vai vismaz tiek apdrukāti T krekli. Rezultātā – diploms mēram vai skolas direktoram pie sienas un nosaukums Rīga – veselības pilsēta un Jūrmala – veselības pilsēta, ko tad nu vēlēšanās skandināt kā mantru. Patiesībā šādu diplomu ar tikpat lielu svaru varētu nodrukāt Talsu tipogrāfijā un pasniegt Rīgas mēram vēl svinīgākos apstākļos, jo nekāda cita jēga šim pasākumam nav. Vēl smieklīgāks bija veselīgo skolu kustības līdera paziņojums, ka atbilstoši viņa organizācijas izsniegtajiem diplomiem pilnīgi visas Portugāles un Skotijas skolas ir veselīgas, bet Latvijas un Somijas skolas tādas neesot.
Toties idejas, ko pauž veselīgo skolu tīkls, ir labas, tās var pārņemt un izmantot, piemēram: Eiropa ir ieinteresēta iemācīt prasmes kopt veselību; būtiska ir vecāku un skolas sadarbība veselības jomā; pamatfaktors skolēnu veselībā ir skolas vadības kvalitāte; skola ir spēlētājs lokālajā sabiedrībā kā faktors, kas samazina riskanto uzvedību; veselība uzlabo izglītības līmeni; ūdens pieejamība skolās ir ļoti būtiska. Un vēl kāda atziņa – visā Eiropā neticami liels ir skolotāju un bērnudārzu pedagogu skaits (11–33%), kas pat nenojauš par veselīgu uzturu, kustību nozīmi, fizioloģiskām kustībām, iesildīšanās un atsildīšanās nozīmi vai ūdens nepieciešamību fiziskas un garīgas slodzes gadījumā.
Ļoti līdzīgas pseidoaktivitātes pauda pētnieki, kas bija tērējuši ES struktūrfondu naudu, veicot intervenci atsevišķās Eiropas skolās, implementējot veselīga dzīvesveida idejas, liekot bērniem izkrāsot plakātus, kur multiplikāciju varoņi vai speciāli humanizēti dzīvnieciņi ēd pareizu uzturu vai sporto. Intervence visveiksmīgākā bija izrādījusies attiecībā uz ūdens patēriņu – noliekot pieejamā vietā ūdeni un bērnudārza audzinātājai ik pa 30 minūtēm atgādinot, ka ūdens ir pieejams, bērnu ūdens lietošanas paradumi tiešām uzlabojās (dzēra vairāk ūdeni, mazāk – kolu).
Pozitīvie secinājumi
Prezidentūras konference bija tiešām izcili organizēta. Tik augstā līmenī šādas konferences nevar noorganizēt neviena cita Austrumeiropas valsts, un pat skandināviem vajadzētu piepūlēties. Nacionālā bibliotēka ir vieta ar zināšanu apguves auru, apgādāta ar modernu aparatūru, apskaņošanu un apgaismojumu. Konferenci galvenokārt apmeklēja mediķi, dialogs ar Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju tā arī nesanāca.
Spīdoši startēja Guntis Belēvičs. Tā nav pielīšana, drīzāk skaudība. Viņš izskatījās liels, stiprs, gudrs un pārliecinošs uz Eiropas birokrātu fona, nekautrējās runāt latviešu valodā, bet tulkojums vispār bija ļoti labs. Un vēl – esmu gatavs uz dažiem mēnešiem pārtraukt kritizēt Veselības ministriju – ministrijas ierēdņu pienesums konferences rīkošanā bija lielisks, bet uzstādījumi par pakāpi labāki nekā Eiropas birokrātiem.
Konferences labākie lektori bija visi trīs PVO reģionālā biroja runasvīri – Gaudens Galea (Gauden Galea), Agis Cours (Agis Tsouros) un Žuans Breda (João Breda) – viņi tik labi zināja savu tēmu, ka varēja rosīties kā šovmeņi – brīžiem runājot spožas runas bez prezentācijām, brīžiem ar burvīgām tabulām citiem norādot, kurā institūcijā atrodami jaunākie skaitļi, aprēķini un vērtējums. Esmu pasūtījis dažus šo trīs PVO līderu rakstus, ko pārtulkot un izsūtīt Saeimai un ministrijām.
Pat tad, ja šīs konferences secinājumi nesasniegs visus Eiropas nostūrus, tā bija būtiska Latvijai, ka mēs nebūt neesam vienīgie cīņā par veselīgu un gudru bērnu – Eiropas un Latvijas nākotni.
Pēteris Apinis
Jaunākie komentāri