Bez taukiem cilvēks dzīvot nevar, tauki ir vajadzīgi šūnas uzbūvei, hormonu transportam, enerģijai, vielmaiņai. Tauki vajadzīgi uzturā ik dienas, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo paātrina aterosklerozi, infarktu un insultu. Tauki uzturā var būt redzamā veidā (eļļa, sviests) vai neredzamā (riekstos, avokado, pienā u.c.). Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri– triglicerīdi. Taukskābes taukos var būt piesātinātas un nepiesātinātas – polinepiesātinātas un mononepiesātinātas. Polinepiesātinātās taukskābes atrodamas zemesriekstu, linsēklu, rapšu, saulespuķu, sezama sēklu, kukurūzas, sojas eļļās, riekstos un sēklās. Mononepiesātinātās taukskābes atrodamas zemesriekstu, olīvu un avokado eļļās.
Vislabākie tauki ir zivs tauki, vislabāk ēst treknas jūras zivis, bet sliktākajā gadījumā– zivju eļļas kapsulas. Ļoti labi tauki ir spiesta olīveļļa. Salātus vajadzētu gatavot ar olīveļļu, arī maizīti ēst ar olīveļļu. Visai labi tauki ir kvalitatīvas augu eļļas, bet nevajadzētu lietot rafinētās eļļas. Vajadzīgi, bet retāk lietojami ir dzīvnieku tauki, kas rodami pienā un gaļā. Ar tiem pārspīlēt nevajadzētu.
Vissliktākie tauki, no kuriem mums vajadzētu pilnībā izvairīties ir transtauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā. Nepiesātinātās taukskābes ķēdei tiek pievienots ūdeņraža atoms. Kā katalizatoru lieto niķeli vai citus smagos metālus. Hidrogenācija notiek augsta spiediena un augstas temperatūras apstākļos.
Transtaukus, kā jau mākslīgu produktu, cilvēka organisms nevar pārstrādāt un izmantot, tie izgulsnējas no iekšpuses uz asinsvadu sieniņām kā pangas un kļūst par iemeslu infarktam, insultam vai artērijas trombozei. Bez tam transtauki rada vēzi, diabētu, aptaukošanos. Īpaši bīstami transtauki ir grūtniecēm, jo atstāj negatīvu ietekmi uz augļa attīstību.
Eļļu dehidrogenizācija pārtikas nozarē ienāca 20. gadsimta pirmajā pusē, tolaik neviens nezināja, ka transtauki ilgtermiņā ir bīstami cilvēka dzīvībai. Pētījumi, kas pierādīja transtauku lomu insulta un infarkta izraisīšanā, parādījās tikai 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tajā laikā gandrīz visā pasaulē dehidrogenizētie tauki bija ienākuši gan konditorejas izstrādājumos– vafelēs, tortēs, kūkās, cepumos, bet arī piena produktos–krējuma produkts, sviesta produkts, saldie biezpiena sieriņi, saldējums, bet jo īpaši majonēzē un margarīnā. Visas ražošanas līnijas visā pasaulē bija pārveidotas, lai ražotu lētākus un izskatīgākus produktus.
Minēšu piemēru– ja Jūs paņemat rokā īstu šokolādi– tā izkūst. Bet katrs taču ir ēdis bulciņu, kurā ir šokolādes gabaliņi. Kā tie nav izkusuši bulciņas cepšanas procesā (830 C)? Vienkārši– šokolāde ražota ar tādiem transtaukiem, kas kūst ievērojami augstākā temperatūrā.
Pirms astoņiem gadiem dāņu profesors Stīvs Stenders atrada 16% transtauku Latvijā ražotās vafelēs un nosauca tās par „lēno ciankāliju”. Pateicoties Stenderam un latviešu profesoram, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklim Gustavam Latkovskim transtauku tēmu izdevās aktualizēt, ražotājus un politiķus pārliecināt, akciju sabiedrība „Staburadze” pat izņēma transtaukus no vafelēm.
Vienīgā sliktā ziņa– es nudien nezinu– kāpēc vispār būtu jāēd vafeles. Vēl trakāk, ja kāds apgalvo, ka tās ir „veselīgas vafeles”, vai arī, ja apgalvo, ka cepumi un kūkas bez transtaukiem ir „veselīgi cepumi un kūkas”. Varbūt vēl varētu lietot jēdzienu– „mazkaitīgas vafeles”, „mazkaitīgi cepumi”.
40% pieaugušo un 28% bērnu Latvijā ir lieks svars, ja ne aptaukošanās. Šiem cilvēkiem nekas nav sliktāks par pārcukurotiem, sataukotiem baltmiltu produktiem.
Bet atgriezīšos pie transtaukiem. Ministru kabineta “Noteikumi par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos” paredz, ka maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkst pārsniegt 2 g no 100 g kopējā tauku daudzuma. Labs, nozīmīgs lēmums, kas ļauj virzīties uz priekšu. Latvijas Ārstu biedrības mērķis ir pilnīgs transtauku aizliegums pārtikas produktos. Man oponēs– arī dabīgajos gaļas produktos nedaudz atrodami transtauki (arī gaļas šķēles cepšana augstā temperatūrā taču ir hidrogenizācijas process). Šie dabīgie transtauki organismā noārdās vieglāk, tie ir labāk izmantojami organisma vielmaiņā.
Iegaumējiet tās pārtikas produktu grupas, kuru ražošanā un pagatavošanā izmanto rūpnieciski ražotus transtaukus:
(i) margarīnā un citos uz maizes smērējamos produktos;
(ii) iepakotā jeb fasētā pārtikā– dažādos kūku gatavošanas maisījumos, saldējumā, šokolādē un šokolādes konfektēs;
(iii) ātrajās uzkodās – frī kartupeļos, fritētos vistas gabaliņos (fritēšanai tiek izmantotas eļļas, kuras satur transtaukus), čipšos;
(iv) gaļas izstrādājumos – desās, cīsiņos, gaļas produktos;
(v) saldētos pārtikas produktos – pīrāgos, vafelēs, picās, panētos zivju pirkstiņos, zivju burgeros;
(vi) konditorejas izstrādājumos – smalkmaizītēs, cepumos, kūkās, donatos.
(vii) piena produktos– sieriņos, krēmveida biezpiena izstrādājumos, siera izstrādājumā, krējuma izstrādājumā.
Un tomēr– pirmajā vietā produktu kaitīgumā pēc patēriņa apjoma es liktu čipšus. Nav grūti iztēloties čipšu ražošanu. Sagrieztas, sasālītas kartupeļa ripiņas lieciet karterī mākslīgā eļļā un brauciet ar mašīnu simts kilometrus. Ņemiet čipšus ārā un ēdiet– labu apetīti!
Pēteris Apinis
Jaunākie komentāri