Jautājums, kas man tika uzdots: „ vai ir nepieciešams palielināt vecuma slieksni alkohola iegādei un kāpēc tas ir vai nav nepieciešams?” ir nekorekts, fragmentārs un izrauts no konteksta. Nacionāla vai pat valstiska portāla jautājumam vajadzētu būt: „kā samazināt alkohola pārmēra lietošanu jauniešu vidū un kā panākt, lai alkohola lietošana jaunībā nekļūst par slimību visa mūža garumā?” Un uz šo jautājumu centīšos atbildēt.

Latvijā jaunieši dzer pārlieku daudz. Vēl vairāk – bērnu un jauniešu alkoholisms ir viena no nozīmīgākajām Latvijas problēmām. Katru dienu narkoloģijas nodaļās tiek nogādāti padsmitgadnieki ar alkohola psihozi. Pēdējā laikā visvairāk – ar „alus psihozi”. Jaunieši un skolnieki Latvijā visbiežāk nodzeras no plastmasas pudelēs tirgota alus (2 litru pudele 7% alkohola šķīduma maksā 80–99 santīmus, kas atbilstu degvīna pudelei par 1,14 latiem). Būtiski, ka mūsdienās daudz vairāk nekā agrāk no alkoholisma cieš meitenes.

Statistika liecina, ka 14 gadu jauniešu grupā alkoholu jau ir lietojuši 91% jauniešu. 13% jauniešu 15–16 gadu vecuma grupā ir bijuši piedzērušies biežāk kā 20 reizes dzīvē, bet 18% jauniešu ir bijusi “uzdzīve” (5 un vairāk dzērieni vienā reizē) trīs vai vairāk reizes mēnesī. Un būtiskais – gandrīz visi jaunieši ir aptaujā atbildējuši, ka viņiem veikalā nav problēmas iegādāties alkoholiskos dzērienus – veikalnieki viņiem tos laipni pārdod.

Alkoholiskos dzērienus pusaudži vienmēr saņem no pieaugušajiem – tos nopērk pieaugušie (labsirdīgais starpnieks), tos pārdod pieaugušie (veikala pārdevēji) vai tos nelegāli tirgo pieaugušie kā kontrabandas preces un iesaista jauniešus kontrabandas tīklos. Policija pēdējos divos gados ir sastādījusi tikai dažus protokolus par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem.

Vai nu mēs sāksim nopietni vērsties pret neliešiem, kas palīdz nodzirdīt Latvijas jaunatni, vai mums vienkārši nebūs Latvijas nākotnes. Latvijas Ārstu biedrība izstrādājusi likumdošanas iniciatīvas, kas ļautu palielināt sodus par alkohola piedāvāšanu, tirdzniecību nepilngadīgajiem. Turklāt esam sākuši sadarbību ar Iekšlietu ministriju, lai atvieglotu šādas nelegālas tirdzniecības pierādīšanu un vainīgo sodīšanu. Latvijas Ārstu biedrība iesaka arī paaugstināt no 18 uz 21 gadam vecuma robežu, no kuras sākot jaunieši drīkst iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

Šim priekšlikumam ir vairāki pamatojumi. Pirmais un būtiskākais – ja jaunietis nav sācis dzert līdz 21 gada vecumam, viņš gandrīz nekad nevar kļūt par alkoholiķi. Otrs arguments – cilvēka organisms nenobriest vienlaicīgi. Nervu sistēma attīstās līdz 23–25 gadiem, pie kam pēc divdesmit gadiem attīstās tieši augstākie nervu centri smadzeņu puslodēs un iegarenajās smadzenēs. Ļaujot bērnam dzert līdz 21 gada vecumam mēs viņam liedzam attīstīt viņa talantus. Trešais arguments – Latvijā bērni mācās līdz 20 gadiem vidusskolā, nevis līdz 18 gadiem kā tas bija agrāk. Šobrīd brašais otrgadnieks pavisam legāli iegādājas šnabi un alu priekš visas 9. klases.

Saeimas darba grupā izskatīti virkne priekšlikumu, no kuriem būtiskais ir – arī vecumā līdz 25 gadiem visiem jauniešiem jāuzrāda dokumenti iegādājoties alkoholu. Dokumentu neuzrādīšana būs sodāma, un sodīts tiks gan neuzrādītājs, gan pārdevējs.

Un vēl kāds būtisks aspekts, kas būtu jāpanāk – lai lielveikalos (arī pašapkalpošanās veikalos) alkohols neatrastos pa vidu starp citiem ēdieniem, bet atsevišķi nodalītās nodaļās ar atsevišķu kasi un novērošanas sistēmām, kas ļautu pēc tam pieķert negodprātīgus tirgotājus, kas santīma dēļ gatavi nodzirdīt bērnus.

(05.07.2012.)