Vecgada vakarā uzrakstīju rakstiņu ” Daudz laimes gada noslēdzošajā dzerstiņā !” un ieliku “Delfos”. Saņēmu bargu kritiku- ar savu viedokli es vairojot negācijas, piesmejot godīgos Jaungada svinētājus, aizbaidot jaunatni prom no Latvijas. Vēl vairāk- ar savām negatīvajām publikācijām es radot cilvēkiem depresiju, spriedzi, mazvērtības kompleksu, trauksmi un citas psihoemocionālas problēmas, kas vēlāk manifestējoties slimībās un saīsinot cilvēku dzīvi.

Lielākoties kritiķi bija man nepazīstami vai nezināmi cilvēki, kas savas vēstules nebija parakstījuši. Jāpiebilst, ka es joprojām nelasu komentārus, taču man pazīstami komentāru lasītāji teica- “Delfu” komentētāju kritika bijusi vēl bargāka, un es esot apzīmēts ar vārdiem, kas aizgūti ko kaimiņvalsts valodas apcirkņiem. Šī kritika bija pietiekami nopietna, lai es izlemtu Jaunajā gadā laboties un rakstīt iespējami pozitīvas lietas.

Un gaisma manā apkārtnē tiešām ir. Piemēram, braucu 1. janvāra pēcpusdienā, dziļā krēslā pa Engures- Tukuma šoseju un veicu apdzīšanas manevru. Man neticamā kārtā izdevās izvairīties no pretimbraucoša velosipēda, kam tiešām nebija nekāda atstarojoša elementa, toties viņš minās gandrīz pa šosejas vidu. Es nopriecājos, ka šis cilvēks nododas fiziskām aktivitātēm un pilnībā izslēdzu no savas apziņas domu, ka viņa braukšana kaut kādā mērā saistīta ar Jaungada svinību dzērienu lietošanu, kā arī to, ka varētu gadīties kāds šoferis, kas tumsā uz slidenā ceļa no mūsu riteņbraucēja nespēs izvairīties. Un vispār- Jaungada naktī un dienā tikai septiņi satiksmes negadījumos smagi cietušie, neviens bojāgājušais- kā nepriecāties?

Pats pie stūres 1. janvārī nobraucu turpat 500 kilometrus, neredzēju nevienu ceļu policijas automašīnu, jo arī policisti bija pozitīvi un uzticējās braucējiem. Tiesa, kādiem 25 šoferiem gan protokolu par dzeršanu esot uzrakstījuši.

Cits jauks piemērs- neviens bērns Jaungada svinībās nav iedzēris etiķa esenci, nu vismaz man par šādu gadījumu nav ziņu. Citus Jaunos gadus vienmēr kāds pamanījās. Tiesa, ar šo ziņu es nebūt negribu aizvainot visus tos agresīvos cīnītājus, kas nolādēja Latvijas bērnu ķirurgu mēģinājumus izņemt etiķa esenci no tirdzniecības. Tik agresīvi kā ļaudis savulaik cīnījās pret etiķa esences aizliegumu, cīņa bijusi tikai par tiesībām smēķēt citu klātbūtnē un tiesībām bērt sāli bērnu ēdienam bērnudārzā un skolā tik daudz, lai bērniem iestātos nieru mazspēja. Etiķa esences neesamība veikalos ir saglābusi vidēji 12 bērnu dzīvības gadā.

Savā Jaungada rakstiņā biju ierakstījis frāzi: ” Visvairāk raķetes gaisā šauj tas, kas visvairāk iedzēris. Ļoti labi ir izšaut sev tikai vienu aci, nevis abas”. Neticēsiet- Jaungada naktī ar raķetēm ir izšautas tikai piecas pieaugušo acis, neviens nav pamanījies izšaut abas. Tiesa, bērni, kas cietuši no raķetēm, šogad cietuši smagāk. Es pirms Jangada svinībām rakstīju: ” Dot bērniem šaut raķetes drīkst tikai tie, kas nolēmuši taisīt jaunus bērnus”. Šķiet, vecāki, kas bērniem ļauj šaudīties ar raķetēm, “Delfus” nelasa, viņiem būtu vēstījums jāraksta uz sienas grafiti formā ar vārdiem, kurus pat Putins piekodinājis izņemt no krievu valodas. Lai nesarūgtinātu sevi un pozitīvisma fanus, nerakstīšu neko par tiem bērniem, kas Jaungada naktī nonāca slimnīcās alkohola intoksikācijā vai ar apdegumiem.

Tātad- rakstīsim šogad pozitīvi. Pozitīvais aicinājums būs- dzersim šogad mazāk un mazāk riskēsim ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Pēteris Apinis