Veselības ministrija izstrādā pamatus Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījumiem 2014.–2020. gadā. Veselības ministrija sadala 272 miljonus eiro. Ar pašreizējo Veselības ministrijas darbu būtu gauži apmierināts ministrs Vilhelms Kaņeps, kurš ministrijas nākotnes skatījumu atzītu par laikmetīgu.
Nu, piemēram, Veselības ministrija gatavojas nodrukāt miljoniem papīriņu un bukletu, kas cilvēkiem iemācīs rūpēties par veselību. Apmēram četrdesmit gadu novecojusi domāšana. Visiem, kas joprojām domā, ka ar nodrukātām informatīvām lapiņām var informēt cilvēkus, cik slikti ir mīlēties bez prezervatīva vai pārmēru lietot sāli, iesaku apskatīties savā pastkastītē divas nedēļas pirms vēlēšanām. Cik daudz no pastkastītes materiāliem jūs izlasāt? Kur nonāk svaigi drukātās lapiņas? Getliņos vai krāsnī.
Moderns skatījums uz veselības izglītotību (health literacy) nozīmētu modernu daudzfunkcionālu veselības mājaslapu, kas darbojas atbilstoši konkrētajam gadam vai pat mēnesim. Ja 2011. gadā Facebook, tad Facebook, ja 2013. gadā Twitter, tad Twitter. Neviens nevar šobrīd paredzēt, kas būs modes kliedziens pēc 2 gadiem, bet tas tad arī būs galvenais informācijas avots miljoniem cilvēku. Domāju, ka jau tagad var pilnībā prognozēt visaptverošu interneta televīziju tuvāko divu gadu laikā.
Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka visefektīvāk sabiedrību izglītot, apmācot viedokļa nesējus (stakeholder) – medicīnas darbiniekus un skolotājus sabiedrības veselībā. Lielāko pienesumu sabiedrības veselībā rada veselības slimnīcas, kur visi pacienti izrakstīšanas brīdī tiek rūpīgi izglītoti sekundārajā profilaksē. Healthy hospitals kustība pasaulē pierādījusi, kā ar salīdzinoši maziem līdzekļiem var sasniegt ievērojamus sabiedrības veselības rezultātus. Vienīgā Eiropas valsts, kuras ministrijai sekundārā profilakse nerūp, ir Latvija.
179,5 miljonus eiro Veselības ministrija gatavojas tērēt veselības infrastruktūras attīstībai, bet lielāko daļu no šīs summas – mobilo diagnostikas/ārstēšanas vienību tehniskajai nodrošināšanai. Šis projekts atbilst 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Eiropā vai deviņdesmitajiem gadiem Āfrikā. Iedomājieties, Veselības ministrija nolēmusi iesēdināt speciāli aprīkotā autobusā ginekologu, acu ārstu un traumatologu un vest uz Balvu rajona Briežuciemu.
Tā vietā, lai šos augstas kvalifikācijas speciālistus aizvestu uz jau šobrīd izremontētām un labi apgādātām Balvu slimnīcas telpām (un pacientus no Briežuciema atvestu padsmit kilometrus), kur ginekologs var izmantot sonogrāfu, sterilus instrumentus, labu apgaismojumu, viņš pieņems autobusā. Šādu metodi pašlaik izmanto tikai pēckara Centrālāfrikas Republikā un ieviesīs arī Somālijā. Rodas iespaids, ka galvenais Veselības ministrijas nākotnes filozofs ir mobilo transportlīdzekļu izplatītājs.
Pasaules pieredze liecina, ka mobilās vienības vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas tikai divās jomās – vakcinācijai epidēmijas gadījumos, kā arī atsevišķām speciālām diagnostikas un skrīninga jomām (Latvijas apstākļos – mamogrāfijai lauku rajonos, Kazahstānas stepēs – fluorogrāfijai).
Eiropas struktūrfondu naudu jau iepriekšējos gados esam tērējuši visai neracionāli. Esam remontējuši slimnīcas, kuras pēc tam slēguši, iegādājušies radioloģisko superaparatūru, kuru nespējam uzturēt, kuru darbināšanai mums pietrūkst smadzeņu kapacitātes. Izskatās, ka Veselības ministrija arī nākotnē čakli iegādāsies dzelžus par ESF un valsts naudu, bet nekādā gadījumā nemaksās pienācīgas algas ārstiem un māsām. Atgriezīsimies pie mobilajām diagnostikas/ārstēšanas vienībām. To darbības nodrošināšanai gan paredzēta nauda no cilvēkresursu attīstības un reģionālās pieejamības naudas. Tātad – sakārtotai sistēmai naudu algām nedosim, bet nesaprotamiem izbraukumiem gan. Moderna diagnostikas/ārstniecības autobusa iegāde, uzturēšana, komplektācija ar ārstiem un medicīnisko personālu jebkurā gadījumā izmaksās vismaz 100 x dārgāk uz vienu pacientu nekā ārsta aizvešana uz aprīkotu slimnīcu, pacientu pievešana un normālas algas visam iesaistītajam ārstniecības personālam.
Eiropas struktūrfondu nauda ir paredzēta attīstībai. Minēšu piemēru – Latvijā pašlaik vajadzētu4–8 plaušu transplantācijas cistiskās fibrozes un idiopātiskas plaušu hipertensijas slimniekiem. Kā nesen uzzinājām presē, šāda transplantācija Vīnē izmaksātu ap 120 tūkstošiem eiro. Stradiņa slimnīcā operāciju zāles, reanimācija, aparatūra un tehnoloģija pieļauj šādas operācijas kaut šodien. Atvedot superķirurgu no Vīnes, asistentu no Tartu (igauņi šobrīd veikuši jau 8 plaušu transplantācijas), abus biznesa klasē, izguldot pieczvaigžņu viesnīcā, paēdinot labākajā restorānā un izmaksājot cienījamu honorāru, Latvija iegūtu apmācītu personālu, padarīta darba pašapziņu, jaunas iespējas un apvāršņus. Izmaksas būtu ne lielākas par 50 tūkstošiem eiro. Tā būtu reāli attīstībai tērēta Eiropas struktūrfondu nauda.
Man neviens lāgā nevar paskaidrot, kurš ir izdomājis visu šo murgu, ko Veselības ministrija demonstrē kā savu skatījumu Eiropas struktūrfondu līdzekļu izlietošanai 2014.–2020. gadam. Katrā ziņā šis cilvēks ir ļoti vecs, jo pilnībā domā 20. gadsimta sākuma vai vidusposma kategorijās. Tā ir domāšana, kur naudas resursus apgūst, nevis izmanto kā līdzekli savas valsts attīstībai un iedzīvotāju veselības nodrošināšanai.
Jaunākie komentāri