(❊ raksts Apollo „Pēteris Liniņš: Kas kopīgs pesticīdiem ar enerģijas dzērieniem?”)
Advokāts Pēteris Liniņš, vērojot jezgu ap enerģijas dzērieniem, pamanījies salīdzināt tos ar pesticīdiem. Patiesībā salīdzinājums ir līdzvērtīgs indiāņu šaujamā loka salīdzināšanai ar ķīmiskajiem ieročiem. Pēteris Liniņš vēlējies pateikt, ka nav vēlams apstrīdēt Eiropas struktūru ilggadēji izstrādātus normatīvos aktus, bet atsauci velk uz 2013. gada 14. marta Eiropas Parlamenta rezolūciju par sabiedrības veselības aizsardzību pret endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem (2012/2066(INI)). Šis dokuments balstās uz Eiropas Pārtikas drošuma aģentūras EFSA secinājumiem, kur cauri spīd pesticīdu tirgotāju lobijs.
Uz rezolūciju nekavējoši reaģēja Zviedrijas Vides ministre Lena Ek, kura paziņoja, ka Zviedrija nepakļausies Eiropas diktātam un aizliegs Zviedrijā lietot virkni endokrīnās sistēmas traucējumu izraisošo vielu, neskatoties uz iespējamo tiesvedību ar ES. Šeit vietā piebilst, ka Dānijas Vides ministre Ida Auken 2012. gadā aizliedza Dānijā lietot četrus ftalātus (DEHP, DBP, DIBP un BBP), jo tie satur endokrīno sistēmu traucējumus izraisošas vielas.
Nē– šeit nav runa par atsevišķu vides aktīvistu viedokli. Cīņa pret pesticīdiem, ftalātiem, bisfenolu A ir cīņa par dzīvību uz Zemeslodes, un šajā cīņā saduras lielā ķīmijas nauda ar brīvu cilvēku viedokli. Zviedrijas ministre minēja arī „kokteiļa efektu” no ķīmiskajām vielām un publiski atzina, ka starp Eiropas Ķīmisko vielu aģentūru (ECHA) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) ir viedokļu atšķirības attiecībā uz endokrīnās sistēmas traucējumu izraisītājiem.
Katrai pasaules valstij ir savas sabiedrības veselības prioritātes. ASV tā ir aptaukošanās epidēmija, Brazīlijai– narkomānija jauniešu vidū, Taizemei– notekūdeņu sanitārija, Japānai– psihosomātiskas bailes no zemestrīcēm un nukleāras katastrofas, Latvijai– bērnu un jauniešu alkoholisms un smēķēšana.
Visai pasaulei kopā divas globālās sabiedrības veselības prioritātes šobrīd ir globālā sasilšana un endokrīnās sistēmas attīstību kavējošas ķīmiskas vielas. Endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās vielas rada nelabvēlīgu ietekmi uz neiroloģisko, reproduktīvo un imūnsistēmu cilvēkiem un dzīvniekiem. Nozīmīgākās endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji), broma liesmu novērsēji (tos bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu), kā arī metāli, piemēram, svins, kadmijs un dzīvsudrabs.
Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, bojā aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi. Dibutilftalāts DBP var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Dietilftalāts DEP negatīvi ietekmē spermas DNS. Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu vai tad, kad bērni košļā vai sūkā rotaļlietas. Ķīnā ražotam lācītim, protams, ir instrukcija, kurā rakstīts, ka lācīti nevajag ēst vai košļāt, bet to parasti nevar izlasīt 2 gadus vecais lācīša īpašnieks.
Nozīmīgākais ftalātu izplatīšanas veids ir pesticīdi. Pesticīdi ir ķīmiskas vielas un produkti augu kaitēkļu un slimību, nezāļu, lauksaimniecības produktu, nevajadzīgu ūdensaugu, materiālu un izstrādājumu bojājošo kukaiņu un organismu, kā arī cilvēku un dzīvnieku parazītu un slimību, vīrusu pārnēsātāju apkarošanai. Daudzi agrāk plaši lietotie pesticīdi un insekticīdi (piemēram, joda un hlora) vairs netiek lietoti, jo tie ir ļoti indīgi. Hlororganiskajiem savienojumiem (piemēram, heksahlorānam) tika konstatēta stabilitāte apkārtējā vidē vairāk nekā 50 gadus. Tie uzkrājas cilvēku un dzīvnieku organismā un ir cēlonis daudzām slimībām.
Aizpērn ievērojams dāņu uzņēmējs nokaisīja savus laukus ar pesticīdiem, bet Valmieras un Cēsu pusē iznīka bites. Tiesa, ne visas bites nosprāga– daļa saņēma mazāku indes devu, izdzīvoja un pesticīdus aiznesa uz stropu. Pesticīdu pēdas medū ir pastāvīgas, labi, ka Latvijas medū mazāk nekā kaimiņvalstu medū.
Būtu Latvijā Vides ministrs kā Zviedrijā vai Dānijā– arī mēs varētu pasargāt Latvijas iedzīvotājus no indēm. Latvijā ir Sprūdžs, kura vienīgais pienesums ir i-podi, i-phoni un lielas algas ministrijas klerkiem uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina. Tādēļ Latvijas pozīciju cīņā pret ftalātiem un bisfenolu A būs jāuzņemas mediķiem.
Ja Pēteris Liniņš salīdzina enerģijas dzērienu ar pesticīdiem, viņam ir slepens mērķis aizliegt enerģijas dzērienus uz visiem laikiem. Arī nav slikti.
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Pēteris Liniņš: Kas kopīgs pesticīdiem ar enerģijas dzērieniem?
20. maijs 2013 00:19
Šobrīd jau kādu laika sprīdi Eiropas Savienības dienas kārtībā aktuāls ir kļuvis jautājums par regulējumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantotām vielām, kas no augsnes nonāk pārtikā un sekojoši tālāk cilvēka organismā.
Eiropas Pārtikas drošības aģentūra (EFSA) tikko nākusi klajā ar viedokli, ka ne visas lauksaimniecībā izmantojamās ķīmiskās substances ir endokrīnajai sistēmai bīstamas un viennozīmīgi klasificējamas kā endokrīnie “traucēkļi” (endocrine disruptors – angļu val.).
EFSA secinājumi ir izraisījuši ne tikai dažādu viedokļu sadursmi. Daudzi apšauba EFSA secinājumus kā tādus, jo tie nešķiet pietiekami “pareizi”. Eiropas graudaugu ražu aizsardzības asociācija uzskata, ka šādi jauninājumi ir lieki, proti, viss jau sen ir definēts, vides aktīvisti uzskata, ka ķīmisko vielu krass dalījums endokrīni aktīvajās un endokrīni traucējošajās ir lieks, jo ir daudz lauksaimniecībā izmantojamo vielu, kas nonāk pārtikā, un tās visas tomēr atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu. Visbeidzot pretvēža kustības pārstāvji ir pārliecināti, ka jaunā definīcija ir ļoti nenoteikta un faktiski reti kura lauksaimniecībā izmantojamā viela varētu tikt klasificēta kā endokrīnās sistēmas graujoša, un EFSA viedoklis tādējādi pesticīdu ražotājiem ir pārāk labvēlīgs.
Vērojot ažiotāžu ap jauno Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kurš pirms nedēļas nosūtīts uz Eiropas Komisiju saskaņošanai, gribas teikt, ka šie abi gadījumi ir visai identiski – gan enerģijas dzērienu, gan pesticīdu gadījumā radusies skepse par EFSA kā centrālās Eiropas institūcijas zinātnisko pētījumu pareizumu, tiem pretnostatot savu subjektīvo viedokli kā “pareizāku”. Gan pesticīdu, gan enerģijas dzērienu gadījumā EFSA ir tā organizācija, kas Eiropas Komisijas uzdevumā, pēta un publicē zinātniskus secinājumus par attiecīgo produktu ietekmi uz Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju veselību.
No juridiskā aspekta raugoties, jebkurā gadījumā, vai tie ir pesticīdi vai enerģijas dzērieni, lai interneta portālu līmeņa sarunas pārtaptu darbībās, kā rezultātā jautājums tiktu pārskatīts Eiropas Komisijā un Parlamentā, EFSA atzinumu par kāda produkta nekaitīgumu veselībai var apšaubīt un noraidīt vienīgi, veicot līdzvērtīgu pētījumu, kurš veikts ar tādu pašu metodoloģiju.
Tā kā EFSA sniedz atzinumus par dažādu produktu, to sastāvdaļu un ķīmisko substanču, kas saistīti ar pārtikas produktu ražošanu un patēriņu uzturā, ietekmi uz patērētāju veselību, kas ir augstas atbildības joma, tā ir ieviesusi virkni pašregulējošus noteikumus un darbības principus, kuru pamatā ir strikti juridiski kritēriji. Tostarp pastāv riska izvērtējuma zinātniskā procesa “caurspīdīguma” vadlīnijas, tai skaitā, attiecīgā riska izvērtējuma procesā jāizmanto standartizētas procedūras un terminoloģija, datu avotiem jābūt aprakstītiem, kvalitatīvi izvērtētiem un piemērotiem izvirzītajiem viedokļiem, jebkuru datu “izslēgšana” vai “neiekļaušana” atzinumā ir racionāli jāpamato, turklāt jāuzrāda un jāizskaidro konkrētais riska aprēķināšanas matemātiskais modelis.
Pārskatot Latvijas sagatavoto likumprojektu par enerģijas dzērienu apriti un vēlamajiem ierobežojumiem mūsu valstī, ļoti skaidri un saprotami iezīmējas likumdevēju mērķis rīkoties Latvijas jauniešu interesēs un veikt darbības, kas tos atturētu no pārmērīga enerģijas dzērienu patēriņa, bet nepārliecinoši un maldinoši ir argumenti un faktoloģiskā bāze. Jāņem vērā, ka 2009. gadā publiskotais EFSA Pārtikas piedevu un uzturvielu avotu padomes Zinātniskais viedoklis tapis 10 (!) gadu, nevis mēnešu laikā, un tas secina, ka enerģijas dzēriena sastāvā esošās vielas ir drošas patēriņam.
Ja paraugās uz likumprojekta par “Enerģijas dzēriena apriti” anotāciju, tad tur, pirmkārt, dominē dati, kas attiecas uz Amerikas, Austrālijas un Jaunzēlandes patēriņa tirgus īpatnībām un situāciju, kas diez vai var būt adekvāti Latvijas tirgum, otrkārt, zinātnisku pētījumu vietā ir uzskaitīts interneta resursos atrodamas neverificētas (angliski – peer reviewed) informācijas apkopojums. Tai skaitā raksti, kas apraksta dažu atsevišķu cilvēku veselības problēmas, kas it kā varbūt varētu būt saistītas ar enerģijas dzērienu lietojumu, gan nepierādot šo kauzālo saikni.
Juridiski raugoties, šādi mēs pierādām, ka mākam rīkoties ar internetu, bet nepierādām, ka mums ir pētījumi, kas veikti par Latvijas jauniešu patēriņu tādā metodoloģijā, kas pārbaudīta un pieņemta EFSA.
Veselības aizstāvju un pārtikas ražotāju (tai skaitā – pesticīdu) interešu sadursme ir zināmā mērā neizbēgama un kopumā sabiedrībai lietderīga. Tās rezultātā top jauni produkti ar samazinātu kaitīgo vielu klātbūtni tajos. Vienīgi revolucionārā ātrumā nekas Eiropas Savienībā nenotiek, jo ikviens ierobežojums jābalsta pierādījumos, kas veikti atzītā zinātniskā metodoloģijā. Citādi mēs jau rīt pat mestos aizliegt neskaitāmus pārtikas produktus, kas nu kuram subjektīvi šķistu neveselīgi – vai tās būtu kūkas, desas vai margarīns.
Jautājums par pesticīdos sastopamo vielu (nelabvēlīgo) ietekmi uz cilvēka endokrīno sistēmu turpināsies – Eiropas pārtikas drošības aģentūras Zinātniskā padome ir izstrādājusi zinātniskus kritērijus bīstamo vienu identificēšanai. Padomes eksperti arī rekomendē specifiskas testēšanas metodes un testēšanas stratēģijas nākotnei. Pierādījumu iegūšana, kas kalpo par pamatu aizliegumiem – tas “par nelaimi” ir ilgs sarežģīts process.
Eiropas pārtikas drošības aģentūra strādā varbūt lēni, toties ar pierādāmiem secinājumiem. Šie pierādījumi ir pamats labas politikas praksei. Tā ir patiesība, ko Tiesīguma Koalīcija noteikti ievēros, pilnveidojot labas politikas praksi Latvijā.
Jaunākie komentāri