Latviešu aforisms: “Skola ir vieta, kur slīpē bruģakmeņus un bojā dimantus.”
Skola ir vieta, kur bērns mācās, ēd, sporto un komunicē. Bērns skolā pavada vairāk nekā astoņas stundas dienā, jo pēc stundām aizķeras pagarinātās dienas stundās, pulciņā vai treniņā. Skola ir ne tikai skolēnu vide, bet arī skolotāju darba vide, tātad skolai būtu jābūt absolūti veselīgākajai videi valstī. Diemžēl skolas vide nav ieinteresējusi Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldības vai Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Arī Latvijas Ārstu biedrības, RSU Darba drošības un vides veselības institūta un AS “Inspecta Latvia” rīkoto konferenci par veselīgu un drošu skolu vidi apmeklēja galvenokārt vecāki un vecāku organizāciju vadītāji. Mēģināšu īsumā apkopot konferences lektoru – ārstu, pētnieku, būvnieku un inženieru – teikto.
Vai skolā bērniem ir nodrošināta veselīga vide?
Latvijas bērni telpās pavada 80–95% dzīves laika, un tieši telpu gaiss ir izšķirošais faktors bērna veselībā. Iekštelpu gaisa kvalitāti parasti nosaka oglekļa dioksīda daudzums, gaisa mitrums, gaisa plūsma, temperatūra, kā arī piesārņojums – putekļi un mikrobioloģiskie piesārņotāji, ozons, slāpekļa oksīdi, bet ļoti būtiski – gaistošie organiskie savienojumi: benzoli, toluoli, benzols, pesticīdi, acetaldehīdi, formaldehīdi. Vismaz 600 Latvijas skolās gaisa kvalitāte klašu telpās un sporta zālēs ir bīstama bērnu veselībai, bet bērnudārzos šī situācija ir vēl sliktāka.
Ja kādam skolas bērnam kāds cits iesit pa aci, skandāls nereti noskan pa visu valsti, ja pusei no Latvijas bērniem skolā grūti elpot – skolu valdes, Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija klusē.
Skolu apsiltināšana nav veiksmes stāsts. Gandrīz visās Latvijas skolās tā radījusi ventilācijas problēmas – mācību stundā ir pārlieku augsta CO2 koncentrācija
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Austrumeiropā radās viedoklis – nomainot vecos logus pret pakešu logiem, telpās būs silts un viss būs ļoti labi. Līdzi nāca atklāsme – siltināsim ēkas, ekonomēsim enerģiju un naudu. Tiesa, palielinot sienas biezumu, gaisa apmaiņa lielākoties nemainās (ja mēs nedomājam tās padomju laika celtnes, kur bija netīšām radušās plaisas, kas uzlaboja gaisa apmaiņu).
Vienkāršoti izskatās tā – pašvaldība izcīna Eiropas Savienības struktūrfondu naudu skolas siltināšanai. Rīko konkursu, kurā pārliecinoši uzvar būvfirma, kas piedāvā zemāko cenu. Cenas samazinājums tiek veikts uz izmantoto materiālu un ventilācijas neesamības rēķina. Ieliekot stingrus plastmasas pakešlogus un labi noblīvētas klases durvis, gaisa plūsma tiek pilnībā apturēta. Vienam bērnam stundas laikā nepieciešami 15 kubikmetri gaisa (Somijas norma – 21 kubikmetrs). Bērns ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi, kuras daudzums mācību stundas beigās lielākās klasēs 4–6 reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu (pieņemot ES maksimāli pieļaujamo normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā – 2160 mg/m3 (1200 ppm), 50 000 ppm ir nāvējoši, vislielāko CO2 apjomu uz zemeslodes rada nevis automašīnas vai termoelektrostacijas, bet liellopu un cūku ganāmpulki). Attiecībā uz smadzeņu darbību bērniem CO2 daudzums, ilgstoši uzturoties neventilētā telpā, kumulējas.
Patiesībā bērns (un skolotāja) elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas – ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Ak jā – gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas u.tml.
Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas, mācību stundas otrajā pusē CO2 koncentrācijai normu pārsniedzot 3–4 reizes, daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka “bērni sanarkojušies”, patiesībā – skolai nav ventilācijas. Bērni, kam skolā ir liela CO2 koncentrācija telpu gaisā, vērojams sausais nakts klepus – pirmā astmas izpausme.
Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes.
Dažreiz skolotāji klases logu atver starpbrīžos, ja vien bērni nav aizķērušies klasē. Neatkarīgi no skolotāja centieniem veikt ventilāciju ar katru nākamo mācību stundu ogļskābās gāzes koncentrācija vēl vairāk pieaug.
Pārlieku augsts vai pārlieku zems mitrums klasēs. Aspergiloze un alerģija
Veselības inspekcijas vērojumi liecina, ka mēdz būt arī advancēti skolotāji, kas starpbrīdī atrauj visus logus klasē, bet stundas laikā – skolas gaitenī. Šajās skolās ar ogļskābās gāzes koncentrāciju daudzmaz tiek galā, bet skola kļūst par planētas atmosfēras sildītāju, toties ziemā klases temperatūra tiek atvēsināta zem 14 °C, kas savukārt nav optimāla temperatūra mācībām. Ziemas aukstajam gaisam ar mazu absolūto mitrumu ieplūstot klasē un sasilstot, gaisa relatīvais mitrums ir mazāks par 10%, kas savukārt ir iemesls faringītam, traheītam un acu gļotādas iekaisumiem. Vidējā Latvijas skolā ziemā relatīvais mitrums telpā ir 20–30%, bet vasarā virs 80% (norma skolu iekštelpām ir 40–70%, kas parasti veiksmīgi tiek nodrošināta aprīlī, maijā un septembrī, oktobrī).
Zems relatīvais gaisa mitrums palielina statisko elektrību, kas izraisa diskomfortu un var traucēt datoru izmantošanu. Savukārt augsts mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, kas rezultātā var novest pie organisma pārkaršanas.
Turklāt augsts mitruma līmenis rada kondensāciju ēkas struktūrā uz iekšējās un ārējās virsmas – siltajos gadalaikos, īpaši vecākās (19. gadsimta muižu ēkās un Latvijas brīvvalsts būvēs), mitrās skolās pelējuma sēnītes un to sporas veicina alerģijas attīstību.
Bērniem pirmā alerģijas pazīme ir alerģiskas iesnas, kas rada diskomfortu – neveicas mācībās un darbā. Kā slikta skolas gaisa sekas pārlieku bieži Latvijā vērojam acu un ādas kairinājumu (pumpas bērniem rada arī psihotraumu). Problēmas rodas ne tikai alerģiskiem bērniem, bet arī pilnīgi veseliem, ilgstoši uzturoties telpā ar sliktu gaisu, var vērot sēkšanu un elpas trūkumu strauju kustību laikā un sporta nodarbībā.
Cīņā ar pelējuma sēnītes sporām Somijā jau 30 gadu darbojas “pelējuma suņi”, kas pelējuma sēnīti saož pat tad, ja čakls skolas direktors tai pāri uzlicis biezu krāsas kārtu. Somijā jaunas ēkas potenciālam pircējam ir ar likumu noteiktas tiesības pārmeklēt šo ēku ar “pelējuma suni”, un skolas šie suņi apmeklē ļoti bieži.
Skolas gaisu nosaka arī dažādi ķīmiski toksīni, proti, cilvēka veselībai kaitīgas vielas
Ar vēdināšanu dažkārt problēmas nav atrisinātas, īpaši, ja klases logs veras pret Valdemāra vai Brīvības ielu Rīgā. Klasē ieplūst automobiļu izplūdes gāzes, kuru piesārņojums var būt vēl bīstamāks par augsto ogļskābās gāzes koncentrāciju. Latvijas tradīcija – visus vecāku īpaši lolotos bērnus iekārtot Rīgas centra 1., 2., 49. un citās ģimnāzijās ir tieši pretrunā ar rūpēm par bērniem. Valstiskai loģikai būtu jābūt nostiprināt Rīgas piepilsētu vai tuvējo pilsētu skolas, jo vienīgās vietas Latvijā, kur gaisa piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu, ir Rīgas centrs, Pētersala, Sarkandaugava un Vecmīlgrāvis, un tur nu skolām nebūtu jābūt, kur nu vēl – ar pārlieku lielu skolēnu skaitu vienā klases telpā. Tiesa, jaunā Krievu salas attīstības stratēģija liek domāt, ka par šādu slikta gaisa teritoriju drīzumā kļūs Bolderāja.
Labā ziņa ir tā, ka skolu gaisu arvien mazāk ietekmē kurināšanas un gāzes sadegšanas galaprodukti. Arvien mazāk Latvijā ir ar oglēm kurināmas skolu krāsnis un blakus kūpošas lokālas apkures stacijas.
Toties salīdzinoši lielāks īpatsvars ir sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļu radītajam ķīmiskajam piesārņojumam. Man nav īsti zināms, kā līdz katram skolotājam un skolas direktoram aiznest ziņu – ja jūs redzat reklāmu, kur mazgājamais līdzeklis nogalina visus baciļus, jebkuru virsmu padara pilnīgi tīru un spīdīgu, tad lūdzu – nekad nelietojiet šo līdzekli skolā. Ir pietiekami daudz ekoloģiski saudzējošāku (arī tie nav veselīgi) līdzekļu skolas tīrīšanai.
Ceturtais nozīmīgākais telpu gaisa piesārņojuma avots ir būvmateriālu, iekštelpu apdares materiālu un mēbeļu (īpaši viss, kas ražots no dažāda veida skaidu plāksnēm. Uzsvars šajā materiālā ir nevis uz koku, bet līmi) izgarojumi vai izdalītie produkti, piemēram, monomēri, destrukcijas produkti, šķīdinātāji, plastifikatori, antioksidanti, antipirēni, polimerizācijas iniciatori. Aiz šiem smalkajiem nosaukumiem slēpjas formaldehīds, toluols, benzols, fenols, pentahlorfenols, ksilols, stirols, aromātiskie amīni, pirols, kaprolaktāms, ciklopentanons, propionskābe, metilmetakrilāts, butēns, etiķskābe, acetaldehīds, acetons, etilacetāts, metanols, propanols, amonjaks un daudzas citas kaitīgas vielas. Visās skolās, kur mērījumus veikusi Veselības inspekcija, benzaldehīda koncentrācija gaisā normu pārsniegusi vismaz divas reizes.
Iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošās vielas.
Tieši iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus izraisošās vielas ir pasaules būtiskākā sabiedrības veselības problēma. Ķīmiskais piesārņojums, kādā dzīvo mūsdienu zemeslode, atbilst jēdzienam “ķīmiskais karš”. Protams, skolas vide nav gluži Getliņu izgāztuve, kur nonāk visu veidu ķīmiskie produkti, tomēr arī skolā ir nepiedodami daudz vielu, kas grauj bērna vairošanās sistēmas attīstību un hormonālās sistēmas funkciju. Iekšējās sekrēcijas sistēmas traucējumus izraisošās ķimikālijas ir bisfenols A, ftalāti (plastmasas mīkstinātāji, smaržu pastiprinātāji), bromētie liesmu slāpētāji (bieži izmanto mājsaimniecības tekstilizstrādājumu un mēbeļu ražošanā) un metāli, piemēram, svins, bismuts un dzīvsudrabs.
Bromētie liesmu slāpētāji jeb polibromētie difenilēteri (PBDE) palielina materiālu ugunsdrošību. Šīs vielas plaši izmanto celtniecībā, un tās no materiāliem izdalās gadiem, taču ātri uzkrājas cilvēka ķermenī. Daļa no PBDE ir aizliegti, jo ietekmē augļa attīstību. Svarīgi ir nededzināt būvmateriālus un mēbeles, kas piesūcinātas ar broma liesmu slāpētājiem.
Ftalāti ir ķīmiskas vielas, ko pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīga, pievieno drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, lai šiem šķidrumiem būtu pareiza konsistence. Ftalāti izraisa defektus embriju reproduktīvajos orgānos, bojā DNS spermā, aknas, nieres un plaušas, izraisa iedzimtus defektus, anēmiju, neauglību un vēzi. Ievērojami ietekmē vīriešu potenci un nomāc spermatoģenēzi tieši zēnu vecumā. Dibutilftalāts (DBP) var izraisīt nopietnas alerģiskas reakcijas. Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu vai tad, kad bērni košļā vai sūkā rotaļlietas. Četri no pieciem visvairāk pārdotajiem kosmētikas līdzekļiem satur vismaz vienu ftalātu, bet vairāk nekā puse – divus un vairāk. Mēs esam pakļauti dažādiem ftalātiem lielos apjomos, kurus var atrast daudzos ikdienas produktos, sākot no iepakojuma līdz dušas aizkariem, no automašīnu saloniem līdz krāsām un no pesticīdiem līdz slimnīcu piederumiem. Katru gadu Rietumeiropā tiek saražots 1 miljons tonnu ftalātu
Bīstamākais produkts, ar kuru saskaramies ikdienā, kas satur virkni iekšējo sekrēcijas sistēmu kavējošu vielu, ir pesticīdi, kuri joprojām tiek plaši izmantori lauksaimniecībā. Diemžēl skolas bērniem saskare ar šīm vielām ir plaša, un joprojām pesticīdi tiek izmantoti pat lauksaimniecības skolās bērnu klātbūtnē. Daļa pesticīdu (piemēram, insekticīds dihlordifeniltrihloretāns jeb DDT) gadu no gada tiek aizliegti, taču rūpniecība joprojām piedāvā virkni cilvēka dzīvībai un veselībai kaitīgu produktu.
Perfluoroktāna sulfāti (PFOS) ir kancerogēni savienojumi, ko izmanto, lai virsmas būtu izturīgas pret dažādiem šķidrumiem un pret mehāniskiem bojājumiem.
Polihlorinētie bifenili (PCB) ir lēni sabrūkošas, taču ļoti kancerogēnas nedegošās brīnumvielas, kuras izmanto kā izolācijas materiālus gan pret augstām temperatūrām, gan elektrisko vadu izolēšanai.
Bisfenoli padara plastmasu cietāku un izturīgāku. Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns (sievišķais dzimumhormons), kas no plastmasas pudelītes vai trauka var nonākt pudelītē (t.sk., zīdaiņa pudelītē) vai traukā esošajos produktos vai ūdenī. Kā mākslīgs estrogēns tas ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, bet īpaši veicina krūts un prostatas audzēju attīstību. Bērni nedrīkst lietot plastmasas traukus.
Parabēni ir vielas, kurus izmanto kā konservantus pārtikā un kosmētikā, tie uzkrājas taukaudos, un arī tiem ir estrogēna iedarbība.
Un beidzot – smagie metāli, kuru ir visai daudz krāsās un lakās. Lielākās devās svins, bismuts, hroms, arsēns un dzīvsudrabs var izraisīt bērna attīstības traucējumus.
Šis uzskaitījums veikts cerībā, ka iegādājoties sadzīves ķīmiju, skolas saimniecības daļas darbinieki ievēros – liela daļa no ikdienas sadzīves ķīmijas satur hormonālās sistēmas kavētājvielas un ir bīstamas bērna veselībai.
Putekļi
Putekļi ir īpašs stāsts, ko parasti vismaz attiecībā pret skolas telpām neviens nepiemin. Parasti kā putekļus mēs saprotam šķiedras no grīdas seguma, sabirzušu cilvēku un dzīvnieku apmatojumu un ādas sīkdaļas, sadegšanas blakusproduktus, kā arī bioloģiskos faktorus: pelējuma sēnītes sporas, putekļu ērcītes, baktērijas, ziedputekšņus. Mūsdienās par putekļiem izžūstot kļūst ķīmiskie tīrīšanas un higiēnas līdzekļi – apkopēja, “lai labāk puto”, pie grīdas ūdens spaiņa piešļāc trīs ķopsīšus viena vietā, šī ķīmija paliek uz grīdas, vēlāk izžūstot saveļas un kļūst par putekļiem. Cilvēka veselībai bīstamie aldehīdi gaisā lielā koncentrācijā nonāk tieši šādā ceļā no tīrīšanas līdzekļiem. Pētījumi pierāda, ka ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi ļoti aktīvi reaģē ar moderno ķimizēto grīdas klājumu un mēbeļu virsmu, radot virkni jaunu gaistošu un mikroskopiski cietu putekļveida vielu.
Klasiskie “mājas putekļi” no cilvēku matiem un dzīvnieku spalvām skolā ir daudz lielākā apjomā nekā mājās. Pārsteidzoši, cik daudz skolu putekļu paraugos ir suņu un kaķu spalvu paraugu. Bet tas vēl nav viss – pēdējo gadu putekļu pētījumi visās skolās pierādījuši, ka klasēs, bet īpaši virtuvē un saimniecības telpās visās skolās dzīvo grauzēji – žurkas un peles.
Bērna kustības un sports nosaka veselību un sekmes
Pasaules Veselības organizācija ir strikti noteikusi – lai bērns izaugtu vesels un dzīvotu ilgu, veselīgu, darbīgu un raženu mūžu, viņam ir jānodarbojas ar sportu vismaz stundu reizi dienā, turklāt ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā. Patiesībā bērnudārza vecuma bērnam tas būtu jādara trīs vai četras reizes dienā, pamatskolēnam – divas reizes, bet, sākot no 4. klases, – vismaz reizi dienā, un tas ir saistīts ar fizioloģiskajiem atjaunošanās procesiem.
Ļoti būtiski ir bērnus dabūt ārā no telpas, vislabāk ar mērķi – sportot. Norvēģija, valsts ar visaugstākajām prasībām skolu videi, mācību programmās 5.–11. klašu skolēniem paredz 2 stundas nedēļā svaigā gaisā – ārpus skolas.
Un tomēr – būtiskākais visas dzīves garumā ir sports bērnudārza vecumā un pirmskolā. Jo sportiski aktīvāks ir bērns pirms pubertātes, jo veselīgāks, možāks un kustīgāks būs visa mūža garumā. Ja bērnam nav ļauts kustēties un sportot līdz 10 gadu vecumam – logs aizveras – viņš nesportos nekad. 20% Latvijas mazo klašu audzēkņu ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Vidējais Latvijas skolēns interneta spēlēs vai sociālajos tīklos darbdienā pavada 3–4 stundas, bet svētdienās – vairāk nekā piecas.
Arēna “Rīga” valstij un pilsētai maksā 43 miljonus eiro, un tajā vienlaikus ar sportiskām kustībām nodarbojas 15 cilvēki – pa pieciem laukuma spēlētājiem un vārtsargam no katras komandas, kā arī trīs tiesneši. Sporta zāle pie bērnudārza maksā 100 tūkstošus eiro, un tajā vienlaikus arī nodarbojas 15 cilvēku, tiesa – maziņi. Tātad par 43 miljoniem var uzbūvēt 430 sporta zāles pie bērnudārziem.
Skolām pašvaldības cenšas sporta zāles nodrošināt – pašvaldību vadītājam šķiet tik tīkami raudzīties, kā lielie puikas bumbu “sprauž” grozā no augšas vai meitenes sit pāri tīklam. Par mazajiem pastāv uzskats, ka viņi var vingrot tajās pašās telpās, kur ēd, mācās vai rotaļājas. Sporta nodarbību pirmsskolas iestādēs nav vai tās ir nejēdzīgas. Šādas stundas notiek pārblīvētās telpās, pedagogiem par to vadīšanu nemaksā, vecākiem tiek atļauts sporta nodarbību vietā izvēlēties valodas apmācību vai citu nodarbību. Pirmsskolas iestādēs tiek gatavoti audzēkņi ar nepatiku pret sporta nodarbībām. Liela nozīme ir arī apstāklim, ka sporta nodarbībām būtu jānotiek telpās ar ievērojami labāku ventilāciju nekā tām, kur notiek vienkārši sēdēšana, jo bērns kustoties patērē daudz vairāk skābekļa un izelpo daudz vairāk ogļskābās gāzes. Joprojām skolu sporta zāles cīnās ar divām problēmām – putekļiem un pārlieko ķimizāciju, zāli tīrot.
Secinājumi – daļu neveiksmīgi renovēto un apsiltināto skolu ēku nāksies nojaukt
Secinājums – skolu siltināšanas programma Latvijā bijusi iespējami neveiksmīga no gaisa kvalitātes viedokļa. Nerenovēto ēku energoefektivitāte ir labāka nekā renovētajām (īpaši tas redzams attiecībā uz bērnudārziem). Nevar noliegt arī dažu labu veiksmes stāstu, bet allaž jāatceras paradigma – siltināšana ir laba lieta, ja darīta ar prātu un labiem materiāliem.
Renovētās skolās tiek risināta gaismas plūsmas problēma – tiek uzstādīti ventilatori, kas gaisu neattīra, bet to vienkārši dzenā pa klasi. Arī kondicionētāji nodrošina nevis gaisa apmaiņu, bet tikai gaisa kustību un temperatūru.
Tiesa, tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Somijā ar šīm pašām apsiltināšanas problēmām saskārās pirms divdesmit gadiem, un somi bija spiesti visās šajās skolā pēc tam ierīkot ventilācijas sistēmas. Šobrīd Somijā ar mērķi – nepieļaut gaisa kvalitātes upurēšanu siltināšanas vārdā – likumdošanā ierakstīta norma, ka siltināšanu un ventilāciju nedrīkst projektēt un organizēt, sadarbojoties ar iespējamiem ventilācijas pārdevējiem vai potenciāliem celtniekiem.
Somijā paredzēts, ka neveiksmīgu ēku nojauc pēc diviem neveiksmīgiem siltināšanas – renovācijas remontiem. Tiesa, paziņojums, ka Latvijā būtu jānojauc 600 skolas, būtu Ministru kabinetam nopietns pārbaudījums.
Līdzīga problēma ar veco skolu renovāciju vērota arī Ziemeļamerikā, tur Hārvarda universitātes zinātnieki veikuši plašus pētījumus, kuros pierādīts, ka oglekļa dioksīds skolā bērniem samazina koncentrēšanās spēju, uztveres spēju, spēju apgūt vielu.
Kas darāms? Jāsāk ar likumdošanu. Jāstrādā ar sabiedrības informētību
Latvijā Veselības likuma nav (Ārstniecības likums netieši apgalvo, ka Latvijā par iedzīvotāju veselību atbildīgs ir valsts budžets). Somijas Veselības likumā preambulā noteikts – telpas apstākļi nedrīkst radīt kaitējumu veselībai (ceru, ka šīs rindas izlasa arī veselības ministrs).
Ministru kabineta noteikumos par skolas gaisa kvalitāti pastarpināti minēta vēdināšana (vēdināt vislabāk būtu ar vēdekli vai ar palmas zaru), bet nav minēta ventilācija. Turklāt MK noteikumos ir definētas minimālās skolu gaisa temperatūras (bērnudārzā 18 grādi, skolā – 19 grādi, tiesa, man kā ārstam nav skaidrs – kāpēc tieši šādas temperatūras – vai mazajiem vairāk nepieciešams norūdīties (?)). Tiesa, augstākā gaisa temperatūra nekur nav noteikta, bet tieši pārkurinātas un nevēdinātas telpas apdraud bērnu veselību.
Šķiet, ne mazāka loma ir informētībai – vienkārši jāmāca vecāki rūpēties par saviem bērniem. Nedrīkstētu taču būt skola bez ventilācijas, bet 600 ir tādas ar visiem zīmogiem un atbildīgo amatpersonu parakstiem.
Vairāku gadu garumā dažādu skolu bērni paši veikuši mērījumus par klases telpas gaisa kvalitāti. Pārsteidzoši – mums ir arī labi rezultāti, tiesa, galvenokārt, pavisam vecās skolās ar augstiem griestiem un mazu skolēnu skaitu vai pavisam jaunās skolās. Toties mums ir gadījumi, kad skolas direktore cenšas jaunos pētniekus nolikt pie vietas – nepieļaujot šādus “skolas tēlu graujošus” mērījumus.
Mans aicinājums visiem ārstiem Latvijā – nu nebūs neviena cita, kas domās par skolas bērnu veselību. Aiciniet vecākus iesaistīties un monitorēt gaisu klasē un sporta zālē. Ja CO2 daudzums klases gaisā pārsniedz 2160 mg/m3 (1200 ppm), tas nav labi, bet, ja pārsniedz 4000 ppm – tas ir bīstami bērna veselībai un sekmēm.
Pieļauju, ka mērinstrumentus var atrast arī citur (un lūdzu manu rakstīto neuzskatīt par reklāmu), bet mani pārliecināja firmas AS “Inspecta Latvia” veikums ne tikai Stradiņa slimnīcas katastrofāli bezatbildīgās būvniecības apturēšanā, bet arī piedāvājums skolu gaisa kvalitātes mērīšanai.
Šajā rakstā nav pieminēti citi faktori, kas apdraud bērnu veselību skolā, piemēram, fizikālie (troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, starojums), traumatiskie (paklupšana, aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, nokrišana no augstuma), psihoemocionālie (augsta atbildība, kontakts/konflikts ar skolēniem un/vai pedagogiem, garas mācību stundas, emocionāla un fiziska vardarbība vai tās draudi, daudzi uzdevumi vienlaikus).
✱ Raksta autors īpaši pateicas RSU profesoram Ivaram Vanadziņam par atbalstu un faktoloģisko materiālu, par konferences organizēšanu. Tāpat īpaša pateicība LĀB viceprezidentei Ilzei Aizsilniecei par plašiem papildinājumiem attiecībā uz sadzīves ķīmiju un iekšējās sekrēcijas kavētājvielām. Autors pateicas konferences lektoriem Dzintaram Mozgim, bērnu alergoloģei Ievai Cīrulei, Veselības inspekcijas nodaļas vadītājai Solvitai Muceniecei, Valsts darba inspekcijas nodaļas vadītājai Lindai Matisānei, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras doktorantam Ērikam Krūmiņam, kā arī AS “Inspecta Latvia” vadošajiem darbiniekiem Sandrim Liepiņam, Mārtiņam Maskavam, Kasparam Staņam un Viesturam Zepam, kuru materiāli izmantoti šajā ziņojumā.
Jaunākie komentāri