Smēķēšana ir veselības un ekonomikas jautājums. Latvijas iedzīvotāji tabakas izstrādājumiem (legāliem un kontrabandas) gadā tērē 380 miljonus latu– gandrīz tikpat, cik Latvijas valsts tērē veselības aprūpei. Smēķētāju izraisīto slimību ārstēšana ir vismaz ceturtā daļa visa veselības budžeta. Visas diskusijas par iespējām ekonomēt 6–8 miljonus latu no kompensējamiem medikamentiem ir tukša mēles kulstīšana, ja mēs valstiski nesamazinam iedzīvotāju resursu, finansu un veselības tēriņus no tabakas.
Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 170–200 ēku. Dūmos vai ugunī ikgadu bojā aiziet 50–70 smēķētāju. Smēķētāji atbalsta negatīvo eksporta– importa bilanci. Smēķētāji mazāk ražīgi strādā, viņiem ir lielas „pīppauzes”.
Latvijā pēdējo 16 gadu laikā smēķētāju skaits ir samazinājies par 8%. Tas ir daudz. Un Latvijā vairs nesmēķē kafejnīcās, restorānos, valsts un pašvaldību iestādēs, sporta un kultūras pasākumu laikā. Mēs taču vēl atceramies laikus, kad iznākot no kafejnīcas drēbes
smirdēja kā kvēpinātas, bet mati– pēc dūmotavas. Izzudušas tabakas reklāmas un neviens par to trūkumu vairs nesatraucas. Un tomēr– pieaudzis smēķējošo skolnieku, īpaši meiteņu skaits. 20% no visām grūtniecēm līdz 20 gadu vecuma turpina smēķēšanu grūtniecības laikā, pie kam šāds netikums raksturo 10% vecāku grūtnieču.
Kaut skaidri zināms, ka smēķēšana (un pasīvā smēķēšana) grūtniecības laikā turpat simtkārt paaugstina priekšlaicīgu dzemdību, abortu vai augļa nāves risku. Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē ir vardarbība pret sievieti un viņas nedzimušo bērnu– tā reāli apdraud šī nedzimušā bērna dzīvību.
Noziedzīga ir smēķēšana bērna klātbūtnē. Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze ir tikai daļa noslimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģēr– savā mājā vecāki drīkst apdūmot bēŗnu cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums. Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski vardarbīgi mocīt. Arī smēķēšana ir vardarbība pret bērnu.
Nav lielāka noziedznieka par pieaugušo, kas palīdz bērniem iegādāties cigaretes. Veikalnieks, kas pārdod bērnam cigaretes vai lādzīgs onkolis, kas tās nopērk par puišeļa naudu un puišelim nodod– kā viens tā otrs ir noziedznieki, kas sodāmi ar cietu likuma bardzību– līdz pat administratīvam cietumsodam.
Eiropas parlaments nospraudis vairākus virzienus– kā cīnīties pret tabakas lietošanu. Dažus no šiem virzieniem Latvija jau ir izpildījusi, piemēram, reklāmas aizliegumu. Tomēr pret jebkuru tabakas ierobežošanas aktivitāti tabakas ražotāji un tirgotāji vareni cīnas, lietojot lielus finanšu resursus, nopērkot sabiedrisko attiecību speciālistus, advokātus un mēdiju īpašniekus. Tabakas industrijas lobistiem ir izdevies apturēt akcīzes cenu celšanu Latvijā, kā arī efektīvu cīņu pret tabakas kontrabandu un nelegālu ražošanu (lai atceramies, ka tikai pēc Lindas Mūrnieces aiziešanas no amata, policija „pamanīja” un apturēja vairākas nelegālas tabakas ražotnes). Nozīmīgi smēķēšanas ierobežošanas faktori ir aizliegumi smēķēt sabiedriskās vietās. Tomēr būtiskākais Latvijā ir novērst divas lietas–smēķēšanu bērnu un grūtnieču klātbūtnē, kā arī tabakas izstrādājumu tirdzniecību nepilngadīgajiem.
Jaunākie komentāri