Šā gada 5. jūlijā tika parakstīta Vīnes deklarācija (parakstīta arī no Latvija valsts puses) par uzturu un neinfekcijas slimībām. Šajā dokumentā visai skaidri pateikts, ka veselīgs uzturs var palīdzēt sasniegt Pasaules veselības 66. asamblejas pieņemtos globālos mērķus, tostarp samazināt neinfekcijas slimību izraisītus priekšlaicīgas nāves gadījumus par 25 % līdz 2025. gadam. Vienkāršoti izsakoties, neveselīgs uzturs un mazkustīgs dzīvesveids ir nozīmīgs iemesls sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētam, nieru slimībām, gremošanas slimībām, vēzim un daudzām citām kaitēm. Vīnes deklarācijā galvenais uzsvars likts uz straujo liekā svara un aptaukošanās pieaugumu bērnu vidū visā Eiropā. Par pamatu neinfekcijas slimību mazināšanā un prioritātēm visas Eiropas mērogā noteikts samazināt pārmērīgu enerģētisko vērtību, trans tauku un piesātināto tauku, brīvā cukura un sāls uzņemšanu, kā arī palielināt dārzeņu un augļu patēriņu. Visai vienkārši– cukurs, sāls, trans tauki ir atzīti par svarīgākajiem riska faktoriem, kas izraisa aptaukošanos un ar uzturu saistītas neinfekcijas slimības.
Ko tad Eiropas valstis apņēmās? Radīt veselīgu vidi pārtikas un dzērienu ziņā un veicināt fizisko aktivitāti visās iedzīvotāju grupās, apņēmīgi rīkoties, lai samazinātu pārtikas tirgus spiedienu uz bērniem attiecībā uz pārtiku ar augstu enerģētisko vērtību, piesātinātajiem taukiem, trans taukskābēm, brīvo cukuru un sāli, veicināt patērētājiem saprotamu marķējumu un uzturvielu norādīšanas veidu, kas veicinātu veselīgu izvēli.
Un te nu būtiskākais– Eiropas valsts apņēmās lietot ekonomiskos līdzekļus un stimulus veselīga uztura veicināšanai. Visiem, kas šo teikumu nesaprot, vēlos paskaidrot, ka tas nozīmē nodokļu paaugstināšanu neveselīgiem produktiem un samazināšanu veselīgiem.
Vēl būtu jāmin Eiropas valstu vēlme iesaistīties starpnozaru sadarbībā veselīgas pārtikas izvēles veicināšanai, ņemot vērā sociālekonomisko nevienlīdzību tādās vietās kā skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, slimnīcas un darbavietas, piemēram, skolas augļa/pusdienu shēmas.
Ja nu Eiropa iesaka samazināt sāli, cukuru un trans taukus ar nodokļu palielināšanu produktiem ar pārmērīgu šo vielu saturu, veselības ministre rūpēs par savas valsts iedzīvotāju veselību piedāvā likuma grozījumus, ar kuriem iepazīstina sabiedrību. Un sākās neiedomājama publiska histērija, ka atņemot neveselīgo pārtiku mazturīgajiem. Kāpēc? Latvijai taču ir izcili labi piemēri, kā var ražot ievērojami veselīgākus produktus. Nosaukt? Lūdzu: Rūjienas saldējums ir no piena nevis no augu taukiem (trans taukiem). „Laima” pēc visai neveiksmīgas diskusijas ar Kopenhāgenas Gentoftes Universitātes profesoru Stēnu Stenderu par trans tauku saturu vafelēs, paši pārtrauca šo palmu eļļas produkta izmantošanu vafelēs (manā rīcībā nav laboratorisku datu, kas precīzi apstiprinātu ziņu, ka „Laimas” produktos vispār vairs nav trans tauku). Rēzeknes gaļas kombināts sāka ražot cīsiņus ar 85% gaļas saturu un samazinātu sāls daudzumu, ko bez baiļu var dot bērniem.
Paziņojums, ka Latvijas ražotāji cietīs no tā, ka bērni neēdīs tik daudz čipšu vai nedzers tik daudz saldināto dzērienu, ir noziedzīga attieksme pret savas valsts nākotni.
Sanāksme ar uzturlīdzekļu ražotājiem mani pārliecināja par to, ka mazsāls produktiem (piemēram maizei vai sieram ar pazeminātu sāls daudzumu) būtu jāsamazina PVN, bet tiem produktiem, kas peļņas kārē ir tikai un vienīgi slimību izraisītāji– akcīze jāliek daudz augstāka.
Cilvēks nevar iztikt bez taukiem. Vislabākie tauki ir zivs tauki, par labiem taukiem mēs uzskatam olīveļļu, spiestas augu eļļas, sliktāki tauki ir dzīvnieku un piena tauki, kā arī rafinētas augu eļļas, taču arī tos cilvēkam mērenās devās ir ieteicams lietot uzturā. Vienīgie pa īstam sliktie tauki ir trans tauki, kas veidoti augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā. Parasti šie tauki ražoti mākslīgi no palmu eļļas, tie ir termoizturīgi, veido produktam nepieciešamo konsistenci (nu gluži kā plastmasa). Veselības ziņā identiski veselīga ir eļļa motora dzinējā, kā tā palmu eļļa, no kuras gatavo čipšus.
Latvijā vidēji 22,7% septiņus gadus vecu pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, un galvenais iemesls ir pārmērīga saldināto dzērienu lietošana. Iespējams, akcīzes nodoklis nebūtu jāliek tiem saldinātajiem dzērieniem, kam cukurs pievienots minimāli, bet kvasam, kolai un Veselības dzērienam (kāds nosaukuma murgs), ja tiem cukurs vairāk par 9%, būtu jāuzliek tik, lai skolēniem prātā nenāktu šos dzērienus lietot vairāk par ēdamkaroti dienā.
Ikdienā cilvēkam nepieciešams 1– 2 grami vārāmās sāls (NaCl). Šādu daudzumu var uzņemt ar gaļu, zivīm, citiem uzturproduktiem, kas nav speciāli sālīti. Latvieši sāli uzņem 10– 12 gramus dienā (PVD pētījuma dati) vai 12– 15 gramus dienā (ēšanas paradumu pētījumu dati). Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Man radās iespaids, ka viss skaļais histēriskais brēciens pret akcīzes nodokļiem radies tikai no „Spilvas” nevēlēšanās savās zupās bērt mazāk sāli, jo vienkārši tā iegājies, un labi var pelnīt tāpat.
Latvijai ir izdevība savu nodokļu politiku pavērst iedzīvotāju veselības interesēs. Jautājuma būtība slēpjas apstāklī, ka nenovēršami Latvija pie šiem risinājumiem nonāks agrāk vai vēlāk, jautājums ir– cik drosmīga un godīga būs šī Saeima un šī valdība.
Autors pateicas PVO pārstāvniecības vadītājai Aigai Rūrānei par Vīnes deklarācijas tulkojumu.
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Jaunākie komentāri