Ar labu melno humoru apveltītiem Latvijas mediķiem „ir cerība”, bet Guntim Belēvičam „ir plāns”. Ministra haotiskā darbība vainagosies ar pilnīgu veselības sistēmas kolapsu, bet valdība būs spiesta beidzot atbalstīt veselības jomu. Unikāls ministra darbības rezultāts ir rindas kopš sešiem rītā un grūstīšanās pie Austrumu slimnīcas– lai gūtu iespēju konsultēties pie speciālista vai moderni izmeklēties.

Pieejamība veselības aprūpei beidzot ir sabradāta Gunta Belēviča 1 gada un 3 mēnešu ilgās darbības rezultātā. Mēģināsim apkopot šīs rosības sasniegumus:

• ievērojami pieaugušas rindas uz izmeklējumiem un pie konsultantiem. Šobrīd atsevišķās jomās rindas pediatrijā pārsniedz 5 mēnešus, bet pieaugušajiem– gadu. Kāpēc tas notika? Guntis Belēvičs samazināja pacientu iemaksas, palielināja atsevišķu kompensējamo medikamentu finansēšanu. Līdzekļu no valsts budžeta vairāk nav, tādēļ nauda tika pagrābta no pakalpojumiem paredzētā finansējuma. Mazāk kvotu, garākas rindas. Lai šīs rindas neparādītu, ministrs ļauj pierakstīties uz kvotām ierobežotā laika posmā, to viņš sauc par savu plānu;

• „melnais koridors” uz onkoloģiju– pacientiem solītā „zaļā koridora vietā”;

• ar nejēdzīgām birokrātiskām atskaitēm un formulāriem apgrūtināts ārstu (īpaši, ģimenes ārstu) darbs, neskaitāmas atskaites;

• haotiska rosība ap laboratorisko izmeklējumu kvotām, liedzot tās izrakstīt ģimenes ārstiem. Onkoloģisko slimnieku uzraudzību pie ģimenes ārsta Guntis Belēvičs nolēmis veikt ar fonendoskopu un elektrokardiogrammu, nevis radioloģiskiem izmeklējumiem un onkomarķieriem;

• pagājušajā gadā mirušas 11 mātes dzemdību un pēcdzemdību laikā. Sliktāk nekā 1956. gadā. Lielākoties šīs mātes bijušas nelīdzestīgas– nav stājušās grūtniecības uzskaitē pie ginekologa vai vecmātes. Tomēr mātes mirstība 5 uz 10000 dzemdētājām Rietumeiropas valstīs būtu 100% iemesls ministram atkāpties, ja ne pakārties. Patiesībā visas šīs mirušās mātes ir sociālā determinance– gandrīz visos gadījumos vainojams alkohols, narkotikas, nabadzība, neizglītotība, bet visos gadījumos– veselības zināšanu un veselības pratības trūkums. Šobrīd par Izglītības ministru kļuvis cilvēks (Kārlis Šadurskis), kas savulaik no skolu programmām izņēma Veselības mācību. Tagad mēs pļaujam viņa sēto noziedzīgo attieksmi pret veselību.

 

Tieši tikpat nezinoši un zināt negriboši kā pavalstnieki, ir Latvijas valstsvīri, kas ilgstoši finansē Latvijas veselības aprūpi ar 2.9% no IKP (ES šogad vidēji 6.9%). Guntis Belēvičs šajā situācijā traucas no vienas televīzijas uz otru, rāda demogoģijas paraugstundas, uzliela savu rosību un cenšas sarīdīt valsts slimnīcu mediķus ar privāto medicīnas struktūru mediķiem. Bet tas ir cita– garāka stāstiņa vērts.

 

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents