Mana draudzīgā attieksme pret TVNET lasītājām man neļauj vienkāršā latviešu valodā paskaidrot, kādas ir sekas sievietes smēķēšanai. Skaidrošu tā – meitene smēķētāja smird no visām gļotādām, ne tikai mutes. Un gļotādām pietrūkst valguma – ne tikai mutē un degunā.

Ar vīriešiem ir vienkāršāk: latviešu profesors Uģis Gruntmanis no Teksasas lekcijās min daudzus pētījumus – kā smēķēšana ietekmē vīrieša dzimumfunkciju. Visi šie plašie pētījumi rāda vienkāršus rezultātus – dzimumspējas samazināšanos 2–3 reizes.

Un tomēr – lai Valdis Dombrovskis satraucas par Latvijas demogrāfiju, lai Ingrīda Circene domā – kā ārstēt neauglību (smēķētājiem neauglība vismaz divkārt lielāka nekā nesmēķētājiem). Mani vairāk satrauc tie, kas ne tikai bendē savu, bet citu cilvēku veselību. Tas, kas smēķē bērna klātbūtnē ir nelietis, jo pat otrreizējie tabakas dūmi saīsina bērna paredzamo dzīves ilgumu, nolemj viņu slimībai. Tēvs, kas smēķē sava bērna klātbūtnē, vienkārši vēlas sava bērna slimību vai nāvi.

Astma, plaušu iekaisums, sirds un asinsvadu mazspēja, agrīna leikoze ir tikai daļa no slimībām, kas rodas bērnam no vecāku smēķēšanas viņa klātbūtnē. Mani neaizkustina tabakas industrijas krokodila asaras, kas paģērē – savā mājā vecāki drīkst apdūmot bērnu cik grib, jo tas ir viņu privātīpašums. Arī privātīpašumā nedrīkst bērnu sist, seksuāli izmantot, psiholoģiski vardarbīgi mocīt. Arī smēķēšana ir vardarbība pret bērnu, jo paredz bērna ciešanas caur slimību.

Latvijā pieaudzis smēķējošo skolnieku, īpaši meiteņu skaits. 20% no visām grūtniecēm līdz 20 gadu vecuma turpina smēķēšanu grūtniecības laikā, pie kam šāds netikums raksturo 10% vecāku grūtnieču. Kaut skaidri zināms, ka smēķēšana (un pasīvā smēķēšana) grūtniecības laikā turpat simtkārt paaugstina priekšlaicīgu dzemdību, abortu vai augļa nāves risku. Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē ir vardarbība pret sievieti un viņas nedzimušo bērnu – tā reāli apdraud šī nedzimušā bērna dzīvību.

Smēķēšana ir veselības un ekonomikas jautājums. Latvijas iedzīvotāji tabakas izstrādājumiem (legāliem un kontrabandas) gadā tērē 380 miljonus latu – gandrīz tikpat, cik Latvijas valsts tērē veselības aprūpei.

Eiropas savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24–32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas. Visas diskusijas par iespējām ekonomēt 6–8 miljonus latu no kompensējamiem medikamentiem ir tukša mēles kulstīšana, ja mēs valstiski nesamazinam iedzīvotāju resursu, finansu un veselības tēriņus no tabakas.

Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā, vairāki gadi gulēt paralizētam pēc insulta – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

 

(01.06.2012.)