Vakcinācija– cilvēces sargs vai bieds? Vai potēties pret sezonālo gripu?

(raksts žurnāla IEVAS VESELĪBA 2014. gada novembra numuram)

Par vakcināciju publicēti tiek tikai divu veidu raksti– viennozīmīgi „par” vai kategoriski „pret”. Vakcinācija ir viens no galvenajiem un efektīvākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij. Vakcīnas sastāvā ietilpst aktīva viela, kas, veidojot antivielas, ierosina imūnās sistēmas atbildes reakciju (taču ne slimību). Sastopoties ar konkrētas infekcijas aģentu, antivielas to neitralizē. Katra vakcīna ir domāta noteiktai slimībai – tās sastāvs ir sarežģīts, t.i., tāds, kas visefektīvāk darbojas pret konkrētas infekcijas ierosinātāju. Ir tikai 20 vakcīnu atkarīgas infekcijas. Lielākoties „par” vakcināciju raksta neinteresanti un vienmuļi, bet „pret” – enerģiski, harismātiski un krāšņi, aprakstot iespējamu bērnu autismu vai nezināmas izcelsmes nāves gadījumus.

Vakcīnu izplatīšanu un tirdzniecību veic gan ražotāji, gan vairumtirgotāji, taču tie Latvijā un citviet Eiropā ir ieinteresēti tikai vienā pircējā – valstī. Valsts pārstāvis ir ja ne vienīgais, tad lielākais pircējs noteikti, un viņa izvēli nosaka profesionalitāte vai sīka merkantila ieinteresētība. Ražotājs vai vairumtirgotājs, kam izdevies pārdot savas vakcīnas, pēc darījuma parasti zaudē interesi par vakcinācijas tālāko gaitu.

Līdz ar to vakcinācijas aizstāvjus Eiropā pārstāv interesi zaudējuši tirgotāji vai savu godkāri vai finansiālo interesi realizējuši birokrāti. Kā viens tā otrs nav gatavs korekti un moderni aizstāvēt vakcinācijas nepieciešamību plašākām tautas masām. Vēl vairāk – pēc noslēgtā darījuma starp tirgotāju un valsti abas puses vairs nav ieinteresētas liekos tēriņos. Savukārt profesionāļiem – ārstiem un sabiedrības veselības speciālistiem nav pietiekama finansējuma, kas ļautu plaši popularizēt vakcināciju, bet nereti – nav arī motivācijas.

Vakcīna no vakcīnas atšķiras. Lai samazinātu vai izskaustu tuberkulozi, bērniem dzemdību namā ir un būs jāsaņem prettuberkulozes vakcīna. Nav un nevar būt diskusijas par nepieciešamību bērniem (un arī pieaugušajiem) vakcinēties pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu un poliomielītu.

Pret citām vakcīnām ārsti izturas piesardzīgāk. Latvijas Ārstu biedrība aptaujāja kolēģus, piemēram, par sezonālās gripas vakcināciju. Arī es pats pret sezonālo gripu esmu potējies tikai reizi, kaut ārstam vajadzētu to darīt katru gadu. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka pretgripas vakcinācija katru gadu jāveic veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un imūndeficītu (piemēram, pacientiem pēc nieres transplantācijas), maziem bērniem, grūtniecēm un medicīnas darbiniekiem.

Tomēr cilvēku apziņā paliekošu skepsi attiecībā uz vakcināciju radīja neticamā ažotiāža par cūku un putnu gripu, kur valstis izsvieda biljoniem eiro vakcīnu izstrādei un iegādei, bet pēc tam izsvieda vakcīnas kā nevajadzīgas. Izrādās arī mani kolēģi Latvijā ir visai skeptiski pret bērnu un grūtnieču vakcināciju pret gripu, īpaši, tad kad viņiem jautājumus uzdeva tieši– vai esi potējies pret sezonālo gripu?; vai Tu vakcinētu grūtnieci pret gripu, ja tā būtu Tava meita vai vedekla?; vai Tu vakcinētu pret gripu savu mazbērnu– zīdainīti? Izrādījās, Latvijas ārsti vairumā gadījumu teica „nē”.

Vakcinācija pret gripu, pret ērču encefalītu, pret B hepatītu un dažām citām slimībām ir paša cilvēka brīva izvēle. Es, piemēram, no šīm vakcīnām esmu sevi ļāvis vakcinēt pret B hepatītu. Liela daļa manu kolēģu– ķirurgu, anesteziologu ir rīkojušies līdzīgi, jo šo slimību viegli var iegūt pašam savainojoties operāciju zālē vai pat vienkāršu manipulāciju veicot.

Tuvojas gripas epidēmija. Gripa ir akūta, lipīga infekcijas slimība. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks, kurš klepojot, šķaudot vai runājot, izplata vīrusu. Vesels cilvēks ar gripu inficējas, ieelpojot „vīrusainu” gaisu vai saskaroties ar priekšmetiem, uz kuriem vīruss atrodas (piemēram, apšķaudīts no slimnieka). Lielāks inficēšanās risks ir pārdevējiem, skolotājiem, mediķiem, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem. Slims uz darbu neiesi. Ja nevēlies slimot ar gripu nedēļu vai divas– vakcinējies. Šīs sezonas vakcīnā ir ietverti trīs komponenti (divi A tipa un viena B tipa gripas vīrusa), divi no tiem atšķiras no pagājušās sezonas vakcīnā iekļautajiem antigēniem.

Es ieteiktu vakcinēties pret gripu slimniekiem, kas saņem imūnsupresīvu terapiju, cilvēkiem, kas hroniski slimo ar plaušu, sirds un asinsvadu, vielmaiņas, nieru slimībām, kā arī ar HIV/AIDS, hepatītu u.c. Valsts šiem slimniekiem 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu.

Bet visiem pārējiem es iesaku– konsultējieties ar savu ģimenes ārstu. Rudens periods ir īstais brīdis, lai satiktu savu ģimenes ārstu un pārrunātu visu par profilaksi un savu veselību. Ja Jūs neticat savam ģimenes ārstam– nomainiet savu ģimenes ārstu, bet neuzticieties reklāmām, uzturbagātinātājiem un internetam.