Veselības mācība skolās nozīmē bērnu dzīves ilguma palielināšanu par vairākiem gadiem, kā arī meiteņu gatavību pēc skolas beigšanas kļūt par veselīgu bērnu māmiņām

Sāpina „DIENAS” pozīcija pret skolēnu izglītošanu veselībā. Cilvēku noskaņu un viedokļa attīstību visvairāk ietekmē mediji. Latvijā jau divdesmit gadus cilvēku viedokļa virzību nosaka „Diena”, īpaši gadījumos, kad risinājumi mēdz būt tieši pretēji.
Tā šoreiz „Diena” Anetes Ugaines personā rada viedokli, ka skolās nedrīkst bērnus vairāk nopūlēt ar veselības mācību, jo bērniem tāpat grūti, skolotāji tāpat vairāk nevar iemācīt par „tām pašām narkotikām, dzimumdzīvi, veselīgo dzīvesveidu”. Un viedoklis– vainojama
jaunā Veselības ministre Ingrīda Circene, kas uzspiež skolas direktoriem šo briesmīgo veselības mācību.
Sāpīgi, ka „Dienas” žurnāliste neapzinās, kas ir veselība un veselības izglītotība un visa žurnālistes sapratne ir narkotikās un dzimumdzīvē. Veselības mācība pilnībā korelē ar izglītotību, bet ir virkne lietu, ko var iemācīt tikai un vienīgi mērķtiecīgi mācot– kas, ko
un kā (dzīvot, kustēties, ēst, gulēt, ievērot higiēnu, mācīties, strādāt– tas viss ir veselība).

Uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselības zinātne pierāda, ka cilvēks, kas saņēmis labu izglītību (t.sk. veselības izglītību) nodzīvo vidēji 10–12 gadus ilgāku mūžu nekā neizglītotais. Ir tāds pavisam dīvains, bet pierādīts piemērs– vismaz trešdaļa Latvijas meiteņu skolā nonāk citu jauniešu un tabakas industrijas ietekmē un sāk pīpēt. Visas tās, kas guvušas augstāko izglītību, atmet smēķēšanu pirmās grūtniecības laikā, bet tās, kas izglītību nav guvušas– smēķē pie Dzemdību nama tā ka dūmi kūp un tūkstoškārt palielina sava bērniņa
nāves risku.
Lai cik tas nebūtu dīvaini, Latvijā cilvēks ar augstāko izglītību Latvijā daudz vairāk kustas (brauc ar velosipēdu, skrien, nodarbojas ar fitnesu) nekā cilvēki ar zemāku izglītību. Cilvēki ar augstāko izglītību ievēro veselīgākus ēšanas paradumus (mazāk sāls uzturā, mazāk cukurotie dzērieni, mazāk transtaukskābju ar vafelēm, tortēm un citiem našķiem, vairāk gaļas, bet mazāk nezināma satura desas).
Latvijā šāds pētījums nav veikts, bet Skotijā ir pierādīts, ka slikti izglītotais par slikto, nepareizo uzturu arī samaksā vairāk nekā gudrais par veselīgo uzturu.
Veselības mācība nozīmē izvairīties no slimībām, nozīmē būt gatavam nākamās paaudzes radīšanai un audzināšani. Pasaulē nav atrasts labāks līdzeklis bērnu mirstības samazināšanai kā meiteņu apmācība, kas jau pēc dažiem gadiem rezultējas kā grūtnieču un
jauno māmiņu zināšanas. Latvija nevajag atkārtot visus pētījumus, kas ar miljoniem iedzīvotāju veikti ASV, Austrālijā vai Rietumeiropā, kas pierāda, ka veselības apmācība skolās saglābj vairākus procentus nākamās paaudzes bērnu dzīvību. Mums ir jātic precīzi zinātniski pierādītiem jautājumiem.
Veselības mācība sākotnēji ieviešama divās klasēs– pamatskolas vecumā, kad bērniem jāmāca higiēna, ēšanas un dzeršanas (Latvijā bērni daudz par maz dzer ūdeni), kustēšanās (bērni neiesildas un neatsildas pirms fizkultūras, nepareizi ģērbjas sporta nodarbībām), gulēšanas paradumi, kā un cik strādāt ar datoru, kā arī viss par elpošanu, sirdsdarbību, vēdera izeju un daudziem citiem tajā vecumā nozīmīgiem jautājumiem. Otra reize būtu pamatskolas beigās, kur tad nu jāiemāca viss būtiskais par pieauguša cilvēka dzīvi, veselību, slimību profilaksi. Pārējās klasēs šobrīd varētu atstāt apvienotu veselības mācību ar sabiedrības mācību.
Bet atgriezīšos pie mazās politikas. Ingrīda Circene tiešām ir ginekoloģe un dzemdību speciāliste (vēl trīs nedēļas atpakaļ viņa čakli dežūrēja slimnīcā, neesmu informēts– vai viņa to dara vēl šobrīd), kas patiesi redz– kāpēc, cik un kas ir jāzina meitenei, kas beigusi skolu un ir gatava kļūt par jauno māmiņu. Valdības deklarācijā ir ierakstīts– atjaunot veselības mācību skolās. Ja laikraksti nīdēs ministri, veselības mācības jautājumos aiz viņas celsies profesionāļi.