Raksts žurnālā „Veselība” 2014. gada aprīlī

Vīrietis ir daudz līdzīgāks savam alu laikmeta sencim nekā viņa laulātā draudzene. Vīrietis devās medībās, ātri skrēja, labi peldēja, izkāvās ne tikai ar lāci, bet arī ar kaimiņu cilts priekšstāvi, bet tad, kad vairs lāga nevarēja paskriet, viņu pirmo apēda lauva vai lācis. Līdz ar to vīrieša smadzenes tika uzkonstruētas tā, lai viņš pārlieku nesatrauktos par dzīves īslaicību un savlaicīgi nonāktu olbaltumu ķēdē. Vīrieši radīja lielus un mazus karus un šajos karos viens otru bendēja nost. Populārākie sporta veidi gadu tūkstošos bija laušanās, boksēšanās vai speršana otram pa galvu.

 

Laimes sajūtai starp neironiem kā transmiteri daba izvietojusi endorfīnus, kas kā neiromediatori izdalās no vienas nervu šūnas un pāriet uz citu, dodot signālu. Endorfīni ir līdzīgi morfijam vai opiātiem. Tādēļ morfijs var aizpildīt endorfīna vietu un radīt laimes sajūtu.

Visvairāk endorfīna izdalās lielas fiziskas slodzes vai seksa laikā. Gluži kā morfija devas jākāpina kaifa sasniegšanai, agri vai vēlu vīrietim pietrūkst endorfīnu, tad jāpalielina fizisko aktivitāšu vai seksa apjoms. Pasaulē vecāka gadagājuma vīrieši arvien vairāk nodarbojas ar ekstrēmu sportu– skrien maratonu, piedalās izdzīvošanas mačos, brauc un krīt kalnu velomaratonā vai brauc ar kanoe laivu uz Roņusalu un atpakaļ. Depresīviem cilvēkiem jādzer antidepresanti vai jānododas sportam pārslodzes režīmā.

Vīrietis ir mainīgs visas dzīves garumā, taču senču mantojums neļauj ticēt ilgam mūžam, bet šīvakara labsajūtai. Uztveres specifika un nepieciešamība pēc labsajūtas spiež vīrietim darīt visu, lai jau pirms 45 gadiem sasniegtu savu infarktu– ēst sātīgi, lietot daudz treknas un ogļhidrātiem bagātas barības. Kaut tendēts uz maratonu, medībām un spēlēm, visbiežāk sporto ar alus kausu pie televizora mīļotās komandas spēles laikā. Katrs otrais vīrietis pārmēru lieto alkoholu, bet katrs trešais bendē savu dzīvi ar cigarešu dūmiem.

Vesels vīrietis ir kustīgs un tievs– vismaz tik tievs, lai atņemot no auguma svaru skaitlis būtu lielāks par 100. Divpadsmitā stāvā uzkāpj bez aizdusas. Dažas reizes nedēļā skriešus veic 10000 soļus vai stundu brauc ar slēpēm, velosipēdu vai peld.

Vesels vīrietis ir psiholoģiski vesels– viņš ne tikai dzīvo, bet arī rada pievienoto vērtību– valstij, pilsētai, ģimenei vai vismaz sev. Viņš ikdienā nervozē un streso– un tas ir pilnīgi normāli. Bet stresu viņš noņem ar sportu, seksu, mūziku, dejām, ceļojumiem, medībām, makšķerēšanu, ātru un agresīvu autobraukšanu un daudz ko citu.

Televīzijas reklāmas iespaidā, sievas mudināts vīrietis dodas pie urologa. Tiesa, biežāk vīrietis pie urologa dodas brīvprātīgi ar hronisku prostatas iekaisumu, ko ieguvis sēžot ar makšķeri upmalā uz aukstas zemes, aukstā laikā nenēsājot apakšbikses, kā arī ar dažu seksuāli transmisīvā ceļā iegūtu mikroorganismu palīdzību. Valsts mērogā dominē viedoklis, ka vīrieti sagaida vai nu miokarda infarkts vai prostatas vēzis.

Lai nodzīvotu ilgu un veselīgu mūžu vīrietim pietiktu ar četrām ziņām:

• jāēd veselīgi. Sāli un cukuru pašam pie ēdmaņas un padzēriena nebērt, saldumus un treknas lietas neēst, toties saknes, dārzeņus un zivi (vislabāk paša ķertu)– cik lien;

• jāsamazina kaitīgie ieradumi– smēķēšana jāatmet pavisam, bet alkoholu jāierobežo līdz vienai devai dienā;

• jāelpo svaigs gaiss mežā, laukā vai pie jūras, bet vislabāk aizbraukt uz laukiem palīgā meža darbos;

• jākustas gan garīgi, gan fiziski. Vislabākās kustības ir sacensības, tur tie endorfīni, tur tas senču mednieka gars. Maratons ir jānoskrien, ar sava vecuma vīriem basketbols, futbols vai hokejs jāspēlē. Tiesa– katrā maratonā kāds nomirst, sporta spēlēs samežģa kāju vai sastaipa muguru. Bet ja tā godīgi– man arī pašam labāk patiktu nomirt distancē vai basketbola laukumā, nevis gultā.