Sākumā nedaudz par taukiem. Tauki ir ikdienā vajadzīgi uzturā, taču daļa no taukiem ir kaitīgi, jo paātrina aterosklerozi, infarktu un insultu.

Vislabākie tauki – zivs tauki.
Ļoti labi tauki – olīveļļa.
Labi tauki – kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas.
Slikti tauki – dzīvnieku un piena tauki (uzturā samazināt!).
Vissliktākie tauki – trans–tauki, kas veidojas augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā (maksimāli izslēgt no uztura!).

Pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai.

Tad, kad pagājušā gadsimta otrajā pusē pārtikas nozarē ienāca eļļu dehidrogenizācija, neviens nezināja, ka tie ilgtermiņā ir bīstami cilvēka dzīvībai. Īstermiņā– dažos gados: trans– tauki neko sliktu cilvēka veselībai nenodara. Pētījumi, kas pierādīja trans– tauku lomu insulta un infarkta izraisīšanā, parādījās tikai 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tajā laikā gandrīz visā pasaulē dehidrogenizētie tauki bija ienākuši gan konditorejas izstrādājumos (vafelēs, tortēs, kūkās, cepumos), piena produktos (krējuma produkts, sviesta produkts), majonēzē un īpaši margarīnā. Visas ražošanas līnijas bija pārveidotas, lai ražotu lētākus un izskatīgākus produktus.

 

Minēšu piemēru– ja Jūs paņemat rokā īstu šokolādi– tā izkūst. Bet katrs taču ir ēdis bulciņu, kurā ir šokolādes gabaliņi. Kā tie nav izkusuši, bulciņas cepšanas procesā (830 C)? Vienkārši– šokolāde ražota no tādiem trans– taukiem, kas kūst ievērojami augstākā temperatūrā.
Nav neviena veselībai pozitīva lieta, ko varētu minēt kopā ar trans– taukiem. Dānijā, Austrijā pieļaujamais trans– tauku saturs produktā drīkst būt 2% no tauku satura, bet Islandē un Šveicē– 0. Ziemeļeiropas valstis, Vācija un Benilux valstis šobrīd risina jautājumu– kā samazināt trans– tauku saturu produktos, ieviešot striktas likumdošanas normas.
Tas, ka Latvijā ražotās vafelēs turpmāk nebūs trans–tauku ir apsveicami. Paldies dāņu profesoram Stīvam Stenderam, latviešu profesoram Gustavam Latkovskim un latviešu razotājam „AS Staburadzei” (NB grupai). Vienīgā sliktā ziņa– es nudien nezinu– kāpēc vispār būtu jāēd vafeles. Vēl trakāk, ja kāds apgalvo, ka tās būs „veselīgas vafeles”. Vēl varētu lietot jēdzienu– „mazkaitīgas vafeles”. Cīņā par sliktāko ēdienu vafeles varbūt apsteidz čipšus un frī kartupeļus, bet bērni no vafelēm tik un tā būtu turami pa gabalu.
Visiem, kas vēlas dzirdēt– vai ir kāds pārtikas produkts, ko no saldumiem es ieteiktu lietot– es atbildētu, ka lielas slodzes, novājināta organisma, dažu slimību gadījumos es iesaku melno „Laimas” šokolādi, arī pret jaunajām sulas kunfektēm mērenās devās nekas nebūtu iebilstams.
Atcerieties– 40% pieaugušo un 28% bērnu Latvijā ir lieks svars, ja ne aptaukošanās. Šiem cilvēkiem nekas nav sliktāks par pārcukurotiem produktiem.