Cilvēka atmiņai piemīt īpašība– atcerēties labās un īpaši sliktās lietas. Tā mana māte, kurai šodien 93 gadi, itin labi atceras 1939. gada Rībentropa Molotova paktu un tā konsekvences, un šodien velk tiešas paraleles ar Krimas aneksiju. Rībentropa Molotova noziedzīgajam paktam šogad paliek 75 gadi, un to atceras retais– visi tie, kas piedzimuši vēlāk to tik personiski neuztver.
Zemeslodes attīstībai 21. gadsimtā ir vairākas konsekvences. Cilvēki dzīvo ilgāk. Katrus četrus gadus vidējais zemeslodes iedzīvotāju dzīves ilgums pieaug par vienu gadu. Ja kāds ir pabijis Japānas slimnīcā, tad viņš zina, ka slimnīcā gandrīz visi pacienti, kas hronisku slimību nodaļā ārstējas, ir vecāki par 100 gadiem, bet sieviešu vidējais dzīves ilgums pārsniedz 90. Nav ne mazākā pamata domāt, ka vidējais Latvijas iedzīvotājs šajā gadsimtā arī nesasniegs 90– 100 gadu ilgu mūžu. Un šim cilvēkam būs visas iespējas savilkt kopā dažādus notikumus savā dzīvē. Tā kā dzīvojam informācijas laikmetā, mēs varēsim savilkt kopā ne tikai Latvijas un Ukrainas, bet arī citu kontinentu notikumus.
Referendums vai tautas nobalsošana lielgabalu stobru pavēnī nebūt nav jauns politisks risinājums. Šādā veidā Moldovai atdalīta Tiraspoles Piedņestras republika, Gruzijai– Abhāzija un Dienvidosetija, Azarbedžānai– Kalnu Karabaha, un to tieši vai netieši ietekmējuši krievu ieroči. Būsim atklāti un godīgi, šādas kustības veiktas arī citur Eiropā bez Krievijas atbalsta, piemēram, Serbijai atņemta Kosova. Lielvarām tīk žvadzināt ieročus un pārdalīt robežas.
Vēstures mācība ir sarežģīta. Šobrīd Kazaņas un Ufas bērni krievu valodā mācās, ka lielākais ļaunums Krievijas teritorijā bijuši tatāru karotāji, kuru tieši pēcteči ir šie Tatarstānas un Baškirstānas iedzīvotāji. Ja mēs pasekojam līdz šodienas Krievijas publiskajai vēstures interpretācijai, tad izrādas, ka ukraiņi ir tie paši krievi, kas mākslīgi atdalīti ļauno tatāru un ļauno poļu vēsturisko nejaucību ietekmē. Publiski tiek nomelnoti tatāru karotāji, kuru pēcteči sastāda vismaz ceturto daļu varenās Krievijas armijas. Diez vai varenie mongoļu tatāru hani, kas pirms septiņiem astoņiem gadsimtiem pārdalīja Austrumeiropu, varēja iedomāties, ka viņu rīcība tiks atzīta par vēstures melnāko lapaspusi.
Pēteris Apinis
Jaunākie komentāri