Pēteris Apinis

1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.

1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.

Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.

Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.

Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.

Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.

Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.

Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors