Redzi, teica Dievs,– tagad uz zemes ar vīrusu ik dienas mirst mazāk cilvēku nekā uz zemes bez vīrusa, bet ar kariem. Lidmašīnas, kuģi un rūpnīcas mazāk piesārņo zemi, un cilvēkiem būs ilgāk laika uz tās dzīvot
tad, kad lasiet un pārdomājiet šos vārdus, lūdzu ieklausieties dziesmā. Imants Ziedonis, Raimonds Pauls un Imants Skrastiņš
VAR NOŅEMT CEPURI VALDĪBAS ANTIKOVIDISKĀS ROSĪBAS PRIEKŠĀ, BET NEVIS NOŅEMT GALVU
NELIELA ATSAUCE UZ 1980. GADA SIFILISA EPIDĒMIJU Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām...

20.02.2021 Dr. Apinis 2. daļa
Riska faktori sirds un asinsvadu slimībām, smēķēšana – nopietns sirds slimību izraisītājs Viesos: kardiologs, profesors Andrejs Ērglis kardiologs, profesors Vilnis Taluts-Dzērve sabiedrības veselības specialists Iveta Bajāre
VAR NOŅEMT CEPURI VALDĪBAS ANTIKOVIDISKĀS ROSĪBAS PRIEKŠĀ, BET NEVIS NOŅEMT GALVU
NELIELA ATSAUCE UZ 1980. GADA SIFILISA EPIDĒMIJU Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām...
Jaunākie raksti
Jaunākie
VAR NOŅEMT CEPURI VALDĪBAS ANTIKOVIDISKĀS ROSĪBAS PRIEKŠĀ, BET NEVIS NOŅEMT GALVU
NELIELA ATSAUCE UZ 1980. GADA SIFILISA EPIDĒMIJU Maskavas olimpiādes gaidu gaisotnē Pirms četrdesmit gadiem, tālajā 1980. gadā Rīgas Medicīnas institūtā dermatoloģijas un veneroloģijas ciklu man vadīja burvīga profesore Dzidra Branta. Venēriskās slimības braucām mācīties uz Ādu un venērisko slimību dispansera slēgto nodaļu Maskavas ielā, ko tautā mīļi dēvēja par triperbāru vai pitomņiku. 1980. gadā Latvijā plosījās sifilisa epidēmija. Ja atmiņā neviļ – bija vairāk par...
KUSTĪBA UN SPORTS KĀ GALVENAIS PROFILAKSES LĪDZEKLIS PRET COVID–19
Covid–19 pierādījis, ka ārsti ir pārmaiņu vēstnieki. Gluži kā ārlietās, vēstnieku sniegtos signālus nesaprot vai nevēlas saprast ne valdība, ne tauta. Jau trīsdesmit gadus galvenais signāls, ko ārsti stāsta valdībai un pacientiem, ir profilakse. Piemēram –ntiem, kas nodarbojas ar sportu, kas ir kustīgi, kam nav liekā svara, kam nav otrā tipa cukura diabēta, kas ārstējuši savu hiperholesterinēmiju un savu hipertoniju, tiem vīrusa slimības nav bīstamas. Atnāca Covid–19, ne...
Man nav grūti nēsāt masku
15 minūšu stāsts par maskām, elpceļiem un vīrusiem. Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Elpojot ar masku netiek samazināts skābekļa daudzums ieelpā. Varbūt pavisam nedaudz pieaug ogļskābās gāzes koncentrācija reziduālajā elpceļos, kas tīri teorētiski varētu radīt miegainību un nogurumu. Vienreiz lietojama maska ir vienreizējas lietošanas priekšmets, jo izelpojot caur to gaisu, tā samirkst no...
TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19
TABAKA, AKCĪZES NODOKLIS, SMĒĶĒŠANAS LOBISTS JĀNIS REIRS UN COVID–19 (laikā ierobežotiem lasītājiem – lasiet būtiskās tēzes pirmajās divās raksta sadaļās) Smēķēšana 1.8–2 reizes palielina risku smagi saslimt ar COVID–19 un nomirt. Smēķēšana ir viens no būtiskajiem, ja ne galvenais iemesls plaušu vēzim, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai, aterosklerotiskām asinsvadu slimībām un to sekām – infarktam un insultam. Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis...
Multimorbiditāte, polifarmakoterapija un Covid–19
Multimorbiditāte nozīmē vairākas slimības vienam pacientam. RSU profesore Jūlija Voicehovska, atsaucoties uz M. Tinetti rakstu amerikāņu medicīnas asociācijas žurnālā, raksta, ka 55–98% cilvēku vecumā virs 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības. Man patīk tāds vienkāršāks uzstādījums ,– ka 2/3 cilvēku pēc 60 gadiem ir vismaz divas hroniskas slimības, pēc 70 gadiem – trīs, pēc 80 – četras. Sabiedrība noveco, slimo ar hroniskām slimībām. Visbiežāk dažādās...
Rīgas medicīnas institūtam / Latvijas Medicīnas akadēmijai / Rīgas Stradiņa universitātei aprit 70 gadi. Institūta dibināšana caur vēsturisku dokumentu un preses izdevumu prizmu
Autors pateicas Meldrai Usenko no Latvijas nacionālā arhīva, Ievai Miķelsonei no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, profesoram Viktoram Kalnbērzam, Mārim Baltiņam un Dzintaram Mozgim un Absolventu asociācijas priekšsēdētājam, RSU rektora padomniekam Dinam Šmitam par atbalstu šī raksta tapšanā.

Pēteris Apinis
1855. gada 2. decembrī, savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Krišjānis Valdemārs pie savas studenta istabiņas durvīm pielika vizītkarti: “Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis”. Krišjānis Valdemārs ar šo zīmīti parādīja – latvietis nozīmē labu izglītību, spējas tautsaimniecībā. Valdemārs ar šo zīmīti netieši pateica – latvietis var būt kungs savā zemē un var lepoties ar savu latvietību. Kopš tās dienas mēs saucam sevi par latviešiem un lepojamies ar to.
1918. gada 18. novembrī gudri un talantīgi latvieši dibināja savu valsti. Viņiem nebija pieredzes valsts veidošanā, viņi nevarēja uzminēt – kā mainīsies politiskā situācija, vismazāk viņi varēja prognozēt lielvaru centienus pasauli pārdalīt. Bet viņi dibināja savu valsti, un savā valstī mēs joprojām runājam un rakstam latviešu valodā. Par savu valsti un zemi latvieši kāvās ar ieročiem rokās, kāvās ar rakstītu vārdu un spārnotu ideju, cīnījās ar pašcieņu un lepnumu. Un pēc gariem okupāciju gadiem latvieši atjaunoja savu valsti 1991. gada 21. augustā. Man bija tas gods atrasties gana tuvu tiem, kas padarīja galveno darbu Latvijas atjaunošanā.
Latvija nozīmē – katram ir jādara un jāpadara savs darbs. Mans darbs ir manas tautas veselība. Nav nekā svarīgāka valdībai un likumdevējiem kā turēt rūpi par iedzīvotāju ilgu un kvalitatīvu mūžu. Mana misija ir viņiem to ieskaidrot. Ja viņi nesaprot vienkārši, tad rakstīt tādus vārdus, kas liek domāt un aizķer pašcieņu.
Es mēdzu rakstīt to, ko zinu, ko jūtu, ko domāju. Mani raksti parasti ir apturēts un dokumentēts laiks. Paies dažas dienas, mēneši vai gadi, situācija būs pilnīgi cita. Es vienkārši iegriežu gadu kokā iezīmi – kas noticis cilvēku un vides veselības jomā konkrētā laikā, konkrētā gadā.
Mainās ne tikai laiks, bet arī mans viedoklis un izpratne par vienu vai otru jautājumu. Esmu rakstījis šos rakstus ar pārliecību, un nekautrējos par to, ka šo to savā viedoklī nācies mainīt.
Mans lepnums ir manas 19 grāmatas. Es ceru, ka tās lasa un pēta, īpaši tās, kas rakstītas par manu valsti, zemi, tautu, pilsētām un cilvēkiem.
Latvietim nav svarīgākas dzīvesziņas kā rūpes par savu un savas tautas fizisko un garīgo veselību – kustību, sportu, smaidu, labestību un labvēlību vienam pret otru un pašam pret sevi, vēlmi mācīties un palīdzēt zināšanas apgūt citiem. Lūdzu tūlīt no šīs mājaslapas pa virtuālo ceļu iet prom visus tos, kam latvietība, sava valsts, zeme un latviešu tauta, kā arī savas tautas veselība nav būtiskas vērtības.
Pēteris Apinis,
Pasaules Ārstu asociācijas žurnāla World Medical Journal galvenais redaktors,
19 grāmatu un vairāk nekā 3000 publikāciju autors
Raidījumi un intervijas
Raidījumi
Dr. Apinis
Skaties raidījumu “Dr.Apinis” jau no šodienas pirmdienās plkst.13:00 un sestdienās plkst.22:30!
Ārsts.lv kopā ar ārstu Pēteri Apini
Ierakstus iespējams noskatīties sadaļā “Raidījumi”
Jaunākie raidījumi

20.02.2021 Dr. Apinis 2. daļa
Riska faktori sirds un asinsvadu slimībām, smēķēšana – nopietns sirds slimību izraisītājs Viesos: kardiologs, profesors Andrejs Ērglis kardiologs, profesors Vilnis Taluts-Dzērve sabiedrības veselības specialists Iveta Bajāre

20.02.2021 Dr. Apinis 1. daļa
Riska faktori sirds un asinsvadu slimībām, smēķēšana – nopietns sirds slimību izraisītājs Viesos: kardiologs, profesors Andrejs Ērglis kardiologs, profesors Vilnis Taluts-Dzērve sabiedrības veselības specialists Iveta Bajāre

19.02.2021 Dr. Apinis 2. daļa
Medicīnas rezidentūra Latvijā Viesos: Artūrs Šilovs, radioloģijas rezidents Anna Klēšmite, anestezioloģijas rezidente Artūrs Kaļva, dermatoloģijas rezidents

Latvijai 100
Latvija fotoattēlos no 1918.līdz 2018.gadam
Grāmatā ievietotas vairāk nekā 4400 fotogrāfijas, ko iesūtījuši vairāk nekā 1200 līdzautoru no visas Latvijas – novadpētnieki, muzejnieki, bibliotekāri, skolotāji, kolekcionāri, žurnālisti, fotogrāfi. Lai atlasītu šīs fotogrāfijas, ir pārskatīts vairāk nekā 100000 fotogrāfiju. Grāmatā vietu radušas fotogrāfijas no visiem novadiem un pa bildei gandrīz no visiem pagastiem.
Grāmatas
Latvijas valsts 90 gadu
Alvis Hermanis radīja „Latviešu stāstus”. Katram latvietim, kas dzīvo šaizemē vai jebkur citur, ir savs stāsts, savas atmiņas, savi piedzīvojumi un pieredzējumi, kas, kopā salikti, ir Latvijas vēsture. Latvieši jau pusotru gadsimtu čakli un labi fotografē. Daudzi no...
A Hundred Great Latvians
The book tells you about outstanding sons and daughters of Latvia who have lived their lives, developed their talents and shown their achievements both in our country and in many others around the globe. Dedication, integrity and the pursuit of excellence are traits...
100 Latvijas personību
Tas ir skatījums uz Latviju, tās 150 gadiem caur vēsturei nozīmīgu personu prizmu, turklāt skatījums, kas balstīts uz samērā plašu (apm. 7000 respondentu) socioloģisku aptauju, tautas balsojumu. Aptauju veica Latvijas Avīze un interneta portāls Apollo 2004.gada...
Fotogrāfijas
Fotogrāfijas

Pēteris Apinis
Raksti, ko iesaku brīvā brīdī izlasīt.
Sociālajos tīklos

https://t.co/huy2kBhHMC publicējusi manu stāstiņu: „Novēlots stāstiņš Sirds (Valentīna) dienai. Kādi ir mūsu sirds riska faktori?”: https://t.co/heARqGO5xk
Īpašs raidījums DR. APINIS par sirdi. Veltījums Latvijas iedzīvotāju sirds riska faktoriem un Sirds dienai. Piedalās ANDREJS ĒRGLIS, VILNIS TAULTS DZĒRVE un IVETA BAJĀRE.
Raidījums katram, kam ir sirds https://t.co/NkC1MXgEIc

Raidījumā Dr. Apinis saruna par to– kā (Latvijas medicīnā) ir un kā tam būtu jābūt.
Saruna ar jaunajiem medicīnas līderiem, kas vadīs Latvijas medicīnu jau tuvākajā nākotnē.
Par rezidentūru, par valsts attieksmi, par iespējām, par nerisinātaiem jautājumiem. Par maksas rezidentūru https://t.co/76dF7qJ8yG

ĀRKĀRTAS RAIDĪJUMS Dr.APINIS:
par Covid–19 pacientu ārstēšanu ambulatori, par ārstēšanu reģionālajās slimnīcās, par rehabilitāciju. Tikai tagad mēs zinām, cik svarīga ir rehabilitācija Covid–19 slimniekiem.
Skatieties sestdien, 13.02 plkst. 13.00 un svētdien, 14.02 plkst. 17.00 https://t.co/Z8RyaoSaeB

ARTIS SVECE
IZLASIET VISU. ĪSI, KODOLĪGI. LAIKU AIZŅEM MAZ, TOTIES LABA PĒCGARŠA:
https://t.co/unrGhV3lkw